6

耶稣使五千人吃饱

(太14.13-21;可6.30-44;路9.10-17)

1这些事以后,耶稣渡过加利利海,就是提比哩亚海 2有一大群人因为看见他在病人身上所行的神迹,就跟随他。 3耶稣上了山,和门徒一同坐在那里。 4那时犹太人的逾越节近了。 5耶稣举目看见一大群人来,就对腓力说:“我们到哪里去买饼给这些人吃呢?” 6他说这话是要考验腓力,他自己原知道要怎样做。 7腓力回答他:“就是两百个银币的饼也不够给他们每人吃一点点。” 8有一个门徒,就是西门.彼得的弟弟安得烈,对耶稣说: 9“这里有一个孩子,带着五个大麦饼和两条鱼,但是分给这么多人还算什么呢?” 10耶稣说:“你们叫大家坐下。”那地方的草多,人们就坐下,男人的数目约有五千。 11耶稣拿起饼来,祝谢了,就分给坐着的人,也同样分了鱼,都照他们所要的来分。 12他们吃饱后,耶稣对门徒说:“把剩下的碎屑收拾起来,免得糟蹋了。” 13他们就把那五个大麦饼的碎屑,就是大家吃剩的,收拾起来,装满了十二个篮子。 14人们看见耶稣所行的神迹,就说:“这真是那要到世上来的先知!” 15耶稣知道他们要来强迫他作王,就独自又退到山上去了。

耶稣在海上行走

(太14.22-33;可6.45-52)

16到了晚上,他的门徒下到海边, 17上了船,要过海往迦百农去。天已经黑了,耶稣还没有来到他们那里。 18忽然狂风大作,海浪翻腾。 19门徒摇橹,约行了十里多,看见耶稣在海面上走,渐渐靠近了船,他们就害怕。 20耶稣对他们说:“是我,不要怕!” 21门徒就欣然接他上船,船立刻到了他们所要去的地方。

耶稣是生命的粮

22第二天,留在海的对岸的众人发觉那里原来只有一条小船,而且耶稣没有同他的门徒上船,是门徒自己去的。 23另外有几条从提比哩亚来的小船,却停靠在主祝谢后给他们吃饼的地方附近。 24这时众人见耶稣和门徒都不在那里,就上了船,往迦百农去找耶稣。
25他们在海的对岸找到他后,对他说:“拉比,你几时到这里来的?” 26耶稣回答他们说:“我实实在在地告诉你们,你们找我,并不是因见了神迹,而是因吃饼吃饱了。 27不要为那会坏的食物操劳,而要为那存到永生的食物操劳。这食物是人子要赐给你们的,因为父上帝已印证了。” 28于是他们问他:“我们该做什么才算是做上帝的工作呢?” 29耶稣回答,对他们说:“信上帝所差来的,这就是上帝的工作。” 30于是他们对他说:“你行什么神迹,好让我们看见而信你呢?你到底要做什么呢? 31我们的祖宗在旷野吃过吗哪,如经上写着:‘他从天上赐下粮食来给他们吃。’” 32于是耶稣对他们说:“我实实在在地告诉你们,那从天上来的粮不是摩西赐给你们的,那从天上来的真粮是我父赐给你们的。 33因为上帝的粮就是那位从天上降下来,并且赐生命给世界的。”
34于是他们对他说:“主啊,请常常把这粮赐给我们!” 35耶稣对他们说:“我就是生命的粮。到我这里来的,绝不饥饿;信我的,永不干渴。 36可是,我告诉过你们,你们已经看见我,还是不信。 37凡父所赐给我的人,必到我这里来;到我这里来的,我总不丢弃他。 38因为我从天上降下来,不是要按自己的意愿行,而是要遵行差我来那位的旨意。 39差我来那位的旨意就是:他所赐给我的,要我一个也不失落,并且在末日使他复活。 40因为我父的旨意是要使每一个见了子而信的人得永生,并且在末日我要使他复活。”
41犹太人因为耶稣说“我是从天上降下来的粮”,就私下议论他, 42说:“这不是约瑟的儿子耶稣吗?我们岂不认得他的父母吗?现在他怎么说‘我是从天上降下来的’呢?” 43耶稣回答,对他们说:“你们不要彼此私下议论。 44若不是差我来的父吸引人,就没有人能到我这里来;到我这里来的,在末日我要使他复活。 45在先知书上写着:‘他们都要蒙上帝教导。’凡听了父的教导而学习的,都到我这里来。 46这不是说有人看见过父,惟独从上帝来的,他才看见过父。 47我实实在在地告诉你们,信的人有永生。 48我就是生命的粮。 49你们的祖宗在旷野吃过吗哪,还是死了。 50这是从天上降下来的粮,使人吃了就不死。 51我就是从天上降下来生命的粮;人若吃这粮,必永远活着。我为世人的生命所赐下的粮就是我的肉。”
52因此,犹太人彼此争论说:“这个人怎能把他的肉给我们吃呢?” 53耶稣对他们说:“我实实在在地告诉你们,你们若不吃人子的肉,不喝人子的血,在你们里面就没有生命。 54吃我肉、喝我血的人就有永生,并且在末日我要使他复活。 55我的肉是真正可吃的;我的血是真正可喝的。 56吃我肉、喝我血的人常在我里面,我也常在他里面。 57永生的父怎样差我来,我又怎样因父活着,照样,吃我肉的人也要因我活着。 58这是从天上降下来的粮,不像你们的祖宗吃过吗哪还是死了;吃这粮的人将永远活着。” 59这些话是耶稣在迦百农会堂里教导人的时候说的。

永生的话

60他的门徒中有好些人听见了,就说:“这话很难,谁听得进呢?” 61耶稣心里知道门徒为这话私下议论,就对他们说:“这话成了你们的绊脚石吗? 62如果你们看见人子升到他原来所在之处,会怎么样呢? 63圣灵赐人生命,肉体毫无用处。我对你们所说的话就是灵,就是生命。 64可是你们中间有些人不信。”耶稣起初就知道哪些人不信他,哪一个要出卖他。 65于是耶稣说:“所以,我对你们说过,若不是蒙我父的恩赐,没有人能到我这里来。”
66从此,他门徒中有很多退却了,不再和他同行。 67耶稣就对那十二使徒说:“你们也要离开吗?” 68西门.彼得回答他:“主啊,你有永生之道,我们还跟从谁呢? 69我们已经信了,又知道你是上帝的圣者。” 70耶稣回答他们:“我不是拣选了你们十二个吗?但你们中间有一个是魔鬼。” 71耶稣这话是指着要出卖他的加略西门的儿子犹大说的;他本是十二使徒里的一个。

6

Pub mov rau tsib txhiab leej noj

(Mth. 14:13-21; Mk. 6:30-44; Lk. 9:10-17)

1Dhau ntawd Yexus hla Hiavtxwv Kalilais uas yog Hiavtxwv Thinpela mus rau sab tim ub. 2Muaj neeg coob coob raws nws qab mus vim yog lawv pom tej txujci tseem ceeb uas Yexus ua rau cov neeg muaj mob. 3Yexus nce mus rau pem roob nrog nws cov thwjtim zaum ua ke. 4Thaum ntawd ze lub sijhawm uas cov Yudai ua kevcai Hla Dhau. 5Thaum Yexus tsa muag ntsia pom neeg coob heev tuaj cuag nws, nws txawm hais rau Fili tias, “Peb yuav yuav mov qhovtwg los rau cov neeg no noj?” 6Yexus hais li ntawd sim Fili, rau qhov Yexus yeej paub tias nws yuav ua dabtsi. 7Fili teb Yexus tias, “Ob puas denalia twb tsis txaus yuav mov rau cov neeg no noj ib leeg mentsis.” 8Ximoos Petus tus kwv Anru uas yog ib tug thwjtim hais rau Yexus tias, 9“Muaj ib tug tub nyob no muaj tsib lub ncuav qeb thiab ob tug ntses. Tiamsis qhov nyuag no yuav ua li cas txaus rau neeg coob li no noj?” 10Yexus hais tias, “Kom cov neeg zaum.” Qhov chaw ntawd muaj nyom ntau, ces cov neeg txawm zaum, suav cov txivneej xwb muaj kwvlam tsib txhiab leej. 11Yexus txawm muab cov ncuav ntawd los mas thaum nws ua Vajtswv tsaug tag nws muab faib rau cov neeg uas zaum ntawd npaum li uas lawv cheem tsum, thiab muab cov ntses faib ib yam li ntawd. 12Thaum lawv noj tsau lawm Yexus hais rau cov thwjtim tias, “Cia li khaws tej uas lawv noj tsis tag cia, tsis txhob cia ib nyuag qho poob xuam mus.” 13Lawv txawm khaws tej uas cov neeg ntawd noj tsis tag ntawm tsib lub ncuav qeb ntawd tau kaum ob tawb puv nkaus. 14Thaum cov neeg pom tej txujci tseem ceeb uas Yexus ua ntawd, lawv txawm hais tias, “Tus no yeej yog tus xibhwb cev Vajtswv lus uas yuav los rau hauv ntiajteb tiag tiag li.” 15Thaum Yexus paub tias lawv twb yuav tuaj yuam nws coj mus tsa ua vajntxwv, nws txawm nce tib leeg mus pem roob lawm.

Yexus mus kotaw saum nplaim dej

(Mth. 14:22-33; Mk. 6:45-52)

16Thaum yuav tsaus ntuj Yexus cov thwjtim txawm mus rau nram hiavtxwv, 17thiab nce nkoj hla hiavtxwv mus rau lub moos Khapena‑u. Thaum ntawd twb tsaus ntuj lawm los Yexus tsis tau los txog lawv. 18Cua txawm ntsawj heev ua rau dej hiavtxwv ntas. 19Thaum lawv nquam nkoj mus kwvlam tsib rau kilu kev, lawv pom Yexus mus kotaw saum nplaim dej hiavtxwv tabtom tuaj ze lub nkoj. Lawv ntshai kawg, 20tiamsis Yexus hais rau lawv tias, “Yog kuv ntag. Tsis txhob ntshai.” 21Lawv thiaj txaus siab hlo cia Yexus nce rau hauv lub nkoj. Tamsim ntawd lub nkoj txawm mus txog tim ntug uas lawv yuav mus ntawd.

Yexus yog cov mov pub txojsia

22Hnub tom qab cov neeg uas tseem nyob sab ntug dej hiavtxwv tim ub pom tias tsuas muaj tib lub nkoj nyob ntawd xwb thiab twb tsis pom Yexus nrog cov thwjtim nce nkoj mus, tsuas yog Yexus cov thwjtim mus xwb. 23Tamsim ntawd muaj dua ib co nkoj tuaj ntawm Thinpela tuaj nres ze lub chaw uas lawv tau noj ncuav uas tus Tswv ua Vajtswv tsaug lawd. 24Thaum cov neeg ntawd pom tias Yexus thiab nws cov thwjtim tsis nyob qhov ntawd lawm, lawv txawm nce tej nkoj ntawd mus nrhiav Yexus rau ntawm lub moos Khapena‑u.
25Thaum lawv ntsib Yexus sab hiavtxwv tim ub lawv hais rau nws tias, “Lanpi, koj tuaj rau ntawm no thaum twg lawm?” 26Yexus teb lawv tias, “Kuv hais tseeb rau nej tias, qhov uas nej nrhiav kuv tsis yog vim nej pom tej txujci tseem ceeb tiamsis yog nej tau noj ncuav tsau lawm. 27Tsis txhob ua haujlwm nrhiav tej mov uas txawj lwj, tiamsis yuav tsum nrhiav tej mov uas nyob ruaj thiaj tau txojsia ib txhis tsis kawg, uas Neeg leej Tub yuav pub rau nej, rau qhov Vajtswv uas yog leej Txiv twb nias hom thawj qhwv nws lawm.” 28Lawv txawm hais rau Yexus tias, “Peb yuav tsum ua li cas thiaj ua tau Vajtswv tes haujlwm?” 29Yexus teb lawv tias, “Vajtswv tes haujlwm yog li no, yog ntseeg tus uas Vajtswv txib los.” 30Lawv txawm hais rau nws tias, “Yog li ntawd koj yuav ua txujci dabtsi rau peb pom peb thiaj li ntseeg koj? Koj yuav ua dabtsi? 31Peb tej poj koob yawm txwv tau noj mana hauv tebchaws moj sab qhua, raws li muaj lus sau cia hais tias, ‘Nws pub zaub mov saum ntuj rau lawv noj.’ ” 32Yexus txawm hais rau lawv tias, “Kuv hais tseeb rau nej tias, tsis yog Mauxe pub cov mov saum ntuj rau nej. Tiamsis kuv leej Txiv pub cov tseem mov saum ntuj los rau nej. 33Rau qhov Vajtswv cov mov yog tus uas los saum ntuj los thiab pub txojsia rau neeg ntiajteb.” 34Lawv hais rau nws tias, “Tus Tswv, thov pub cov mov ntawd rau peb noj mus li.”
35Yexus hais rau lawv tias, “Kuv yog cov mov pub txojsia. Tus uas los cuag kuv yuav tsis tshaib, thiab tus uas tso siab rau kuv yuav tsis nqhis dua li lawm. 36Tiamsis kuv hais rau nej tias nej twb pom kuv los nej tseem tsis ntseeg kuv. 37Txhua tus uas leej Txiv muab pub rau kuv yeej yuav los cuag kuv. Thiab tus uas los cuag kuv, kuv yuav tsis muab laim pov tseg kiag li. 38Rau qhov kuv los saum ntuj los tsis yog los ua raws li kuv lub siab xwb tiamsis ua raws li tus uas txib kuv los lub siab. 39Tus uas txib kuv los lub siab xav li no, yog txhua tus uas nws muab cob rau kuv lawd yuav tsis ploj ib tug li, thiab hnub kawg kuv yuav tsa kom tus ntawd ciaj sawv rov los. 40Rau qhov kuv leej Txiv lub siab xav li no, yog txhua tus uas pom leej Tub thiab tso siab rau nws yuav tau txojsia ib txhis tsis kawg thiab kuv yuav tsa tus ntawd ciaj sawv rov los rau hnub kawg.”
41Thaum ntawd cov Yudai txawm yws Yexus rau qhov nws hais tias, “Kuv yog cov mov uas los saum ntuj los.” 42Lawv txawm hais tias, “Tus no yog Yexus, uas yog Yauxej tus tub los tsis yog? Nws niam nws txiv peb kuj paub. Ua li cas nimno nws yuav hais tias, ‘Kuv nqes saum ntuj los’ no?” 43Yexus teb lawv tias, “Tsis txhob sib yws kiag li. 44Tsis muaj leejtwg yuav los cuag tau kuv tsuas yog leej Txiv uas txib kuv los rub nws los xwb, thiab kuv yuav tsa tus ntawd ciaj sawv los rau hnub kawg. 45Muaj lus sau cia rau hauv cov xibhwb cev Vajtswv lus phau ntawv hais tias, ‘Vajtswv yuav qhuab qhia lawv txhua tus.’ Txhua tus uas tau mloog thiab tau kawm paub ntawm leej Txiv kuj los cuag kuv. 46Tsis muaj leejtwg tau pom leej Txiv tsuas yog tus uas los ntawm Vajtswv los, nws thiaj tau pom leej Txiv lawm. 47Kuv hais tseeb rau nej tias, tus uas ntseeg kuj muaj txojsia ib txhis tsis kawg. 48Kuv yog cov mov pub txojsia. 49Nej tej poj koob yawm txwv tau noj mana hauv tebchaws moj sab qhua los lawv kuj tuag tag lawm. 50No yog cov mov uas los saum ntuj los mas tus uas tau noj lawm yuav tsis tuag. 51Kuv yog cov mov pub txojsia uas los saum ntuj los. Yog leejtwg noj cov mov no tus ntawd yuav muaj txojsia nyob mus ib txhis tsis kawg. Thiab cov mov uas kuv yuav pub rau lub ntiajteb muaj txojsia kuj yog kuv lub cev nqaij.”
52Cov Yudai txawm sib cam hais tias, “Tus no yuav muab nws cev nqaij rau peb noj li cas?” 53Yexus thiaj hais rau lawv tias, “Kuv hais tseeb rau nej tias, yog nej tsis tau noj Neeg leej Tub cev nqaij thiab tsis tau haus nws cov ntshav, mas nej yuav tsis tau txojsia. 54Tus uas noj kuv cev nqaij thiab haus kuv cov ntshav mas tau txojsia ib txhis tsis kawg, thiab kuv yuav tsa nws ciaj sawv los rau hnub kawg. 55Rau qhov kuv cev nqaij yog cov tseem mov thiab kuv cov ntshav yog cov tseem dej haus. 56Tus uas noj kuv cev nqaij thiab haus kuv cov ntshav, tus ntawd nyob hauv kuv thiab kuv kuj nyob hauv nws. 57Leej Txiv uas muaj txojsia nyob txib kuv los thiab kuv muaj txojsia vim yog muaj leej Txiv li cas, tus uas noj kuv yuav muaj txojsia vim yog muaj kuv ib yam li ntawd. 58No yog cov mov uas nqes saum ntuj los, tsis thooj li tej mov uas nej tej poj koob yawm txwv noj thiab lawv tuag tag lawm. Tus uas noj cov mov no yuav muaj txojsia nyob mus ib txhis tsis kawg.” 59Tej lus no Yexus hais rau thaum nws qhuab qhia hauv lub tsev sablaj ntawm lub moos Khapena‑u.

Tej lus pub txojsia

60Thaum cov thwjtim hnov Yexus hais li ntawd txawm muaj ntau leej hais tias, “Tej lus no nyuaj kawg li, leejtwg yuav lees tau?” 61Thaum Yexus paub tias nws cov thwjtim yws txog tej lus ntawd nws txawm hais rau lawv tias, “Tej lus no ua rau nej dawm lov? 62Yog nej pom Neeg leej Tub nce rov mus rau lub chaw uas thaum ub nws nyob, nej yuav hais li cas? 63Vaj Ntsuj Plig yog tus uas pub txojsia, lub cev nqaij tawv tsis muaj qabhau dabtsi. Tej lus uas kuv hais rau nej yog Ntsuj Plig ntawd thiab yog txojsia. 64Tiamsis nej cov muaj qee leej tsis ntseeg.” Rau qhov txij thaum chiv thawj los lawd Yexus yeej paub leejtwg tsis ntseeg thiab leejtwg yuav fav xeeb rau nws. 65Mas Yexus thiaj hais tias, “Vim li no kuv thiaj hais rau nej tias tsis muaj leejtwg los cuag tau kuv tsuas yog leej Txiv pub rau nws xwb thiaj los tau.”
66Txij ntawd los nws cov thwjtim ntau leej txawm thim tsis nrog Yexus mus lawm. 67Yexus txawm hais rau kaum ob tug thwjtim tias, “Nej kuj xav ncaim kuv mus thiab lov?” 68Ximoos Petus teb Yexus tias, “Tus Tswv, peb yuav mus cuag leejtwg? Koj tej lus thiaj pub txojsia ib txhis tsis kawg. 69Peb yeej ntseeg thiab paub tias koj yog tus dawb huv ntawm Vajtswv.” 70Yexus teb lawv tias, “Kuv xaiv nej kaum ob leeg los tsis yog? Tiamsis nej cov muaj ib tug yog dab.” 71Yog Yexus hais txog Yuda uas yog Ximoos Ikhali‑au tus tub, rau qhov nws yog ib tug hauv kaum ob tug thwjtim uas yuav fav xeeb rau Yexus.