24

Cov Yudas Tus Vajntxwv Yau-ases

1Thaum Yau-ases ua vajntxwv kav tebchaws Yudas nws hnubnyoog muaj xya xyoo, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau plaub caug xyoo. Nws niam hu ua Xinpiyas uas nyob hauv lub nroog Npesenpas. 2Yau-ases ua raws li tus TSWV lub siab nyiam mus tas tus povthawj Yehauyadas tiam. 3Yehauyadas yuav tau ob tug pojniam rau Vajntxwv Yau-as, nkawd yug tau ntau tus tub thiab ntau leej ntxhais rau Yau-ases.
4Thaum Yau-ases ua vajntxwv tau tsis ntev, nws txawm rov txhim kho lub Tuamtsev. 5Yau-ases hais kom cov povthawj thiab cov Levis mus thoob plaws txhua lub nroog hauv tebchaws Yudas thiab sau cov pejxeem tej nyiaj los kho lub Tuamtsev raws li niaj xyoo kho. Yau-ases kom lawv cia li nqis tes ua, tiamsis cov Levis tseem pheej ncua tseg tsis ua. 6Yog li ntawd, vajntxwv thiaj hu Yehauyadas uas yog lawv tus thawjcoj los cuag nws thiab nug hais tias, “Vim li cas nej tseem tsis tau kom cov Levis mus sau se ntawm cov Yudas thiab cov neeg uas nyob hauv lub nroog Yeluxalees raws li tus TSWV tus tubtxib Mauxes tau hais kom cov pejxeem yuav tsum them tuaj kho tus TSWV lub Tsevntaub ntawd?”
 (
7Athaliyas uas yog tus neeg ua phem ua qias cov neeg tuaj muab lub Tuamtsev rhuav pob puas tas thiab coj tej khoom tseemceeb hauv mus siv rau Npa-as lawm.)
8Vajntxwv hais kom cov Levis txua ib lub thawv thiab muab tso rau ntawm lub roojvag uas mus rau hauv lub Tuamtsev rau sawvdaws coj nyiaj tuaj tso rau hauv. 9Lawv tshaj tawm rau hauv lub nroog Yeluxalees thiab thoob plaws tebchaws Yudas kom txhua tus coj se tuaj them rau tus TSWV raws li Vajtswv tus tubtxib Mauxes tau hais rau sawvdaws thaum lawv nyob nram tiaj suabpuam. 10Cov nomtswv thiab cov pejxeem sawvdaws txaus siab coj lawv tej nyiaj se tuaj tso puv nkaus rau hauv lub thawv ntawd. 11Txhua hnub, cov Levis coj lub thawv nyiaj ntawd mus rau vajntxwv cov nomtswv uas saib cov nyiaj ntawd. Thaum twg lawv pom hais tias cov nyiaj puv thawv lawm, ces vajntxwv tus teev ntawv thiab tus Povthawj Hlob tuaj muab cov nyiaj rho tawm thiab coj lub thawv rov mus tso rau ntawm qhov qub chaw. Lawv ua li no thiaj tau nyiaj ntau heev.
12Vajntxwv thiab Yehauyadas coj cov nyiaj ntawd mus rau cov uas saib cov kho lub Tuamtsev, ces lawv coj mus ntiav cov uas txawj txaug pobzeb, txawj kaw ntoo thiab txawj nchuav tooj nchuav hlau tuaj kho lub Tuamtsev. 13Txhua tus puavleej rau siab ua haujlwm, thiab lawv kho lub Tuamtsev khov thiab zoo ib yam li lub qub. 14Thaum lawv kho tau tiav lawm, lawv coj tej nyiaj tej kub uas siv tsis tas los cob rau vajntxwv thiab Yehauyadas. Nkawd muab tej nyiaj tej kub ntawd coj mus nchuav ua tais thiab ua tej cuabyeej siv rau hauv lub Tuamtsev.

Yau-as ua Phem ua Qias

 Thaum uas Yehauyadas ua neej nyob, sawvdaws tseem tua tsiaj hlawv fij rau TSWV ntawm lub Tuamtsev tsis tu li. 15Yehauyadas hnubnyoog muaj ib puas peb caug xyoo, nws laus heev, ces nws txawm tuag lawm. 16Vim Yehauyadas muaj txiaj ntsig zoo rau cov Yixalayees, rau Vajtswv thiab rau lub Tuamtsev, luag thiaj coj nws mus faus rau ntawm cov vajntxwv lub toj ntxas hauv Daviv lub nroog.
17Tiamsis tom qab uas Yehauyadas tuag lawm, cov Yudas cov nomtswv tuaj thov Vajntxwv Yau-as, ces vajntxwv txawm ua raws li lawv hais. 18Yog li ntawd, cov Yudas txawm tso tseg tsis pehawm tus TSWV uas yog lawv cov yawgkoob tus Vajtswv hauv lub Tuamtsev, tiamsis lawv mus pe tej mlom thiab tus mlom pojniam Aselas lawm. Lawv ua txhaum li ntawd ua rau tus TSWV chim heev rau cov Yudas thiab cov neeg uas nyob hauv lub nroog Yeluxalees. 19Tus TSWV tso cov cev Vajtswv lus mus coj lawv rov los cuag nws, tiamsis lawv tsis mloog cov cev Vajtswv lus hais li.
20Vajtswv tus ntsujplig los kav hlo Xakhaliyas uas yog tus povthawj Yehauyadas tus tub. Xakhaliyas thiaj mus sawv tabmeeg cov pejxeem thiab hais rau lawv tias, “Tus TSWV uas yog Vajtswv nug hais tias vim li cas nej tsis mloog nws tej lus samhwm? Nej yuav tsis vammeej, rau qhov nej tso tus TSWV tseg lawm, nws thiaj tso nej tseg thiab!” 21Vajntxwv Yau-ases nrog cov pejxeem ntxeev siab rau Xakhaliyas, vajntxwv hais kom cov pejxeem muab pobzeb ntaus Xakhaliyas tuag rau hauv lub tshavpuam ntawm lub Tuamtsev. 22Vajntxwv tsis nco txog tej txiaj ntsig zoo uas Xakhaliyas txiv uas yog Yehauyadas tau ua rau nws lawm, nws thiaj muab Xakhaliyas tua. Thaum Xakhaliyas yuav tuag, nws hais tias, “Thov kom tus TSWV pom tej uas koj ua no thiab rau txim rau koj!”

Yau-ases Tuag

23Xyoo ntawd, thaum lub caij nplooj ntoos zeeg, cov tubrog Xilias txawm tuaj tua lub tebchaws Yudas thiab lub nroog Yeluxalees. Lawv muab cov thawjcoj tua tuag tas thiab huab tau khoom ntau heev coj mus rau pem lub nroog Damaxes lawm. 24Txawm yog cov tubrog Xilias tsis coob los tus TSWV cia lawv tua yeej cov tubrog Yudas uas coob heev, rau qhov cov Yudas tso tus TSWV uas yog lawv cov yawgkoob tus Vajtswv tseg lawm. Qhov no yog Vajtswv rau txim rau Vajntxwv Yau-ases. 25Yau-ases raug mob sab kawg li; thaum cov yeebncuab thim rov qab lawm, nws ob tug thawj tubrog txawm ntxeev siab rau nws thiab muab nws tua tuag rau saum txaj pauj qhov uas nws tua tus povthawj Yehauyadas tus tub. Luag coj nws mus faus rau hauv Daviv lub nroog, tiamsis tsis yog faus rau ntawm cov vajntxwv lub toj ntxas. ( 26Ob tug uas ntxeev siab rau Yau-as yog Xanpas uas nws niam hu ua Sime-as uas yog neeg Amoos, thiab yog Yehauxadas uas nws niam hu ua Simelis uas yog neeg Mau-am.) 27Nws cov tub, tej lus qhia tshwm uas hais txog nws, thiab qhov uas nws txhim kho tus TSWV lub Tuamtsev puavleej muab sau cia rau hauv phau ntawv uas teev cov vajntxwv lub neej lawm. Thiab nws tus tub Amaxiyas ua vajntxwv hloov nws chaw.

24

猶大王約阿施

(王下12.1-21)

1約阿施登基的時候年方七歲,在耶路撒冷作王四十年。他母親名叫西比亞,是別是巴人。 2耶何耶大祭司在世的日子,約阿施行耶和華眼中看為正的事。 3耶何耶大為他娶了兩個妻子,他生兒育女。
4此後,約阿施有心重修耶和華的殿, 5就召集祭司和利未人,吩咐他們說:「你們要往猶大各城去,向以色列眾人徵收銀子,按每年的需要整修你們上帝的殿;你們要急速辦理這事。」但利未人沒有急速辦理。 6王召了耶何耶大祭司長來,對他說:「從前耶和華的僕人摩西,為法櫃的帳幕與以色列會眾所定的捐獻,你為何不叫利未人照這例向猶大耶路撒冷徵收呢?」 7因為那惡婦亞她利雅的兒子們曾拆毀上帝的殿,又用耶和華殿中分別為聖的物供奉諸巴力
8於是王下令造一個櫃子,放在耶和華殿的門外, 9又通告猶大耶路撒冷,要將上帝僕人摩西在曠野所吩咐以色列的捐獻送來給耶和華。 10眾領袖和百姓都歡歡喜喜帶捐獻來,投入櫃中,直到投滿。 11利未人見銀子多了,把櫃子抬到王所派的官長面前;這時王的書記和祭司長的助手就會來把櫃子倒空,然後放回原處。日日都是這樣做,積蓄的銀子很多。 12王與耶何耶大把銀子交給耶和華殿裏辦事的人,他們就雇了石匠、木匠重修耶和華的殿,又雇了鐵匠、銅匠整修耶和華的殿。 13工人做工,修理工程在他們手中漸漸完成,他們將上帝的殿修理得如同從前一樣,非常堅固。 14他們做完了,就把多餘的銀子拿到王與耶何耶大面前,用以製造耶和華殿供奉所用的器皿和調羹,以及金銀的器皿。耶何耶大在世的日子,眾人經常在耶和華殿裏獻燔祭。
15耶何耶大年紀老邁,日子滿足而死,死的時候年一百三十歲。 16眾人把他與列王同葬在大衛城,因為他在以色列中為上帝和他的殿做了美善的事。
17耶何耶大死後,猶大的眾領袖來叩拜王,那時王就聽了他們。 18他們離棄耶和華-他們列祖上帝的殿,去事奉亞舍拉和偶像;因他們這罪,就有憤怒臨到猶大耶路撒冷 19但上帝仍差遣先知到他們那裏,引導他們歸向耶和華。先知警戒他們,他們卻不肯聽。
20那時,上帝的靈感動耶何耶大的兒子撒迦利亞祭司,他就站在上面,對百姓說:「上帝如此說:『你們為何干犯耶和華的誡命,以致不得亨通呢?因為你們離棄耶和華,所以他也離棄你們。』」 21眾人謀害撒迦利亞,照着王的吩咐,在耶和華殿的院內用石頭打死他。 22這樣,約阿施王不記念撒迦利亞的父親耶何耶大向自己所施的恩,殺了他的兒子。撒迦利亞臨死的時候說:「願耶和華鑒察伸冤!」

約阿施被殺

23年底的時候,亞蘭的軍兵上來攻擊約阿施,來到猶大耶路撒冷,殺了百姓中的眾領袖,把所掠取的財物全送到大馬士革王那裏。 24亞蘭的軍兵雖只來了一小隊人,耶和華卻將極大的軍隊交在他們手裏;因為猶大人離棄耶和華-他們列祖的上帝,所以亞蘭人懲罰約阿施
25亞蘭人離開約阿施的時候,他患重病;他的臣僕背叛他,要報耶何耶大祭司兒子的流血之仇,在床上殺了他。他就死了,葬在大衛城,只是不葬在列王的墳墓裏。 26背叛他的是亞捫婦人示米押的兒子撒拔摩押婦人示米利的兒子約薩拔 27至於他的兒子們和他所受的眾多警戒,以及他重修上帝殿的事,看哪,都寫在《列王評傳》上。他的兒子亞瑪謝接續他作王。