8

跟从耶稣的妇女们

1过了不久,耶稣周游各城各乡传道,宣讲上帝国的福音。和他同去的有十二个使徒, 2还有曾被邪灵所附,被疾病所缠,而已经治好的几个妇女,其中有称为抹大拉马利亚,曾有七个鬼从她身上赶出来, 3又有希律的管家苦撒的妻子约亚拿,和苏撒拿以及好些别的妇女,她们都是用自己的财物供给耶稣和使徒。

撒种的比喻

(太13.1-9;可4.1-9)

4当一大群人聚集,又有人从各城里出来见耶稣的时候,耶稣用比喻说: 5“有一个撒种的出去撒种。他撒的时候,有的落在路旁,被人践踏,天上的飞鸟又来把它吃掉了。 6有的落在磐石上,一出来就枯干了,因为得不着滋润。 7有的落在荆棘里,荆棘跟它一同生长,把它挤住了。 8又有的落在好土里,生长起来,结实百倍。”耶稣说完这些话,大声说:“有耳可听的,就应当听!”

用比喻的目的

(太13.10-17;可4.10-12)

9门徒问耶稣这比喻是什么意思。 10他说:“上帝国的奥秘只让你们知道,至于别人,就用比喻,要
  他们看也看不见,
  听也不明白。”

解释撒种的比喻

(太13.18-23;可4.13-20)

11“这比喻是这样的:种子就是上帝的道。 12那些在路旁的,就是人听了道,随后魔鬼来,从他们心里把道夺去,以免他们信了得救。 13那些在磐石上的,就是人听道,欢喜领受,但没有根,不过暂时相信,等到碰上试炼就退后了。 14那落在荆棘里的,就是人听了道,走开以后,被今生的忧虑、钱财、宴乐挤住了,结不出成熟的子粒来。 15那落在好土里的,就是人听了道,并用纯真善良的心持守它,耐心等候结果实。”

器皿下的灯

(可4.21-25)

16“没有人点灯用器皿盖上,或放在床底下,而是放在灯台上,让进来的人看见亮光。 17因为掩藏的事没有不显出来的,隐瞒的事也没有不露出来被人知道的。 18所以,你们应当小心怎样听。因为凡有的,还要给他;凡没有的,连他自以为有的也要夺去。”

遵父旨意的人都是亲属

(太12.46-50;可3.31-35)

19耶稣的母亲和他兄弟来看他,因为人多,不能到他跟前。 20有人告诉他说:“你母亲和你兄弟站在外边,要见你。” 21耶稣回答他们:“听了上帝的道而遵行的人,就是我的母亲,我的兄弟了。”

平静风和海

(太8.23-27;可4.35-41)

22有一天,耶稣和门徒上了船,他对门徒说:“我们渡到湖的对岸去吧。”他们就开了船。 23船行的时候,耶稣睡着了。湖上忽然起了狂风,船将灌满了水,很危险。 24门徒去叫醒他,说:“老师!老师!我们快没命啦!”耶稣醒了,斥责那狂风大浪,风浪就止住,平静了。 25耶稣对他们说:“你们的信心在哪里呢?”他们又惧怕又惊讶,彼此说:“这到底是谁?他吩咐风和水,连风和水都听从他。”

治好格拉森被鬼附的人

(太8.28-34;可5.1-20)

26他们到了格拉森人的地区,就在加利利的对面。 27耶稣上了岸,就有城里一个被鬼附的人迎着他走来。这个人好久不穿衣服,不住在屋子里,而住在坟墓里。 28他看见耶稣,就喊叫着俯伏在他面前,大声说:“至高上帝的儿子耶稣,你为什么干扰我?我求你,不要叫我受苦!” 29这是因耶稣曾吩咐污灵从这人身上出来。原来这污灵屡次抓住他;他常被人看守,又被铁链和脚镣捆锁,他竟把锁链挣断,被鬼赶到旷野去。 30耶稣问他:“你的名字叫什么?”他说:“”;这是因为附着他的鬼多。 31鬼就央求耶稣不要命令他们到无底坑里去。
32那里有一大群猪正在山坡上吃食,鬼央求耶稣准他们进入猪里;耶稣准了他们。 33于是鬼从那人出来,进入猪里,那群猪就闯下山崖,投进湖里,淹死了。 34放猪的看见这事就逃跑了,去告诉城里和乡下的人。 35众人出来,要看发生了什么事;到了耶稣那里,发现那人坐在耶稣脚前,鬼已离开了他,穿着衣服,神智清醒,他们就害怕。 36看见这事的人把被鬼附的人怎么得医治的事告诉他们。 37格拉森周围地区的人,因为害怕得很,都求耶稣离开他们;耶稣就上船回去了。 38鬼已从身上出去的那人恳求要和耶稣在一起,耶稣却打发他回去,说: 39“你回家去,传讲上帝为你做了多么大的事。”他就走遍全城,传扬耶稣为他做了多么大的事。

叶鲁的女儿和经血不止的女人

(太9.18-26;可5.21-43)

40耶稣回来的时候,众人迎接他,因为他们都等候着他。 41有一个会堂主管,名叫叶鲁,来俯伏在耶稣脚前,求耶稣到他家里去, 42因为他有一个独生女,约十二岁,快要死了。
 耶稣去的时候,众人簇拥着他。
43有一个女人,患了经血不止的病有十二年,在医生手里花尽了一生所有的,但没有人能治好她。 44她来到耶稣背后,摸他的衣裳繸子,经血立刻止住了。 45耶稣说:“摸我的是谁?”众人都不承认。彼得说:“老师,众人拥拥挤挤紧靠着你。” 46耶稣说:“有人摸了我,因为我觉得有能力从我身上出去。” 47那女人知道瞒不住了,就战战兢兢地俯伏在耶稣跟前,把摸他的缘故和怎样立刻痊愈的事,当着众人都说出来。 48耶稣对她说:“女儿,你的信救了你。平安地回去吧!”
49耶稣还在说话的时候,有人从会堂主管的家里来,说:“你的女儿死了,不要劳驾老师了。” 50耶稣听见就对他说:“不要怕,只要信!她必得痊愈。” 51耶稣到了他的家,除了彼得约翰雅各,和女儿的父母,不许别人同他进去。 52众人都在为这女孩哀哭捶胸。耶稣说:“不要哭,她不是死了,是睡着了。” 53他们知道她已经死了,就嘲笑耶稣。 54耶稣拉着她的手,呼叫着:“孩子,起来吧!” 55她的灵魂就回来了,她立刻起来。耶稣吩咐给她东西吃。 56她的父母非常惊奇;耶稣吩咐他们不要把所发生的事告诉任何人。

8

Cov pojniam uas nrog Yexus mus

1Dhau ntawd Yexus txawm mus thoob plaws tej moos thiab tej zej zog tshaj tawm thiab qhia txoj xov zoo hais txog Vajtswv lub tebchaws. Kaum ob tug thwjtim kuj nrog Yexus mus, 2thiab muaj cov pojniam qee leej uas Yexus ntiab dab tawm thiab kho mob zoo, yog Maivliag uas hu ua Madala yog tus uas xya tus dab twb tawm hauv nws mus lawm, 3thiab Yau‑ana uas yog Khuxa uas saib xyuas Helauj lub tsev tus pojniam, thiab Xuxana, thiab muaj dua ntau tus pojniam uas lawv siv lawv tej nyiaj txiag qhov txhia chaw yug Yexus lawv.

Tus uas tseb noob

(Mth. 13:1-9; Mk. 4:1-9)

4Thaum cov neeg tuaj txoos ua ke coob coob thiab muaj neeg tuaj ntau lub moos tuaj cuag Yexus, nws txawm ua paj lug hais tias, 5“Muaj ib tug tawm mus tseb noob. Thaum nws tseb cov noob ib txhia poob rau saum txojkev mas raug muab tsuj thiab nas noog los khaws noj lawm. 6Muaj ib txhia poob rau saum tej lag zeb. Thaum noob tuaj lawd txawm tuag tshav rau qhov tsis muaj dej yug. 7Muaj ib txhia poob rau hauv plawv tsob pos, ces tsob pos hlob tuaj ua ke laum lawm. 8Muaj ib txhia poob rau hauv thaj av zoo mas hlob thiab txi txiv ib puas npaug.” Thaum Yexus hais tag li no lawd nws txawm qw nrov hais tias, “Leejtwg muaj qhov ntsej hnov cia li mloog nawj!”

Txhais zaj paj lug tseb noob

(Mth. 13:10-23; Mk. 4:10-20)

9Thaum cov thwjtim nug Yexus txog zaj paj lug ntawd lub ntsiab yog li cas, 10Yexus hais tias, “Tej uas muab npog cia lawd hais txog Vajtswv lub tebchaws, twb muab pub rau nej paub lawm, tiamsis ua paj lug qhia rau lwm tus
  “ ‘kom lawv thiaj saib tag saib thiab
   los tsis pom
  lawv mloog tag mloog thiab
   los tsis nkag siab.’
11“Zaj paj lug ntawd lub ntsiab yog li no. Cov noob yog Vajtswv txojlus. 12Cov uas poob rau saum txojkev yog cov uas tau hnov mas dab Ntxwg Nyoog tuaj txeeb kiag tej lus ntawd hauv lawv lub siab mus kom lawv thiaj tsis ntseeg thiab tsis txais txojkev dim. 13Cov uas poob rau saum tej lag zeb mas yog cov uas thaum tau hnov tej lus ntawd lawv zoo siab txais yuav, tiamsis lawv cog cag tsis tob, lawv thiaj ntseeg ib ntus xwb. Thaum muaj kev sim siab lawv txawm tso tseg lawm. 14Cov noob uas poob rau hauv plawv tsob pos yog cov uas tau hnov lawm, tiamsis thaum lawv ua neej nyob tej kev txhawj kev nyiaj txiag kev lomzem hauv lawv lub neej muab lawv laum, lawv tej txiv thiaj tsis puv. 15Cov noob uas poob rau hauv thaj av zoo yog cov uas tau hnov tej lus ntawd thiab muab khaws cia rau hauv lub siab uas ncaj thiab zoo, thiab lawv muaj siab ntev txi txiv.

Muab thoob khwb lub teeb

(Mk. 4:21-25)

16“Tsis muaj leejtwg taws teeb es muab thoob khwb cia lossis txawb rau hauv qab txag, yeej yuav muab txawb rau saum lub chaw txawb teeb kom cov neeg uas nkag los thiaj li pom kev. 17Rau qhov tsis muaj ib yam twg uas muab zais cia lawm yuav tsis raug muab thws tshwm los, thiab tsis muaj ib yam twg uas muab npog cia lawm yuav tsis raug muab nthuav tawm los rau luag pom. 18Vim li no nej yuav tsum ua tib zoo mloog. Rau qhov tus uas muaj lawd yuav muab tsav ntxiv rau nws, tiamsis tus uas tsis muaj, txawm yog tej uas nws xav tias nws muaj los yuav muab rho ntawm nws mus.”

Yexus niam thiab nws cov kwv

(Mth. 12:46-50; Mk. 3:31-35)

19Thaum ntawd Yexus niam thiab nws cov kwv txawm tuaj cuag Yexus tiamsis tuaj tsis tau ti vim neeg coob heev. 20Muaj neeg hais rau Yexus tias, “Koj niam thiab koj cov kwv sawv sab nraud xav ntsib koj.” 21Yexus hais rau lawv tias, “Kuv niam thiab kuv cov kwv yog cov uas mloog Vajtswv tej lus thiab ua raws nraim li.”

Yexus txwv cua daj cua dub

(Mth. 8:23-27; Mk. 4:35-41)

22Muaj ib hnub Yexus nrog nws cov thwjtim nce rau hauv lub nkoj thiab hais rau lawv tias, “Peb cia li hla hiavtxwv mus rau sab tim ub.” Lawv txawm sawv kev mus. 23Thaum lawv tabtom caij nkoj mus Yexus pw tsaug zog lawm. Ces cua daj cua dub txawm ntsawj dej hiavtxwv mas dej twb yuav puv lub nkoj, ua rau lawv raug ceeblaj. 24Cov thwjtim thiaj mus tsa Yexus hais tias, “Tus Tswv tus Tswv, peb tabtom yuav puam tsuaj.” Yexus txawm tsim dheev los txwv cua thiab tej nthwv dej uas ntas, cua thiab dej txawm tu nrho txhua yam thiaj li tus yees lawm. 25Yexus hais rau lawv tias, “Nej txojkev ntseeg dua twg lawm?” Lawv kuj ntshai thiab phimhwj, sib hais tias, “Tus no yog leejtwg es hais rau cua thiab dej mas cua thiab dej kuj mloog nws lus?”

Yexus kho tus raug dab

(Mth. 8:28-34; Mk. 5:1-20)

26Yexus lawv txawm caij nkoj mus txog lub moos Kelaxa li kav xyuam, uas ncaj ntawm Kalilais sab tim ub. 27Thaum Yexus nce saum ntug nqhuab, muaj ib tug yawg raug dab hauv lub moos ntawd txawm ntsib Yexus. Nws tsis hnav ris tsho thiab tsis nyob hauv tsev ntev los lawm, nws nyob tom toj ntxas xwb. 28Thaum nws pom dheev Yexus nws txawm qw nrov thiab khwb nkaus ntawm Yexus hais nrov nrov tias, “Au Yexus uas yog Vajtswv uas Loj Dua Ntais tus tub, koj tuaj thab kuv ua dabtsi? Kuv thov koj tsis txhob tsim txom kuv.” 29Twb yog vim Yexus tau hais kom tus dab qias tawm hauv tus yawg ntawd mus. (Dab pheej ntswj nws ntau zaus. Luag zov nws zoo thiab twb muab loj cuj thiab saw hlau khi nws lawm los nws rub saw hlau tu nrho thiab raug dab muab raws rau tom tebchaws moj sab qhua.) 30Mas Yexus nug dab tias, “Koj npe hu li cas?” Nws teb tias, “Kuv npe hu ua Coob,” rau qhov muaj dab coob coob nkag rau hauv nws. 31Tej dab ntawd txawm taij thov Yexus tsis txhob ntiab lawv mus rau hauv lub niag qhov tob tob. 32Muaj ib pab npua coob tabtom nrhiav noj ntawm ntav toj. Cov dab ntawd txawm thov Yexus cia lawv txeem rau hauv cov npua ntawd. Yexus txawm tso ncauj. 33Cov dab txawm tawm hauv tus yawg ntawd mus nkag rau hauv pab npua, mas pab npua thiaj dhia plas toj ntxhab rau hauv hiavtxwv txham dej tuag tag.
34Thaum cov neeg yug npua pom tej xwm txheej no lawv txawm dhia mus piav tej ntawd rau hauv lub moos thiab tej zej zog. 35Mas neeg txawm tawm tuaj saib tej xwm txheej uas tshwm los ntawd. Thaum lawv tuaj txog ntawm Yexus, lawv pom tus uas dab twb tawm mus lawd hnav ris tsho thiab meej pem zoo, zaum ntawm Yexus kotaw, lawv thiaj ntshai kawg. 36Cov neeg uas tau pom, kuj piav rau lawv mloog txog tus uas raug dab ntawd zoo kiag li cas. 37Cov neeg uas nyob lub moos Kelaxa li kav xyuam sawvdaws txawm thov Yexus tawm ntawm lawv mus, vim lawv ntshai heev. Yexus txawm nce nkoj rov mus. 38Tus uas dab tawm hauv nws lawd kuj thov cia nws nrog Yexus nyob ua ke. Tiamsis Yexus kom nws rov mus thiab hais tias, 39“Cia li mus tsev thiab piav tias Vajtswv tau ua li cas rau koj lawd rau lawv mloog.” Ces tus ntawd txawm rov qab mus thiab piav txhua yam uas Yexus tau ua rau nws thoob plaws lub moos ntawd paub.

Tus ntxhais uas tuag thiab tus pojniam kov Yexus qab tsho

(Mth. 9:18-26; Mk. 5:21-43)

40Thaum Yexus rov los lawm muaj neeg coob zoo siab tos nws vim lawv sawvdaws tos ntsoov nws. 41Muaj ib tug npe hu ua Yaila, yog tus thawj uas saib xyuas lub tsev sablaj txawm tuaj khwb nkaus ntawm Yexus kotaw, thov kom Yexus mus tom nws tsev, 42rau qhov nws muaj tib tug ntxhais hnub nyoog kwvlam kaum ob xyoos, mob heev twb yuav tuag. Thaum Yexus mus, muaj neeg coob coob nrog nws mus sib txiv qev.
43Muaj ib tug pojniam uas muaj mob nchuav cev tau kaum ob xyoos lawm, tsis muaj leejtwg kho tau nws tus mob zoo, 44nws txawm los raws Yexus qab kov Yexus qab tsho. Tamsim ntawd nws ntshav txawm tu nrho lawm. 45Yexus hais tias, “Leejtwg kov kuv?” Thaum txhua tus tsis lees Petus txawm hais rau Yexus tias, “Xibhwb, neeg coob vij nkaus koj sib txiv qev koj.” 46Tiamsis Yexus hais tias, “Muaj ib tug kov kuv rau qhov kuv paub tias hwjchim tawm hauv kuv lawm.” 47Thaum tus pojniam ntawd pom tias tsiv nraim tsis tau nws los tshee hnyo los khwb nkaus rau ntawm Yexus xubntiag qhia tab meeg sawvdaws tias nws kov Yexus vim yog li cas, thiab nws tus mob twb zoo tamsid lawm. 48Yexus hais rau nws tias, “Mentxhais 'e, koj txojkev ntseeg ua rau koj zoo lawm. Cia li mus ua siab tus yees.”
49Thaum Yexus tseem hais tej lus ntawd, muaj ib tug tuaj ntawm tus thawj uas saib xyuas tsev sablaj lub tsev tuaj hais tias, “Koj tus ntxhais twb tuag lawm. Tsis txhob tab kaum xibhwb dua li lawm.” 50Thaum Yexus hnov li ntawd nws txawm teb tus ntawd tias, “Tsis txhob ntshai, cia li ntseeg xwb. Tus mentxhais yeej yuav zoo.” 51Thaum Yexus tuaj txog lub tsev lawm nws tsis kheev leejtwg nrog nws nkag mus tsuas yog Petus, Yauhas thiab Yakaunpau thiab leej niam leej txiv mus xwb. 52Sawvdaws quaj thiab quaj nyiav tus mentxhais ntawd, tiamsis Yexus hais tias, “Tsis txhob quaj. Nws tsis tuag, nws tsaug zog xwb.” 53Lawv txawm thuam luag Yexus rau qhov lawv paub tias tus mentxhais twb tuag lawm tiag. 54Tiamsis Yexus ntsiab nkaus tus mentxhais ntawd txhais tes thiab hais rau nws tias, “Mentxhais 'e, cia li sawv tsees.” 55Mas tus ntsuj plig txawm rov los rau nws, nws thiaj sawv tsees tamsim ntawd. Yexus hais kom muab mov rau tus mentxhais noj. 56Leej niam leej txiv kuj phimhwj heev. Yexus txwv kom tsis txhob qhia leejtwg paub txog zaj no.