22

喜宴的比喻

(路14.15-24)

1耶穌又用比喻對他們說: 2「天國好比一個王為他兒子擺設娶親的宴席。 3他打發僕人去,請那些被邀的人來赴宴,他們卻不肯來。 4王又打發別的僕人,說:『你們去告訴那被邀的人,我的宴席已經預備好了,牛和肥畜已經宰了,各樣都齊備,請你們來赴宴。』 5那些人不理就走了,一個到自己田裏去,一個做買賣去。 6其餘的抓住僕人,凌辱他們,把他們殺了。 7王就大怒,發兵除滅那些兇手,燒燬他們的城。 8於是王對僕人說:『喜宴已經齊備,只是所邀的人不配。 9所以你們要往岔路口上去,凡遇見的,都邀來赴宴。』 10那些僕人就出去,到大路上,凡遇見的,不論善惡都招聚了來,宴席上就坐滿了客人。 11王進來見賓客,看到那裏有一個沒有穿禮服的, 12就對他說:『朋友,你到這裏來怎麼不穿禮服呢?』那人無言可答。 13於是王對侍從說:『捆起他的手腳,把他扔在外邊的黑暗裏;在那裏他要哀哭切齒了。』 14因為被召的人多,選上的人少。」

納稅給凱撒的問題

(可12.13-17;路20.19-26)

15於是,法利賽人出去商議,怎樣找話柄來陷害耶穌, 16就打發他們的門徒同希律黨人去見耶穌,說:「老師,我們知道你是誠實的,並且誠誠實實傳上帝的道,無論誰你都一視同仁,因為你不看人的面子。 17請告訴我們,你的意見如何?納稅給凱撒合不合法?」 18耶穌看出他們的惡意,就說:「假冒為善的人哪,為甚麼試探我? 19拿一個納稅的錢給我看!」他們就拿一個銀幣來給他。 20耶穌問他們:「這像和這名號是誰的?」 21他們說:「是凱撒的。」於是耶穌說:「這樣,凱撒的歸凱撒;上帝的歸上帝。」 22他們聽了十分驚訝,就離開他走了。

復活的問題

(可12.18-27;路20.27-40)

23那天,撒都該人來見耶穌。他們說沒有復活這回事,於是問耶穌: 24「老師,摩西說:『某人若死了,沒有孩子,他弟弟該娶他的妻子,為哥哥生子立後。』 25從前,在我們這裏有兄弟七人,第一個娶了妻,死了,沒有孩子,撇下妻子給弟弟。 26第二、第三,直到第七個,都是如此。 27後來,那婦人也死了。 28那麼,在復活的時候,她是七個人中哪一個的妻子呢?因為他們都娶過她。」 29耶穌回答他們說:「你們錯了,因為不明白聖經,也不知道上帝的大能。 30在復活的時候,人也不娶也不嫁,而是像天上的天使一樣。 31論到死人復活,上帝向你們所說的話,你們沒有念過嗎? 32他說:『我是亞伯拉罕的上帝,以撒的上帝,雅各的上帝。』上帝不是死人的上帝,而是活人的上帝。」 33眾人聽見這話,對他的教導非常驚訝。

最大的誡命

(可12.28-34;路10.25-28)

34法利賽人聽見耶穌堵住了撒都該人的口,他們就聚集在一起。 35其中有一個人是律法師,要試探耶穌,就問他: 36「老師,律法上的誡命哪一條是最大的呢?」 37耶穌對他說:「你要盡心、盡性、盡意愛主-你的上帝。 38這是最大的,且是第一條誡命。 39第二條也如此,就是要愛鄰如己。 40這兩條誡命是一切律法和先知書的總綱。」

基督與大衛的關係

(可12.35-37;路20.41-44)

41法利賽人聚集的時候,耶穌問他們: 42「論到基督,你們的意見如何?他是誰的後裔呢?」他們說:「是大衛的。」 43耶穌說:「這樣,大衛被聖靈感動,怎麼還稱他為主,說:
  44『主對我主說:
  你坐在我的右邊,
  等我把你的仇敵放在你腳下?』
45大衛既稱他為主,他怎麼又是大衛的後裔呢?」 46沒有一個人能回答一句話,從那日以後沒有人敢再問他甚麼。

22

Piv lus hais txog rooj tshoob

(Lk. 14:15-24)

1Yexus hais dua piv lus rau lawv tias, 2“Ntuj Ceeb Tsheej piv ib yam li ib tug vajntxwv uas npaj rooj tshoob rau nws tus tub, 3mas txib nws cov qhev mus hu cov qhua uas caw tuaj noj tshoob, tiamsis lawv tsis kam tuaj. 4Nws rov txib dua ib co tub qhe mus hais tias, ‘Cia li hais rau cov uas twb caw ntawd tias, Kuv twb npaj nqaij qhauv thiab kuv twb tua tej nyuj thiab tej menyuam nyuj uas hwv tiav tag lawm, txhua yam twb npaj txhij lawm. Nej cia li tuaj noj tshoob lauj!’ 5Tiamsis lawv tsis quav ntsej li, ib tug mus ua liaj ua teb, ib tug mus ua lag ua luam, 6dua li cov tseem ua phem rau nws cov qhev thiab muab tua pov tseg. 7Vajntxwv npau taws heev nws thiaj tso nws cov tub rog mus ua kom cov uas tua neeg ntawd puam tsuaj thiab muab lawv lub moos hlawv pov tseg. 8Nws hais rau nws cov tub qhe tias, ‘Rooj tshoob npaj txhij lawm, tiamsis cov uas caw ntawd tsis tsim nyog tuaj noj. 9Vim li no cia li tawm mus tom tej kev tshuam ntsib leejtwg kuj hu tuaj noj tshoob.’ 10Cov tub qhe ntawd thiaj tawm mus tom tej kev thiab hu txhua tus uas lawv ntsib tsis hais tus zoo tus phem, thiaj muaj qhua puv nkaus chav tsev ua tshoob.
11“Thaum tus vajntxwv ntawd los xyuas cov qhua, nws pom ib tug tsis hnav tsoos tsho ua tshoob, 12ces txawm hais rau tus ntawd tias, ‘Kwvluag 'e, ua cas koj tuaj ntawm no tsis hnav tsoos tsho ua tshoob?’ Tus ntawd hais tsis taus ib los li. 13Vajntxwv hais rau cov tub qhe tias, ‘Cia li muab tus no khi tes khi taw laim rau sab nraud uas tsaus ntuj nti, qhov ntawd yuav muaj kev quaj tom hniav qas qawv.’ 14Cov uas caw hu muaj coob, tiamsis cov uas xaiv tau muaj tsawg.”

Them se rau Xixa

(Mk. 12:13-17; Lk. 20:20-26)

15Thaum ntawd cov Falixai mus sablaj saib yuav nyas Yexus tej lus li cas. 16Lawv txawm txib lawv cov thwjtim thiab Helauj cov mus thom Yexus hais tias, “Xibhwb, peb paub tias koj yog ib tug ncaj ncees thiab koj qhia Vajtswv txoj kev raws li muaj tseeb thiab tsis ua raws li leejtwg lub siab nyiam rau qhov koj tsis saib leejtwg ntsej muag. 17Yog li no, thov koj qhia rau peb saib koj xav li cas. Tsim nyog them se rau Xixa los tsis them?” 18Yexus paub qhov uas lawv xav phem, nws thiaj hais tias, “Cov niag neeg ncauj lus zoo siab phem, nej tuaj sim kuv ua dabtsi? 19Cia li muab lub nyiaj them se ntawd rau kuv saib.” Lawv thiaj muab ib lub denalia rau nws. 20Yexus hais rau lawv tias, “Lub ntsej muag thiab lub npe uas txaug no yog leejtwg?” 21Lawv teb tias, “Yog Xixa li.” Yexus txawm hais rau lawv tias, “Yog li no yam uas yog Xixa li cia li muab rau Xixa, yam uas yog Vajtswv li cia li muab rau Vajtswv.” 22Thaum lawv hnov tej lus ntawd lawv xav tsis thoob, lawv txawm ncaim Yexus mus lawm.

Qhov uas ciaj sawv rov los

(Mk. 12:18-27; Lk. 20:27-40)

23Tib hnub ntawd cov Xadukai uas qhia hais tias tsis muaj qhov uas sawv hauv qhov tuag los txawm tuaj cuag Yexus. Lawv thiaj thom Yexus 24hais tias, “Xibhwb, Mauxe twb hais tias, ‘Yog leejtwg tuag lawm tsis tau muaj menyuam, mas nws ib tug kwvtij yuav tsum yuav tus poj ntsuam ntawd thiaj tuav tau tus uas tuag li keeb kwm cia.’ 25Peb cov muaj xya tus kwvtij. Tus hlob muaj pojniam lawm li tuag tsis tau muaj menyuam, tseg tus pojniam rau tus kwv yuav ua pojniam. 26Mas tus ob tus peb mus txog tus xya kuj tuag tag ib yam nkaus. 27Thaum kawg tus pojniam ntawd kuj tuag lawm. 28Vim li no hnub uas ciaj sawv rov los, tus pojniam ntawd yuav ua xya leej ntawd tus twg li pojniam, rau qhov nws twb ua xya leej ntawd li pojniam lawm?” 29Yexus teb lawv tias, “Nej yuam kev lawm, nej tsis paub Vajtswv txojlus thiab tsis paub Vajtswv lub hwjchim. 30Thaum neeg ciaj sawv rov los ntawd, tsis muaj kev sib yuav ua txij ua nkawm lawm, yuav zoo ib yam li cov tubtxib saum ntuj xwb. 31Hais txog qhov uas sawv hauv qhov tuag rov los, nej tsis tau nyeem tej uas Vajtswv hais rau nej lov? Nws hais tias, 32‘Kuv yog Aplahas tus Vajtswv, yog Yiha tus Vajtswv thiab yog Yakhauj tus Vajtswv.’ Vajtswv tsis yog cov neeg tuag tus Vajtswv, nws yog cov neeg ciaj tus Vajtswv.” 33Thaum cov neeg ntawd hnov, lawv kuj phimhwj rau Yexus tej lus qhuab qhia.

Nqe kevcai uas tseem ceeb dua ntais

(Mk. 12:28-34; Lk. 10:25-28)

34Thaum cov Falixai hnov tias Yexus ua rau cov Xadukai tws kev tsis muaj lus hais lawm, lawv txawm sau zog ua ke, 35mas ib tug xibhwb uas paub cai txawm sim nug Yexus hais tias, 36“Xibhwb, txoj kevcai nqe twg tseem ceeb dua ntais?” 37Yexus hais rau nws tias, “ ‘Koj yuav tsum hlub tus Tswv uas yog koj tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, thiab kawg koj lub tswvyim.’ 38Nqe no yog thawj nqes thiab yog nqe uas tseem ceeb dua ntais. 39Nqe uas ob kuj ib yam nkaus hais tias, ‘Koj yuav tsum hlub kwvtij zej zog ib yam li koj hlub koj tus kheej.’ 40Mauxe txoj kevcai thiab cov xibhwb cev lus tej lus qhia huvsi nyob tag nrho rau hauv ob nqes no.”

Tus Khetos yog leejtwg

(Mk. 12:35-37; Lk. 20:41-44)

41Thaum cov Falixai tseem nyob ua ke ntawd, Yexus txawm nug lawv 42hais tias, “Nej xav li cas txog tus Khetos? Nws yog leejtwg li tub?” Lawv hais rau nws tias, “Yog Davi li tub.” 43Yexus thiaj nug lawv tias, “Yog li ntawd ua cas Vaj Ntsuj Plig kom Davi hu tus Khetos tias ‘tus Tswv’ thiab hais tias,
  44“ ‘Tus Tswv hais rau kuv tus tswv tias,
   “Cia li zaum ntawm kuv sab xis,
  mus txog thaum kuv muab
   koj cov yeeb ncuab tiag koj xib taws” ’?
45Yog Davi twb hu tus Khetos tias ‘tus Tswv,’ nws yuav ua li cas ua tau Davi li tub?” 46Tsis muaj ib tug twg teb tau Yexus ib los li. Txij hnub ntawd los tsis muaj leejtwg muaj cuabkav nug Yexus dua li lawm.