4

Zaj Lus Pivtxwv Hais Txog Tus Tseb Nplej

(Mathais 13.1-19; Lukas 8.4-8)

1Yexus rov qab mus qhia nram ntug dej Hiavtxwv Kalilais dua ib zaug. Muaj neeg coob coob tuaj cuag Yexus, ces Yexus thiaj nce mus zaum rau hauv ib lub nkoj hauv hiavtxwv; cov neeg coob coob ntawd sawv tim ntug dej. 2Yexus ua lus pivtxwv qhia ntau zaj rau lawv mloog hais tias,
3“Nej ua tib zoo mloog! Muaj ib tug txivneej nqa nplej mus tseb. 4Thaum nws tseb cov noob nplej rau hauv daim teb, muaj qee lub poob rau hauv plawv kev, ces noog txawm ya los khaws noj lawm. 5Muaj qee lub poob rau ntawm qhov av uas hauv muaj pobzeb tiv lawm. Cov noob ntawd tuaj sai sai rau qhov av tsis tob. 6Thaum tshav ntub kub cov kaus nplej txawm ntsws thiab qhuav lawm, rau qhov cov cag ntsia av tsis tob. 7Muaj qee lub poob rau hauv lub hauvpaus pos, ces tsob pos hlob tuaj laum cov nplej ntawd tuag tas lawm, thiab cov nplej txhawv tsis taus. 8Tiamsis muaj qee lub poob rau ntawm qhov av zoo, cov ntawd tuaj kaus, hlob sai thiab txhawv zoo; qee hnab txi tau peb caug lub, qee hnab txi tau rau caum lub thiab qee hnab txi tau ib puas lub.”
9Yexus xaus lus hais tias, “Yog leejtwg muaj pobntseg, cia mloog!”

Lub Ntsiab Ntawm Zaj Lus Pivtxwv

(Mathais 13.10-17; Lukas 8.9-10)

10Thaum Yexus nyob ib leeg xwb, cov neeg uas hnov Yexus qhia muaj qee leej nrog cov thwjtim tuaj thov Yexus txhais zaj lus pivtxwv ntawd rau lawv paub. 11Yexus hais rau lawv hais tias, “Yav tas los nej tsis paub zaj uas hais txog Vajtswv lub Tebchaws, tiamsis nimno Vajtswv twb qhia zaj ntawd rau nej paub lawm. Txhua zaj uas lwm tus hnov puavleej yog lus pivtxwv xwb, 12kom muaj tiav raws li Vajtswv Txojlus uas hais tias,
  ‘Lawv yuav ntsia tas ntsia thiab,
   tiamsis lawv yuav tsis pom;
  lawv yuav mloog tas mloog thiab,
   tiamsis lawv yuav tsis totaub.
  Yog lawv pom thiab totaub lawm,
   nyob tsam lawv yuav rov los cuag Vajtswv,
  thiab Vajtswv yuav zam lawv lub txim.’ ”

Yexus Txhais Zaj Lus Pivtxwv Hais Txog Tus Tseb Nplej

(Mathais 13.18-23; Lukas 8.11-15)

13Yexus hais rau lawv hais tias, “Nej tsis totaub zaj lus pivtxwv no los? Yog nej tsis totaub zaj no, nej yuav ua li cas totaub lwm zaj? 14Tus tseb nplej twb yog tus uas qhia Vajtswv Txojlus. 15Cov noob nplej uas poob rau hauv plawv kev ntawd piv txog Vajtswv Txojlus uas tseb rau hauv neeg lub siab. Thaum lawv hnov dheev lawm, tamsim ntawd dab Ntxwgnyoog txawm los txeeb Txojlus ntawd hauv lawv lub siab mus lawm. 16Cov noob nplej uas poob rau ntawm qhov av uas hauv muaj pobzeb tiv lawm, piv txog Vajtswv Txojlus uas neeg hnov dheev lawv txaus siab hlo txais yuav tamsim ntawd, 17tiamsis Txojlus ntawd cog tsis ruaj rau hauv lawv lub siab; lawv ntseeg ib nyuag ntu xwb. Thaum lawv raug kev txomnyem lossis raug kev tsimtxom vim lawv ntseeg Txojlus ntawd, ces lawv txawm thim rov qab lawm. 18Cov noob nplej uas poob rau hauv lub hauvpaus pos, piv txog Vajtswv Txojlus uas neeg hnov, 19tiamsis lawv tej kev nyuaj siab, kev ntshaw nyiaj thiab ntshaw yam ub yam no txawm loj hlob tuaj laum Vajtswv Txojlus, ces lawv lub neej thiaj tsis tawg paj thiab tsis txi txiv. 20Cov noob nplej uas poob rau ntawm qhov av zoo, piv txog Vajtswv Txojlus uas neeg hnov thiab lawv khaws tej lus ntawd cia rau hauv lawv lub siab. Lawv lub neej thiaj tawg paj txi txiv: muaj qee hnab txi tau peb caug lub, muaj qee hnab txi tau rau caum lub thiab muaj qee hnab txi tau ib puas lub.”

Muab Phiab Khwb Lub Teeb

(Lukas 8.16-18)

21Yexus qhia ntxiv hais tias, “Puas muaj leejtwg taws teeb thiab muab phiab khwb rau lossis muab txawb rau hauv qabtxag? Tsuas muaj yuav muab txawb rau saum qhov chaw siab xwb. 22Tej uas muab zais cia lawm yeej yuav muaj neeg pom, thiab tej uas muab npog cia lawm yeej yuav muaj tus muab nthuav los rau sawvdaws saib. 23Yog leejtwg muaj pobntseg, cia li mloog!”
24Yexus hais ntxiv rau lawv hais tias, “Nej yuav tsum ua tib zoo mloog tej uas nej hnov! Nej muab lub luaj li cas luj rau lwm tus, Vajtswv yuav muab lub luaj li ntawd luj rau nej. Tsis yog li ntawd xwb Vajtswv tseem yuav tsub ntxiv rau nej thiab. 25Tus uas muaj lawm, Vajtswv yuav muab ntxiv rau tus ntawd, tiamsis tus uas tsis muaj, txawm yog nws muaj mentsis xwb los Vajtswv yuav muab tej ntawd rho ntawm nws mus.”

Zaj Lus Pivtxwv Hais Txog Lub Noob Nplej uas Tuaj Kaus

26Yexus qhia ntxiv hais tias, “Vajtswv lub Tebchaws piv ib yam li ib tug txivneej mus tseb nplej rau hauv nws daim teb. 27Hmo ntuj nws pw tsaug zog, nruab hnub nws sawv ua haujlwm; hmo ntuj lossis nruab hnub cov noob nplej tuaj kaus thiab pheej hlob zuj zus. Nws tsis paub xyov ua li cas cov nplej txawj hlob li ntawd. 28Twb yog cov av ua kom nplej tuaj thiab txhawv; xub muaj tus kaus mos mos hlob tuaj mam li txhawv, tom qab rau txhuv tas mam li pib daj qab hnab. 29Thaum nplej siav lawm, tus txivneej ntawd txawm muab liag mus hlais, rau qhov twb txog lub caij hlais lawm.”

Lub Noob Zaub

(Mathais 13.31-32,34; Lukas 13.18-19)

30Yexus qhia ntxiv hais tias, “Yuav muab Vajtswv lub Tebchaws piv rau yam twg thiaj phim? Thiab yuav ua lus pivtxwv li cas qhia sawvdaws thiaj totaub? 31Vajtswv lub Tebchaws piv ib yam li lub noob zaub; lub noob ntawd yog lub uas me dua lwm yam noob hauv ntiajteb no, thiab muaj ib tug txivneej nqa mus cog rau hauv av. 32Tsis ntev lub noob ntawd txawm tuaj kaus thiab hlob tuaj loj dua tej zaub huv tibsi; nws ncau ceg ntau thiab noog los ua zes rau saum tej ceg uas muaj nplooj roos.”
33Yexus qhia Vajtswv Txojlus rau sawvdaws, nws ua lus pivtxwv ntau zaj zoo li tej uas nws xub qhia tas los lawm rau lawv; tej uas nws qhia ntawd nws tsuas qhia tej zaj uas lawv yuav totaub xwb. 34Thaum nws qhia sawvdaws nws ua lus pivtxwv qhia xwb, tiamsis thaum nws tib leeg nrog cov thwjtim nyob nws txhais txhua zaj rau cov thwjtim paub.

Yexus Txwv Cua

(Mathais 8.23-27; Lukas 13.18-19)

35Hnub ntawd thaum yuav tsaus ntuj, Yexus hais rau nws cov thwjtim hais tias, “Peb cia li hla hiavtxwv mus rau sab tim ub.” 36Lawv ncaim sawvdaws mus lawm; Yexus xub mus nyob hauv lub nkoj, cov thwjtim mam li nce lawv qab mus rau hauv thiab coj Yexus nrog lawv mus. Muaj ob peb lub nkoj nrog Yexus lawv lub mus thiab. 37Tamsim ntawd txawm muaj cua daj cua dub hlob heev ntsawj dej ntas los rau hauv lub nkoj; dej twb yuav puv lub nkoj. 38Yexus rau ncoo pw tsaug zog tom tw nkoj, cov thwjtim txawm los tsa Yexus hais tias, “Xibhwb, koj tsis quavntsej peb li los? Peb twb yuav tuag.”
39Yexus sawv tsees los txwv cua hais tias, “Cia li tu!” Thiab txwv dej hais tias, “Cia li tus.” Ces cua txawm tu thiab dej txawm tsis ntas lawm. 40Yexus hais rau nws cov thwjtim hais tias, “Vim li cas nej ntshai ua luaj? Ua li cas nej tsis muaj kev ntseeg li?”
41Tiamsis lawv ntshai kawg; lawv sib tham hais tias, “Tus no yog leejtwg? Ua li cas cua thiab dej yuav mloog nws lus?”

4

撒种的比喻

(太13.1-9;路8.4-8)

1耶稣又在海边教导人。有一大群人到他那里聚集,他只好上船坐下。船在海里,众人都靠近海,站在岸上。 2耶稣就用许多比喻教导他们。在教导的时候,他对他们说: 3“你们听啊,有一个撒种的出去撒种。 4他撒的时候,有的落在路旁,飞鸟来把它吃掉了。 5有的落在土浅的石头地上,因为土不深,很快就长出苗来, 6太阳出来一晒,因为没有根就枯干了。 7有的落在荆棘里,荆棘长起来,把它挤住了,就结不出果实。 8又有的落在好土里,就发芽长大,结出果实,有三十倍的,有六十倍的,有一百倍的。” 9耶稣又说:“有耳可听的,就应当听!”

用比喻的目的

(太13.10-17;路8.9-10)

10耶稣独自一人的时候,跟随他的人和十二使徒问他这些比喻的意思。 11耶稣对他们说:“上帝国的奥秘只让你们知道,若是对外人讲,凡事就用比喻, 12
  他们看了又看,却看不清,
  听了又听,却不明白,
  免得他们回转过来,获得赦免。”

解释撒种的比喻

(太13.18-23;路8.11-15)

13耶稣又对他们说:“你们不明白这比喻吗?这样怎能明白一切的比喻呢? 14撒种的人所撒的就是道。 15那撒在路旁的种子,就是人听了道,撒但立刻来,把撒在他们心里的道夺了去。 16那撒在石头地上的,就是人听了道,立刻欢喜领受, 17因心里没有根,不过是暂时的,一旦为道遭受患难或迫害,立刻就跌倒。 18还有那撒在荆棘里的,就是人听了道, 19后来有世上的忧虑、钱财的迷惑,和别样的私欲进来,把道挤住了,结不出果实。 20那撒在好土里的,就是人听了道,领受了,并且结了果实,有三十倍的,有六十倍的,有一百倍的。”

斗下的灯

(路8.16-18)

21耶稣又对他们说:“人拿灯来,难道是要放在斗底下,床底下,而不放在灯台上吗? 22因为掩藏的事没有不显出来的,隐瞒的事也没有不露出来的。 23有耳可听的,就应当听!”
24他又说:“你们要留心所听的。你们用什么量器来量,也将要用什么来量给你们,并且要多给你们。 25因为有的,还要给他;没有的,连他所有的也要夺去。”

种子长大的比喻

26耶稣又说:“上帝的国如同人把种子撒在地上, 27黑夜睡觉,白日起来,这种子就发芽生长,那人却不知道如何会这样。 28土地自然而然地出产五谷,先发苗,后长穗,然后穗上结成饱满的谷子。 29五谷熟了,就用镰刀去割,因为收成的时候到了。”

芥菜种的比喻

(太13.31-32;路13.18-19)

30耶稣又说:“我们可用什么来比拟上帝的国呢?可用什么比喻来说明呢? 31它像一粒芥菜种,种在地里的时候,虽比地上所有的种子都小, 32但种下去以后,它长起来,比各样的菜都大,又长出大枝,以致天上的飞鸟可以在它的荫下筑巢。”

用比喻讲道

(太13.34-35)

33耶稣用许多这样的比喻,照他们所能听的,对他们讲道; 34若不用比喻,他就不对他们讲,但私下没有人的时候,就把一切的道讲给门徒听。

平静风和海

(太8.23-27;路8.22-25)

35那天晚上,耶稣对门徒说:“我们渡到对岸去吧。” 36门徒离开众人,耶稣已在船上,他们就请他一同去;也有别的船和他同行。 37忽然狂风大作,波浪打入船内,以致船灌满了水。 38耶稣在船尾上,枕着枕头睡觉。门徒叫醒他,说:“老师!我们快没命了,你不管吗?” 39耶稣醒了,斥责那风,向海说:“住了吧!静了吧!”风就止住,大大平静了。 40耶稣对他们说:“为什么胆怯?你们还没有信心吗?” 41他们就非常惧怕,彼此说:“这到底是谁?连风和海都听从他。”