8

潔淨痲瘋病人

(可1.40-45;路5.12-16)

1耶穌下了山,有一大羣人跟着他。 2這時,一個痲瘋病人前來拜他,說:「主啊,你若肯,你能使我潔淨。」 3耶穌伸手摸他,說:「我肯,你潔淨了吧!」他的痲瘋病立刻就潔淨了。 4耶穌對他說:「你要注意,不可告訴任何人,只要去,讓祭司為你檢查,並獻上摩西所吩咐的祭物,作為證據給眾人看。」

治好百夫長的僮僕

(路7.1-10)

5耶穌進了迦百農,有一個百夫長進前來,求他, 6說:「主啊,我的僮僕癱瘓了,躺在家裏,非常痛苦。」 7耶穌說:「我去醫治他。」 8百夫長回答:「主啊,你到舍下來,我不敢當;只要你說一句話,我的僮僕就會痊癒。 9因為我在人的權下,也有兵在我以下。我對這個說:『去!』他就去;對那個說:『來!』他就來;對我的僕人說:『做這事!』他就去做。」 10耶穌聽了就很驚訝,對跟從的人說:「我實在告訴你們,這麼大的信心,就是在以色列,我也沒有見過。 11我又告訴你們,從東從西,將有許多人來,在天國裏與亞伯拉罕以撒雅各一同坐席; 12本國的子民反而被趕到外邊黑暗裏去,在那裏要哀哭切齒了。」 13耶穌對百夫長說:「你回去吧!照你的信心成全你了。」就在那時,他的僮僕好了。

治好許多病人

(可1.29-34;路4.38-41)

14耶穌到了彼得家裏,見彼得的岳母正發燒躺着。 15耶穌一摸她的手,燒就退了,於是她起來服事耶穌。
16傍晚的時候,有人帶着許多被鬼附的來到耶穌跟前,他只用一句話就把邪靈都趕出去,並且治好了一切有病的人。 17這是要應驗以賽亞先知所說的話:
  「他代替了我們的軟弱,
  擔當了我們的疾病。」

跟從耶穌應有的準備

(路9.57-62)

18耶穌見許多人圍着他,就吩咐渡到對岸去。 19有一個文士進前來對他說:「老師,你無論往哪裏去,我都要跟從你。」 20耶穌說:「狐狸有洞,天空的飛鳥有窩,人子卻沒有枕頭的地方。」 21又有一個門徒對耶穌說:「主啊,容許我先回去埋葬我的父親。」 22耶穌說:「讓死人埋葬他們的死人。你跟從我吧!」

平靜風和海

(可4.35-41;路8.22-25)

23耶穌上了船,門徒跟着他。 24海裏忽然起了猛烈的風暴,以致船幾乎被波浪淹沒,耶穌卻睡着了。 25門徒去叫醒他,說:「主啊,救命啊,我們快沒命啦!」 26耶穌說:「你們這些小信的人哪,為甚麼膽怯呢?」於是他起來,斥責風和海,風和海就大大平靜了。 27眾人驚訝地說:「這是怎樣的一個人?連風和海都聽從他。」

治好加大拉被鬼附的人

(可5.1-20;路8.26-39)

28耶穌渡到對岸去,到加大拉的地區,有兩個被鬼附的人從墳墓迎着他走來。他們極其兇猛,甚至沒有人敢從那條路經過。 29他們喊着說:「上帝的兒子,你為甚麼干擾我們?時候還沒有到,你就上這裏來叫我們受苦嗎?」 30離他們很遠,有一大羣豬正在吃食。 31鬼就央求耶穌,說:「若要把我們趕出去,就打發我們進入豬羣吧!」 32耶穌對他們說:「去吧!」鬼就出來,進入豬羣。一轉眼,整羣豬都闖下山崖,投進海裏,淹死了。 33放豬的就逃進城去,把這一切事和被鬼附的人所遭遇的都告訴眾人。 34全城的人都出來迎見耶穌,見了他以後,就央求他離開他們的地區。

8

Yexus Kho Tus Mob Ruas

(Malakaus 1.40-45; Lukas 5.12-16)

1Thaum Yexus nqis pem roob los, muaj neeg coob coob tuaj raws Yexus qab. 2Muaj ib tug txivneej mob ruas los txhos caug ntua ntawm Yexus hauv ntej thov hais tias, “Tus Tswv, yog koj txaus siab kho kuv tus mob, koj yeej kho tau kuv zoo.”
3Yexus txawm cev tes mus tuav nkaus tus ntawd thiab hais tias, “Kuv txaus siab pab koj. Koj tej ruas cia li zoo hlo!” Tamsim ntawd nws tej ruas txawm zoo tas huv tibsi lawm. 4Yexus hais rau nws hais tias, “Koj tsis txhob mus qhia zaj no rau leejtwg li, tiamsis koj cia li ncaj nraim mus cuag tus povthawj thiab kom nws saib hais tias koj tej ruas twb zoo lawm. Tom qab ntawd koj cia li nqa khoom mus fij rau Vajtswv raws li Mauxes tau qhia tseg, sawvdaws thiaj paub hais tias koj twb zoo lawm.”

Yexus Kho Tus Thawj Tubrog Tus Tubtxib

(Lukas 7.1-10)

5Thaum Yexus mus txog hauv lub nroog Kapena-us, muaj ib tug thawj tubrog pawg pua tuaj cuag Yexus. Nws thov Yexus hais tias, 6“Tus Tswv, kuv tus tubtxib mob heev tom tsev, nws tes taw twb txhav tas thiab nws txomnyem kawg.”
7Yexus hais tias, “Kuv yuav mus kho nws.”
8Tus thawj tubrog teb hais tias, “Tus Tswv, koj tsis txhob mus. Kuv yog ib tug uas tsis tsimnyog koj yuav mus hauv kuv lub tsev. Thov koj hais ib los xwb ces kuv tus tubtxib yeej yuav zoo. 9Txawm yog kuv los tseem muaj ib co hlob uas kav kuv, thiab kuv muaj ib co tubrog uas kuv kav. Yog kuv hais rau tus no hais tias, ‘Mus!’ ces nws txawm mus. Yog kuv hais rau tus tod hais tias, ‘Los!’ ces nws txawm los. Thiab yog kuv hais rau kuv tus tubtxib hais tias, ‘Ua li no!’ ces nws txawm ua li ntawd.”
10Thaum Yexus hnov tus thawj tubrog hais li ntawd, Yexus xav tsis thoob li, Yexus thiaj tig mus hais rau cov neeg coob coob uas raws Yexus qab hais tias, “Kuv qhia rau nej hais tias, txawm yog hauv cov Yixalayees los kuv tsis tau pom ib tug uas muaj kev ntseeg npaum li tus no. 11Kuv qhia rau nej hais tias, yuav muaj neeg coob coob tuaj sab hnubtuaj thiab tuaj sab hnubpoob tuaj. Lawv cov ntawd yuav nrog Anplahas, Ixaj thiab Yakhauj lawv nyob ua ke hauv Vajtswv lub Tebchaws. 12Tiamsis cov neeg uas twb tsimnyog yuav tau mus nyob hauv Vajtswv lub Tebchaws, lawv yuav tsis tau mus, rau qhov lawv tsis mloog Vajtswv lus. Lawv yuav raug muab pov rau hauv qhov uas tsaus ntuj nti. Lawv yuav quaj qw tom hniav qawv qhov ntawd.” 13Yexus txawm hais rau tus thawj tubrog ntawd hais tias, “Koj cia li rov qab mus tsev, koj tus tubtxib yuav zoo raws li koj ntseeg.” Ces tamsim ntawd tus thawj tubrog tus tubtxib tom tsev txawm zoo lawm.

Yexus Kho Petus Niam Tais

(Malakaus 1.29-34; Lukas 4.38-41)

14Thaum Yexus mus rau hauv Petus tsev, Yexus pom Petus niamtais ua npaws thiab pw saum txaj. 15Yexus tuav nws txhais tes; ces nws txawm zoo thiab nws sawv los ua zaub ua mov rau Yexus noj.
16Thaum yuav tsaus ntuj muaj neeg coj tej neeg uas raug dab tuaj cuag Yexus. Yexus hais tib los xwb ces dab txawm tawm lawm, thiab Yexus kho tej neeg uas muaj mob txhua tus zoo huv tibsi. 17Yexus ua li ntawd kom muaj tiav raws li Yaxayas tus uas cev Vajtswv lus tau qhia tseg lawm hais tias, “Nws muab peb tej kev tsaus muag tshem thiab nws ris peb tej kev mob kev nkeeg mus lawm.”

Tus uas Xav Nrog Yexus Mus

(Lukas 9.57-62)

18Thaum Yexus pom muaj neeg coob coob nyob puagncig nws, Yexus txawm hais rau cov thwjtim hais tias, “Cia li mus rau sab hiavtxwv tim ub.” 19Muaj ib tug xibhwb qhia Vajtswv txoj Kevcai tuaj cuag Yexus thiab hais tias, “Xibhwb, kuv yuav nrog koj mus, txawm yog koj yuav mus qhov twg los kuv yuav nrog koj mus.”
20Yexus teb tus ntawd hais tias, “Txawm yog hma los muaj qhov nkaum, thiab noog los muaj zes, tiamsis Neeg Leej Tub tsis muaj chaw pw.”
21Muaj dua ib tug uas yog ib tug thwjtim hais tias, “Tus Tswv, thov cia kuv mus faus kuv txiv tso, kuv mam li nrog koj mus.”
22Yexus teb hais tias, “Koj cia li nrog kuv mus, cia cov neeg tuag faus lawv tus tuag.”

Yexus Txwv Cua

(Malakaus 4.35-41; Lukas 8.22-25)

23Tom qab ntawd Yexus nce mus rau hauv lub nkoj, thiab nws cov thwjtim nrog nws mus. 24Tamsim ntawd txawm muaj cua daj cua dub hlob heev ntsawj dej ntas los ntaus lub nkoj ua rau lub nkoj twb yuav tog. Tiamsis thaum ntawd Yexus pw tsaug zog lawm. 25Cov thwjtim txawm mus tsa Yexus thiab hais tias, “Tus Tswv, thov koj pab peb, peb twb yuav tuag!”
26Yexus teb hais tias, “Ua li cas nej yuav ntshai ua luaj? Ua li cas nej kev ntseeg yuav tsawg ua luaj?” Yexus txawm sawv tsees los txwv cua thiab dej, cua txawm tu thiab dej tsis ntas lawm.
27Cov thwjtim xav tsis thoob li, lawv sib tham hais tias, “Tus no yog leejtwg, ua li cas cua thiab dej ho mloog nws lus!”

Yexus Kho Ob Tug Neeg Raug Dab

(Malakaus 5.1-20; Lukas 8.26-39)

28Thaum Yexus mus txog ntawm cheebtsam Nkadalas uas nyob rau sab ntug hiavtxwv tim ub, Yexus txawm ntsib ob tug txivneej uas raug dab tawm tom roob toj ntxas los. Nkawd tsiv kawg li, tsis muaj leejtwg kam taug txojkev ntawd. 29Thaum Yexus ntsib dheev nkawd, nkawd txawm qw nrov nrov hais tias, “Vajtswv tus Tub, koj tuaj thab wb ua dabtsi? Twb tsis tau txog lub sijhawm, koj txawm siv tuaj tsimtxom wb lawm los?”
30Nyob tsis deb ntawd, muaj ib pab npua coob coob tabtom nrhiav noj. 31Cov dab txawm thov Yexus hais tias, “Yog koj yuav ntiab peb tawm mus, thov cia peb mus rau hauv pab npua ntawd.”
32Yexus hais rau cov dab ntawd hais tias, “Cia li mus.” Cov dab mus nkag rau pab npua, ces pab npua txawm dhia mus poob tsag tsua rau hauv hiavtxwv tuag tas huv tibsi lawm.
33Cov neeg uas zov npua ntawd txawm khiav mus rau hauv nroog, qhia tej xwm ntawd thiab qhia zaj uas dab tawm hauv ob tug txivneej ntawd rau sawvdaws mloog. 34Cov neeg uas nyob hauv nroog txawm tawm tuaj saib Yexus; thaum lawv pom Yexus, lawv txawm thov kom Yexus tawm hauv lawv cheebtsam ntawd mus rau lwm qhov.