22

喜宴的比喻

(路14.15-24)

1耶稣又用比喻对他们说: 2“天国好比一个王为他儿子摆设娶亲的宴席。 3他打发仆人去,请那些被邀的人来赴宴,他们却不肯来。 4王又打发别的仆人,说:‘你们去告诉那被邀的人,我的宴席已经预备好了,牛和肥畜已经宰了,各样都齐备,请你们来赴宴。’ 5那些人不理就走了,一个到自己田里去,一个做买卖去。 6其余的抓住仆人,凌辱他们,把他们杀了。 7王就大怒,发兵除灭那些凶手,烧毁他们的城。 8于是王对仆人说:‘喜宴已经齐备,只是所邀的人不配。 9所以你们要往岔路口上去,凡遇见的,都邀来赴宴。’ 10那些仆人就出去,到大路上,凡遇见的,不论善恶都招聚了来,宴席上就坐满了客人。 11王进来见宾客,看到那里有一个没有穿礼服的, 12就对他说:‘朋友,你到这里来怎么不穿礼服呢?’那人无言可答。 13于是王对侍从说:‘捆起他的手脚,把他扔在外边的黑暗里;在那里他要哀哭切齿了。’ 14因为被召的人多,选上的人少。”

纳税给凯撒的问题

(可12.13-17;路20.19-26)

15于是,法利赛人出去商议,怎样找话柄来陷害耶稣, 16就打发他们的门徒同希律党人去见耶稣,说:“老师,我们知道你是诚实的,并且诚诚实实传上帝的道,无论谁你都一视同仁,因为你不看人的面子。 17请告诉我们,你的意见如何?纳税给凯撒合不合法?” 18耶稣看出他们的恶意,就说:“假冒为善的人哪,为什么试探我? 19拿一个纳税的钱给我看!”他们就拿一个银币来给他。 20耶稣问他们:“这像和这名号是谁的?” 21他们说:“是凯撒的。”于是耶稣说:“这样,凯撒的归凯撒;上帝的归上帝。” 22他们听了十分惊讶,就离开他走了。

复活的问题

(可12.18-27;路20.27-40)

23那天,撒都该人来见耶稣。他们说没有复活这回事,于是问耶稣: 24“老师,摩西说:‘某人若死了,没有孩子,他弟弟该娶他的妻子,为哥哥生子立后。’ 25从前,在我们这里有兄弟七人,第一个娶了妻,死了,没有孩子,撇下妻子给弟弟。 26第二、第三,直到第七个,都是如此。 27后来,那妇人也死了。 28那么,在复活的时候,她是七个人中哪一个的妻子呢?因为他们都娶过她。” 29耶稣回答他们说:“你们错了,因为不明白圣经,也不知道上帝的大能。 30在复活的时候,人也不娶也不嫁,而是像天上的天使一样。 31论到死人复活,上帝向你们所说的话,你们没有念过吗? 32他说:‘我是亚伯拉罕的上帝,以撒的上帝,雅各的上帝。’上帝不是死人的上帝,而是活人的上帝。” 33众人听见这话,对他的教导非常惊讶。

最大的诫命

(可12.28-34;路10.25-28)

34法利赛人听见耶稣堵住了撒都该人的口,他们就聚集在一起。 35其中有一个人是律法师,要试探耶稣,就问他: 36“老师,律法上的诫命哪一条是最大的呢?” 37耶稣对他说:“你要尽心、尽性、尽意爱主—你的上帝。 38这是最大的,且是第一条诫命。 39第二条也如此,就是要爱邻如己。 40这两条诫命是一切律法和先知书的总纲。”

基督与大卫的关系

(可12.35-37;路20.41-44)

41法利赛人聚集的时候,耶稣问他们: 42“论到基督,你们的意见如何?他是谁的后裔呢?”他们说:“是大卫的。” 43耶稣说:“这样,大卫被圣灵感动,怎么还称他为主,说:
  44‘主对我主说:
  你坐在我的右边,
  等我把你的仇敌放在你脚下?’
45大卫既称他为主,他怎么又是大卫的后裔呢?” 46没有一个人能回答一句话,从那日以后没有人敢再问他什么。

22

Vajntxwv Yuav Nyab rau Nws Tus Tub

(Lukas 14.15-24)

1Yexus hais dua ob peb zaj lus pivtxwv rau sawvdaws mloog hais tias, 2“Ntuj Ceebtsheej piv ib yam li ib tug vajntxwv yuav nyab rau nws tus tub thiab noj tshoob. 3Vajntxwv txawm txib nws cov tubtxib mus hu cov qhua uas nws twb caw lawm kom tuaj nrog nws noj tshoob, tiamsis tsis muaj leejtwg tuaj li. 4Nws thiaj txib dua ib pab tubtxib mus hais rau cov qhua uas nws twb caw lawm hais tias, ‘Kuv rooj tshoob, kuv twb npaj txhij lawm. Kuv tej sam nyuj thiab kuv tej menyuam nyuj rog rog, kuv twb tua thiab ua siav tas lawm, nej cia li tuaj noj!’ 5Tiamsis cov qhua ntawd tsis muaj leejtwg quavntsej li, nyias txawm mus ua nyias haujlwm tas lawm: Tus mus ua teb los muaj, tus mus ua luam los muaj, 6dua li tej tseem ntes cov tubtxib ntawd, muab lawv ntaus thiab muab tua povtseg. 7Vajntxwv chim heev; nws txawm txhij nws cov tubrog mus muab cov neeg tua neeg ntawd tua povtseg, thiab muab lawv lub nroog hlawv tas huv tibsi. 8Vajntxwv txawm hu nws cov tubtxib los thiab hais rau lawv hais tias, ‘Kuv rooj tshoob, kuv twb npaj txhij lawm, tiamsis cov neeg uas kuv caw ntawd, lawv tsis tsimnyog tuaj noj. 9Nej cia li mus rau tom tej kev loj, nej ntsib leejtwg los hu kom lawv cia li tuaj noj kuv rooj tshoob no.’ 10Ces cov tubtxib txawm tawm mus rau tom tej kev, tej neeg uas lawv ntsib, tsis hais tus zoo tus phem los lawv hu kom tuaj huv tibsi; sawvdaws tuaj nyob puv nkaus vajntxwv tsev.
11“Thaum vajntxwv los saib cov qhua uas tuaj, nws pom ib tug txivneej uas hnav ris tsho tsis phim rooj tshoob. 12Vajntxwv nug hais tias, ‘Phoojywg, koj twb tsis hnav cev ris tsho ua tshoob, ua li cas koj ho tuaj hauv no?’ Tiamsis tus ntawd hais tsis taus ib los li. 13Vajntxwv txawm hais rau vajntxwv cov tubtxib hais tias, ‘Nej cia li muab tus ntawd pav tes pav taw, thiab muab nws pov rau sab nraud qhov uas tsaus ntuj nti. Nyob qhov ntawd nws yuav quaj qw tom hniav qawv.’ ”
14Yexus xaus lus hais tias, “Cov neeg uas tau hu lawm muaj coob, tiamsis cov uas xaiv tau muaj tsawg.”

Them Se Rau Xixas Puas Txhaum

(Malakaus 12.13-17; Lukas 20.20-26)

15Cov Falixais txawm tawm mus sablaj hais tias, lawv yuav nug li cas, Yexus thiaj hais txhaum. 16Lawv txib lawv cov thawj qee leej thiab Helauj cov qee leej tuaj cuag Yexus thiab nug hais tias, “Xibhwb, peb paub hais tias koj yog tus ncaj ncees, thiab qhia Vajtswv Txojlus tseeb rau neeg, koj tsis xaiv leejtwg ntsejmuag li, txawm yog lawv yuav nyiam thiab tsis nyiam los xij. 17Koj qhia rau peb saib, koj xav li cas? Yog peb them se rau Xixas puas txhaum peb txoj kevcai los tsis txhaum?”
18Yexus twb paub lawv lub siab xav phem lawm, nws thiaj hais rau lawv hais tias, “Cov niag neeg ntsejmuag ncaj siab nkhaus! Nej tuaj sim kuv ua dabtsi? 19Cia li muab lub nyiaj uas yuav coj mus them se ntawd los rau kuv saib!”
 Lawv txawm muab lub nyiaj rau Yexus,
20Yexus nug lawv hais tias, “Lub ntsejmuag thiab lub npe uas sau rau ntawm lub nyiaj no yog leejtwg lub?”
21Lawv teb hais tias, “Yog Xixas lub.”
 Yexus hais rau lawv hais tias, “Yam uas yog Xixas li, cia li muab rau Xixas thiab yam uas yog Vajtswv li, cia li muab rau Vajtswv.”
22Thaum lawv hnov li ntawd, lawv xav tsis thoob li; ces lawv txawm tso Yexus tseg thiab khiav lawm.

Nug Txog Cov Neeg uas Tuag Sawv Rov Qab Los

(Malakaus 12.18-27; Lukas 20.27-40)

23Tib hnub ntawd cov Xadukais qee leej tuaj cuag Yexus. Lawv yog cov uas tsis ntseeg hais tias, neeg yuav sawv hauv qhov tuag rov qab los. 24Lawv nug Yexus hais tias, “Xibhwb, Mauxes hais tias yog tus txiv tuag thaum nws tus pojniam tsis tau muaj menyuam, nws tus kwv yuav tsum yuav tus niamtij, tus tijlaug thiaj muaj xeebntxwv. 25Yav tas los hauv peb lub zos no muaj xya leej kwvtij. Tus tijlaug yuav pojniam, tiamsis tseem tsis tau muaj menyuam, nws txawm tuag lawm, tso tus pojniam rau tus kwv yuav. 26Thaum tseem tsis tau muaj menyuam tus kwv txawm tuag lawm thiab. Tus kwv peb mus txog tus kwv xya, lawv puavleej ua ib yam nkaus li ntawd, thiab lawv tuag tas huv tibsi. 27Thaum kawg los tus pojniam ntawd tuag lawm thiab. 28Yog li ntawd, hnub uas cov neeg tuag sawv rov qab los, tus pojniam ntawd yuav yog tus twg tus pojniam? Rau qhov lawv puavleej tau yuav nws huv tibsi lawm.”
29Yexus teb lawv hais tias, “Nej xav yuam kev lawm! Rau qhov nej tsis totaub Vajtswv Txojlus thiab tsis paub Vajtswv lub hwjchim. 30Thaum cov neeg uas tuag lawm sawv rov qab los, lawv yuav zoo ib yam li cov timtswv uas nyob saum ntuj ceebtsheej, lawv tsis yuav pojniam tsis yuav txiv lawm. 31Nej tsis tau nyeem zaj uas Vajtswv tsa cov neeg tuag sawv rov qab los los? Vajtswv twb qhia rau nej lawm hais tias, 32‘Kuv yog Anplahas tus Vajtswv, Ixaj tus Vajtswv thiab Yakhauj tus Vajtswv.’ Vajtswv tsis yog cov neeg tuag tus Vajtswv, tiamsis yog cov neeg ciaj tus Vajtswv.”
33Thaum cov neeg coob coob hnov tej uas Yexus qhia ntawd, lawv xav tsis thoob li.

Nqe Kevcai uas Tseemceeb Dua Ntais

(Malakaus 12.28-34; Lukas 20.25-28)

34Thaum cov Falixais hnov hais tias cov Xadukais tsis muaj lus teb tau Yexus li, lawv txawm tuaj ua ke sablaj, 35muaj ib tug xibhwb qhia Vajtswv txoj Kevcai uas nyob hauv lawv pab ntawd, nws xaub Yexus hais tias, 36“Xibhwb, Vajtswv txoj Kevcai nqe twg yog nqe uas tseemceeb dua ntais huv tibsi?”
37Yexus teb hais tias, “ ‘Hlub tus Tswv uas yog nej tus Vajtswv kom kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv thiab kawg nej lub dag lub zog.’ 38Nqe no thiaj yog nqe uas tseemceeb dua ntais. 39Thiab nqe ob uas tseemceeb hais li no hais tias: ‘Hlub koj tej kwvtij zejzog ib yam li koj hlub koj lub cev.’ 40Mauxes txoj Kevcai thiab cov cev Vajtswv lus tej lus qhia puavleej nyob tagnrho hauv ob nqe no.”

Hais Txog Tus Mexiyas Yog Leejtwg Tus Tub

(Malakaus 12.35-37; Lukas 20.41-44)

41Thaum cov Falixais tabtom sablaj ua ke, Yexus nug lawv hais tias, 42“Nej xav li cas txog tus Mexiyas? Nws yog leejtwg tus tub?”
 Lawv teb hais tias, “Nws yog Daviv tus tub.”
43Yexus rov nug lawv hais tias, “Yog li cas Vaj Ntsujplig tshoov Daviv siab, kom Daviv hu nws hais tias, ‘Tus Tswv’? Daviv hais tias,
  44‘Tus Tswv hais rau kuv tus Tswv hais tias,
   koj cia li los zaum ntawm kuv sab xis
  mus txog thaum kuv muab koj cov yeebncuab los rau koj tsuj.’
45Daviv twb hu nws hais tias, ‘Tus Tswv,’ yuav ua li cas hais tau tias, tus Mexiyas yog Daviv tus tub?”
46Tsis muaj leejtwg teb taus Yexus ib los li. Txij li hnub ntawd los, tsis muaj leejtwg kam nug Yexus li lawm.