2

Daviv Ntuas Xalumoos Thaum Kawg

1Thaum Daviv yuav tuag, nws hu nws tus tub Xalumoos los ntuas thiab cob haujlwm rau Xalumoos zaum kawg hais tias, 2“Twb txog lub sijhawm uas kuv yuav tso lub ntiajteb no tseg lawm. Koj cia li ua siab tawv qhawv, 3ua raws li tus TSWV uas yog koj tus Vajtswv kom koj ua. Thiab coj raws li nws tej kevcai thiab tej lus samhwm uas muab sau tseg rau hauv Mauxes phau Kevcai, koj thiaj yuav vammeej, tsis hais koj ua dabtsi lossis koj yuav mus qhov twg. 4Tus TSWV yuav ua raws li tej lus uas nws cog tseg rau kuv hais tias, ‘Yog koj cov tubki ua neeg ncaj ncees thiab coj raws li kuv tej lus qhia kawg siab kawg ntsws kawg plab kawg plawv, mas koj cajces yuav tsis tu tus neeg uas zaum saum cov Yixalayees lub zwmtxwv ib zaug li.’
5“Dua li ntawd ntxiv, koj twb yeej paub lawm hais tias Yau-am tau ua li cas rau kuv. Nws tau tua cov Yixalayees ob tug thawj tubrog, Neles tus tub Aneles thiab Yethes tus tub Amaxas. Koj nco ntsoov hais tias nws tua nkawd povtseg thaum lub tebchaws muaj kev thajyeeb pauj tej neeg uas nkawd tua thaum lub tebchaws tseem ua tsov ua rog. Nws tua cov neeg uas tsis muaj txim, mas nimno kuv thiaj tau ris lub txim uas nws ua ntawd thiab raug kev txomnyem ntsuav li no. 6Koj yeej paub hais tias, koj yuav tsum ua li cas rau nws lawm; koj tsis txhob pub nws tuag sov siab so li.
7“Koj yuav tsum ua siab dawb siab zoo rau Npaxilais tus uas yog neeg Nkile-as cov tub thiab saib xyuas lawv, rau qhov lawv tau ua zoo heev rau kuv thaum uas kuv khiav mus nkaum koj tus tijlaug Axaloos.
8“Hnub uas kuv mus rau hauv lub nroog Mahana-ees, Nkelas tus tub Sime-is uas yog xeem Npeenyamees uas nyob hauv lub nroog Npahulees tau tsawm foom kuv phem kawg li, tiamsis thaum nws tuaj tos kuv tom tus dej Yauladees, kuv tau tuav tus TSWV lub npe coglus rau nws hais tias, kuv yuav tsis tua nws povtseg. 9Tiamsis nimno, koj tsis txhob cia nws dim dawb dim do. Koj yog neeg txawj ntse, koj yeej paub hais tias tsimnyog koj yuav ua li cas rau nws lawm, koj cia li muab nws tua povtseg.”

Daviv Tuag

10Daviv txawm tuag thiab luag coj nws mus faus rau hauv Daviv lub nroog. 11Daviv ua vajntxwv kav lub tebchaws Yixalayees tau plaub caug xyoo, nws nyob hauv lub nroog Henploos kav tau xya xyoo thiab nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau peb caug peb xyoo. 12Xalumoos ua vajntxwv hloov nws txiv Daviv chaw, thiab nws muaj hwjchim loj kav lub tebchaws nyob ruaj khov.

Adauniyas Tuag

13Adauniyas uas yog Hankis tus tub mus cuag Npasenpas uas yog Xalumoos niam. Npasenpas nug hais tias, “Puas yog koj tuaj ncaj tuaj ncees?”
 Adauniyas teb hais tias, “Kuv yeej tuaj ncaj tuaj ncees,”
14thiab nws hais ntxiv hais tias, “Kuv muaj lo puav lus xav nug koj.”
 Npasenpas teb hais tias, “Koj xav nug dabtsi?”
15Adauniyas teb hais tias, “Koj yeej paub hais tias kuv yuav tsum tau ua vajntxwv thiab txhua tus neeg Yixalayees yeej pom zoo cia kuv ua. Tiamsis muaj tej yam txawv heev tshwm tuaj hais tias kuv tus kwv tau ua vajntxwv lawm, rau qhov yog tus TSWV pom zoo. 16Mas nimno kuv xav yuav ib yam ntawm koj, thov koj muab rau kuv.”
 Npasenpas nug hais tias, “Yog dabtsi?”
17Adauniyas teb hais tias, “Koj cia li mus thov Xalumoos kom nws muab Anpisas uas yog tus hluas nkauj Sunees rau kuv yuav ua pojniam, rau qhov kuv paub hais tias Xalumoos yuav ua li koj hais.”
18Npasenpas teb hais tias, “Ua li ntawd, kuv mam mus pab koj thov vajntxwv.”
19Yog li ntawd, Npasenpas thiaj mus cuag vajntxwv thiab coj Adauniyas cov lus mus hais rau Xalumoos. Vajntxwv sawv los hais lus zoo siab tos txais nws niam thiab nyo ntshis hawm nws niam. Xalumoos txawm mus zaum saum nws lub zwmtxwv thiab nws muab ib lub rooj los rau nws niam zaum ntawm nws sabxis. 20Npasenpas hais tias, “Kuv muaj mentsis lus tseemceeb xav hais rau koj, thov koj teb rau kuv.”
 Xalumoos teb hais tias, “Niam koj yuav hais dabtsi? Kuv yeej yuav mloog koj hais.”
21Npasenpas hais tias, “Koj cia li muab Anpisas rau koj tus tijlaug Adauniyas yuav ua pojniam.”
22Vajntxwv nug hais tias, “Vim li cas koj tuaj thov kom kuv muab Anpisas rau Adauniyas yuav? Koj cia li thov kom kuv muab hlo kuv lub meejmom vajntxwv rau nws huv tibsi! Rau qhov nws yog kuv tus tijlaug thiab tus povthawj Anpiyathas thiab Yau-am los twb tuaj nws tog lawm!” 23Ces Xalumoos thiaj tuav tus TSWV lub npe coglus hais tias, “Yog kuv tsis muab Adauniyas tua povtseg pauj qhov uas nws thov no, ces thov Vajtswv muab kuv tua povtseg! 24Tus TSWV yog tus tsa kuv muaj meejmom los zaum saum kuv txiv lub zwmtxwv; Vajtswv tau ua raws li nws tej lus cog tseg thiab muab lub tebchaws no rau kuv thiab kuv cov xeebntxwv kav. Kuv thov coglus rau tus TSWV uas muaj sia nyob hais tias Adauniyas yuav tsum tuag hnub no.”
25Yog li ntawd, Vajntxwv Xalumoos thiaj kom Npenayas mus muab Adauniyas tua tuag lawm.

Anpiyathas Raug Rho Tawm thiab Yau-am Raug Tua Tuag

26Vajntxwv Xalumoos hais rau tus povthawj Anpiyathas hais tias, “Koj cia li rov qab mus nyob hauv koj lub nroog Anathaus uas yog koj lub zos. Koj yeej tsimnyog tuag lawm, tiamsis kuv yuav tsis tua kom koj tuag tamsim no, vim thaum koj nrog kuv txiv Daviv nyob, koj tau ua tus saib lub Phijxab uas ntim Vajtswv tej lus cog tseg, thiab koj tau nrog kuv txiv tiv tej kev nyuaj siab ntxhov plawv los lawm.” 27Ces Xalumoos muab Anpiyathas rho tawm tsis pub ua povthawj ua tus TSWV tes haujlwm ntxiv lawm, thiab yeej muaj tseeb raws li tej lus uas tus TSWV tau hais txog Elis thiab nws cov xeebntxwv hauv lub nroog Silaus lawm.
28Thaum Yau-am hnov dheev hais tias muaj tej xwm no lawm. (Nws yog tus uas tuaj Adauniyas tog, tiamsis nws tsis tuaj Axaloos tog.) Nws txawm khiav mus rau tom tus TSWV lub Tsevntaub thiab mus tuav ob tug kub saum lub thaj. 29Muaj neeg mus qhia rau Vajntxwv Xalumoos hais tias, “Yau-am khiav mus rau tom tus TSWV lub Tsevntaub thiab mus sawv ntawm lub thaj lawm.” Xalumoos thiaj hais rau Yehauyadas tus tub Npenayas hais tias, “Koj cia li mus muab Yau-am tua povtseg.” 30Npenayas thiaj mus rau ntawm tus TSWV lub Tsevntaub thiab hais rau Yau-am hais tias, “Vajntxwv hais kom koj cia li tawm los.”
 Yau-am teb hais tias, “Kuv tsis los, kuv yuav tuag rau ntawm no xwb.”
 Npenayas thiaj rov los piav Yau-am tej lus rau vajntxwv mloog.
31Xalumoos hais tias, “Kav tsij mus ua li nws hais ntag, muab nws tua thiab muab faus kiag xwb, kom kuv lossis Daviv cov xeebntxwv thiaj tsis tau ris lub txim uas Yau-am tua cov neeg tsis muaj txim ntawd ntxiv lawm. 32Tus TSWV yuav rau txim rau Yau-am, vim tej kev tua neeg uas nws txhob txwm tua tsis pub kuv txiv Daviv paub. Yau-am tau muab Neles tus tub Aneles uas yog cov Yixalayees tus thawj tubrog thiab Yetheles tus tub Amaxas uas yog cov Yudas tus thawj tubrog uas ncaj ncees thiab tsim txiaj tshaj nws tua povtseg lawm. 33Lub txim tua neeg ntawd thiaj poob los rau Yau-am thiab nws cov xeebntxwv mus ibtxhis li. Tiamsis tus TSWV yuav tsa Daviv cov xeebntxwv los zaum saum Daviv lub zwmtxwv mus li.”
34Yog li ntawd, Npenayas thiaj mus rau tom tus TSWV lub Tsevntaub thiab muab Yau-am tua tuag lawm, thiab muab nws faus rau hauv nws lub tsev uas nyob tom ntug nroog. 35Vajntxwv thiaj tsa Npenayas uas yog cov Yudas tus thawj tubrog hloov Yau-am chaw thiab muab tus povthawj Xadaus hloov Anpiyathas chaw.

Sime-is Tuag

36Vajntxwv hais mus rau Sime-is hais tias, “Koj cia li ua ib lub tsev rau hauv lub nroog Yeluxalees no rau koj nyob. Koj nyob hauv tsev thiab tsis txhob tawm hauv lub nroog mus qhov twg li. 37Yog koj tseem tawm thiab hla tus Dej Kiloos mus rau sab tid, mas koj yeej yuav raug tua tuag xwb, thiab koj cov ntshav yuav rov los ywg koj taubhau.”
38Sime-is teb hais tias, “Ua li ntawd los mas vajntxwv, kuv yuav ua raws li koj hais ntag.” Yog li ntawd, nws thiaj nyob hauv lub nroog Yeluxalees tau ntev heev.
39Tau peb xyoo tom qab no, Sime-is ob tug tubqhe khiav mus cuag Ma-akas tus tub Akhises uas ua vajntxwv kav lub nroog Nkas. Thaum Sime-is hnov hais tias nkawd nyob hauv lub nroog Nkas, 40nws txawm muab eeb nog rau nws tus neesluav thiab caij mus cuag Vajntxwv Akhises hauv lub nroog Nkas, mus nrhiav nws ob tug tubqhe. Nws nrhiav tau nkawd thiab coj nkawd rov los tsev. 41Thaum Xalumoos hnov txog tej uas Sime-is tau ua ntawd, 42nws thiaj hais mus rau Sime-is hais tias, “Kuv puas tau tuav tus TSWV lub npe coglus rau koj hais tias tsis pub koj tawm hauv lub nroog Yeluxalees no mus rau sab nraud li. Thiab kuv twb ceebtoom rau koj hais tias yog koj tawm hauv no mus, koj yuav raug tua tuag. Koj twb yeej los zoo siab li ntawd thiab koj hais tias, koj yuav mloog kuv lus no ne? 43Yog li cas koj yuav rhuav koj tej lus cog tseg thiab tsis mloog kuv tej lus samhwm li? 44Koj yeej paub txhua yam uas koj tau ua txhaum rau kuv txiv lawm. Tus TSWV yuav rau txim rau koj vim lub txim ntawd. 45Tiamsis nws yuav foom koom hmoov rau kuv thiab nws yuav ua kom Daviv lub tebchaws nyob ruaj khov mus ibtxhis li.”
46Ces vajntxwv thiaj kom Npenayas mus muab Sime-is tua povtseg lawm. Txij thaum ntawd los Xalumoos kev tswjhwm thiaj nyob thajyeeb lug li lawm.

2

Tơlơi Dawid Kơčrâo Brơi Hơnăl Tuč Kơ Solomôn

1Tơdang jĕ hrơi mông kơ Dawid tơĭ pran laih, ñu djru pơmĭn kơ ană đah rơkơi ñu Solomôn yơh.
2Ñu laĭ tui anai, “Kâo jĕ či djai laih yơh. Kơjăp kơtang bĕ, pơrơđah bĕ ih pô jing sa čô đah rơkơi tơpă hơnơ̆ng, 3laih anŭn lăng tui bĕ hơdôm tơlơi Yahweh Ơi Adai ih hơduah kiăng tui anai: Rơbat bĕ amăng hơdră jơlan Ñu, djă̱ pioh bĕ khul tơlơi pơtă hăng tơlơi pơđar Ñu, laih anŭn khul tơlơi juăt hăng tơlơi hơduah kiăng Ñu, jing khul tơlơi hơmâo čih laih amăng Tơlơi Juăt Môseh; tui anŭn ih dưi đĭ kơyar yơh amăng abih bang tơlơi ih ngă laih anŭn pơpă anih ih nao. 4Tơdah ih ngă tui anŭn, Yahweh dưi djă̱ pioh yơh tơlơi Ñu ƀuăn hăng kâo tui anai, ‘Tơdah ƀing ană tơčô ih răng kơ tơlơi ƀing gơñu hơdip hơdơ̆ng laih anŭn rơbat tŏng ten ƀơi anăp Kâo hăng abih pran jua abih jua bơngăt gơñu, tui anŭn ƀu či rơngiă hĭ ôh pô ană tơčô ih dŏ ƀơi grê pơtao kiăng kơ git gai wai lăng lŏn čar ƀing Israel.’
5“Hloh kơ anŭn dơ̆ng, ih pô thâo laih hơget tơlơi Yôab ană đah rơkơi HʼZeruyah ngă laih kơ kâo, anŭn jing tơlơi ñu ngă laih kơ dua čô khua git gai ƀing ling tơhan Israel, jing Abner ană đah rơkơi Nêr laih anŭn Amasa ană đah rơkơi Yether. Ñu pơdjai hĭ ƀing gơ̆, ngă tuh drah ƀing gơ̆ amăng mông rơnŭk rơno̱m kar hăng pơdjai rŏh ayăt amăng mông tơlơi pơblah. Tui anŭn, tơlơi tuh drah anŭn yơh hơmâo hĭ laih gru sat ƀơi hơdrăng kơiăng jum dar kơiăng ñu laih anŭn tơkhŏ sanđal ƀơi plă̱ tơkai ñu. 6Ngă bĕ kơ ñu tui hăng tơlơi rơgơi ih, samơ̆ anăm brơi ôh kơ ñu hơdip truh kơ ñu djai tha rơnŭk rơno̱m.
7“Samơ̆ pơrơđah bĕ tơlơi hiam klă kơ ƀing ană đah rơkơi Barzillai mơnuih mơ̆ng tring Gilead laih anŭn brơi bĕ ƀing gơ̆ jing amăng ƀing ƀơ̆ng huă nanao hăng gơnam ƀơ̆ng sang pơtao ih. Ƀing gơñu yơh djru kơ kâo tơdang kâo đuaĭ kơdŏp mơ̆ng ayŏng ih Absalôm.
8“Hơdơr bĕ, ih hơmâo hrŏm hăng ih Simei ană đah rơkơi Gêra, mơnuih kơnung djuai Benyamin mơ̆ng plei Bahurim, jing pô hơtŏm păh ƀơi kâo amăng hrơi kâo nao pơ plei Mahanaim. Samơ̆ tơdơi kơ anŭn, tơdang ñu trŭn nao rơkâo pap kơ kâo ƀơi krong Yurdan, kâo ƀuăn rơ̆ng hăng ñu amăng anăn Yahweh tui anai, ‘Kâo ƀu či pơdjai hĭ ih hăng đao ôh.’ 9Samơ̆ kơđai glaĭ, anăm lăng kơ ñu jing mơnuih ƀu hơmâo tơlơi soh ôh. Ih jing mơnuih rơgơi, tui anŭn ih či thâo yơh hơget tơlơi khŏm ngă kơ ñu anŭn. Wơ̆t tơdah ñu jing pô tha laih, ih ăt khŏm pơdjai hĭ bĕ ñu hăng đao.”
10Tơdơi kơ anŭn, Dawid tơĭ pran laih anŭn arăng dơ̱r ñu amăng Plei Dawid yơh. 11Ñu hơmâo git gai wai lăng ƀing Israel amăng pă̱pluh thŭn tui anai: tơjuh thŭn ƀơi anih Hebrôn laih anŭn klâopluh-klâo thŭn amăng plei Yerusalaim. 12Tui anŭn yơh, Solomôn dŏ ƀơi grê pơtao ama ñu Dawid ngă pơtao laih anŭn tơlơi wai lăng ñu kơjăp prŏng tui.

Solomôn Pơkơjăp Tơlơi Git Gai Wai Lăng Ñu

13Tơdơi kơ anŭn ƀiă, Adôniyah ană đah rơkơi HʼHagit, rai pơ HʼBatseba jing amĭ Solomôn. HʼBatseba tơña kơ ñu tui anai, “Ih rai hăng tơlơi rơnŭk rơnua mơ̆?”
 Ñu laĭ glaĭ, “Ơ, rơnŭk rơnua yơh.”
14Giŏng anŭn, Adôniyah laĭ dơ̆ng tui anai, “Kâo hơmâo ƀiă tơlơi kiăng pơhiăp hăng ih.”
 HʼBatseba laĭ tui anai, “Ih dưi pơhiăp yơh.”
15Ñu laĭ, “Kar hăng ih thâo laih, tơlơi git gai lŏn čar anai năng lŏm kơ kâo hlâo adih. Abih bang ƀing Israel lăng nao pơ kâo yơh či jing pơtao gơñu, samơ̆ tơlơi anŭn pơplih hĭ laih. Tui anŭn, tơlơi git gai lŏn čar anai lŏm hĭ laih kơ adơi kâo, yuakơ tơlơi anŭn jing tơlơi Yahweh kiăng yơh. 16Ră anai kâo kơnơ̆ng hơmâo sa tơlơi rơkâo đôč kiăng pơhiăp hăng ih. Anăm hơngah hĭ kâo ôh.”
 HʼBatseba laĭ glaĭ, “Pơhiăp bĕ.”
17Tui anŭn, Adôniyah laĭ tui anai, “Rơkâo kơ ih tơña pơtao Solomôn pha brơi bĕ kơ kâo HʼAbisag mơ̆ng plei Sunêm anŭn jing bơnai kâo. Sĭt ñu ƀu hơngah hĭ tơlơi ih tơña ôh.” 18HʼBatseba laĭ glaĭ tui anai, “Ơ, kâo či pơhiăp hăng pơtao brơi kơ ih.”
19Tơdang HʼBatseba nao pơ pơtao Solomôn kiăng pơhiăp hăng ñu kơ tơlơi Adôniyah, pơtao tơgŭ dơ̆ng kiăng bưp gơ̆ laih anŭn tơkui kơkuh kơ gơ̆. Giŏng anŭn, ñu dŏ be̱r glaĭ ƀơi grê pơtao ñu laih anŭn ăt brơi kơ arăng ba rai sa boh grê pơtao mơ̆n kơ amĭ ñu laih anŭn brơi gơ̆ dŏ ƀơi gah hơnuă kơ ñu pô yơh.
20Amĭ ñu laĭ tui anai, “Kâo hơmâo sa tơlơi rơkâo anet hăng ih. Anăm hơngah hĭ kâo ôh.”
 Pơtao laĭ tui anai, “Laĭ bĕ amĭ ăh, kâo ƀu či hơngah hĭ ôh.”
21Tui anŭn, gơ̆ rơkâo tui anai, “Brơi bĕ HʼAbisag mơ̆ng plei Sunêm anŭn pơdŏ hăng ayŏng ih Adôniyah.” 22Pơtao Solomôn laĭ glaĭ kơ amĭ ñu tui anai, “Yua hơget ih rơkâo HʼAbisag kơ Adôniyah lĕ? Tơlơi anai jing ih ăt rơkâo tơlơi git gai lŏn čar anai kơ ñu mơ̆n! Ih thâo laih, ñu ăt jing ayŏng kâo mơ̆n! Laih dơ̆ng, anŭn ih ăt rơkâo mơ̆n tơlơi dưi kơ Abiathar khua ngă yang prŏng hloh laih anŭn kơ Yôab ană đah rơkơi HʼZeruyah, yuakơ ƀing gơñu jing ƀing djru kơ Adôniyah!”
23Giŏng anŭn, pơtao Solomôn ƀuăn hăng Yahweh tui anai, “Adôniyah khŏm kla hĭ tơlơi hơdip ñu kơ tơlơi rơkâo anai! Tơdah ƀu djơ̆ tui anŭn ôh, rơkâo kơ Ơi Adai ngă sat kơ kâo gleh tơnap biă mă yơh. 24Yahweh hơmâo pơkơtang laih kâo dŏ rơnŭk rơnua ƀơi grê pơtao ama kâo Dawid laih anŭn hơmâo pơkơjăp laih sa rơnŭk git gai kơ kâo kar hăng Ñu ƀuăn laih. Tui anŭn, kâo ƀuăn amăng Yahweh Pô hơdip hlŏng lar, Adôniyah či tŭ tơlơi djai yơh hrơi anai!” 25Giŏng anŭn, pơtao Solomôn pơkiaŏ Benayah nao laih anŭn ñu nao pơdjai hĭ Adôniyah hăng đao yơh.
26Bơ kơ khua ngă yang Abiathar, pơtao laĭ hăng ñu tui anai, “Glaĭ bĕ pơ plei Anathôt jing anih hơmâo đang hơma ih. Ih năng kơ djai yơh, samơ̆ kâo ƀu či pơdjai hĭ ih ră anai ôh, yuakơ ih grơ̆ng glăm amăng bruă čơkŭng laih hip Khua Yang Yahweh ƀơi anăp ama kâo Dawid laih anŭn tŭ hrŏm hăng abih bang tơlơi tơnap tap ama kâo.” 27Tui anŭn, Solomôn mă pơđuaĭ hĭ Abiathar mơ̆ng bruă khua ngă yang kơ Yahweh. Tơlơi anŭn truh kiăng kơ pơkrĕp hĭ boh hiăp Yahweh hơmâo pơhiăp laih kơ sang anŏ Êli amăng plei pơnăng Silôh.
28Bơ kơ Yôab, wơ̆t tơdah ñu ƀu pơčrŏng sai ôh hrŏm hăng Absalôm kiăng kơ pơkơdơ̆ng glaĭ hăng pơtao Dawid, ñu pơčrŏng sai hrŏm hăng Adôniyah kiăng kơ gơ̆ jing pơtao. Tui anŭn, tơdang Yôab hơmư̆ tơlơi pơthâo phrâo kơ Adôniyah, ñu đuaĭ kơdŏp nao pơ sang khăn Yahweh laih anŭn djă̱ ƀơi tơki kơnưl ngă yang yơh kiăng kơ pơtao ƀu pơdjai hĭ ôh. 29Tơdang pơtao Solomôn hơmư̆ Yôab đuaĭ kơdŏp nao pơ sang khăn Yahweh laih anŭn dŏ jĕ kơnưl ngă yang, ñu pơkiaŏ nao Benayah tui anai, “Nao pơdjai hĭ ñu hăng đao bĕ!”
30Tui anŭn, Benayah mŭt nao amăng sang khăn Yahweh laih anŭn laĭ kơ Yôab tui anai, “Pơtao pơđar, ‘Tơbiă bĕ!’ ” Samơ̆ ñu laĭ glaĭ tui anai, “Ơ ơh, kâo či djai ƀơi anai yơh.” Giŏng anŭn, Benayah nao ruai glaĭ kơ pơtao tơlơi Yôab laĭ laih hăng ñu anŭn.
31Giŏng anŭn, pơtao pơđar kơ Benayah tui anai, “Ngă bĕ tui hăng tơlơi ñu rơkâo. Pơdjai hĭ bĕ ñu hăng đao laih anŭn dơ̱r hĭ ñu bĕ, kiăng kơ arăng ƀu yap ôh kơ kâo hăng sang anŏ ama kâo grơ̆ng glăm brơi tơlơi soh Yôab hơmâo ngă laih, jing tơlơi ñu hơmâo pơdjai hĭ laih dua čô mơnuih ƀu hơmâo tơhơnal tơlơi anŭn. 32Yahweh či kla glaĭ kơ ñu drah ñu tuh laih, yuakơ ñu hơmâo kơsung pơdjai hĭ dua čô mơnuih anŭn hăng đao tơl ama kâo Dawid ƀu thâo ôh. Dua čô anŭn jing Abner ană đah rơkơi Nêr, jing khua git gai ƀing ling tơhan Israel, laih anŭn Amasa ană đah rơkơi Yether, jing khua git gai ƀing ling tơhan ƀing Yudah. Sĭt dua gơñu anŭn yơh jing ƀing tơpă hơnơ̆ng hloh laih anŭn hơmâo kơnuih hiam hloh kơ Yôab. 33Kwưh kiăng tơlơi soh tuh drah gơñu anŭn dŏ ƀơi akŏ Yôab laih anŭn ƀơi ƀing ană tơčô ñu hlŏng lar. Samơ̆ rơkâo tơlơi rơnŭk rơno̱m Yahweh dŏ ƀơi Dawid laih anŭn ƀơi ană tơčô ñu, ƀơi sang anŏ ñu laih anŭn ƀơi rơnŭk git gai ñu hlŏng lar.”
34Tui anŭn, Benayah ană đah rơkơi Yehôyada nao pơdjai hĭ Yôab hăng đao amăng sang khăn Yahweh laih anŭn arăng dơ̱r hĭ ñu pơ anih ataih ƀiă mơ̆ng plei pla ñu pô yơh. 35Giŏng anŭn, pơtao brơi kơ Benayah ană đah rơkơi Yehôyada jing gah ngŏ kơ ƀing ling tơhan pơala kơ bruă Yôab laih anŭn Zadôk khua ngă yang prŏng hloh pơala kơ Abiathar khua ngă yang prŏng hloh yơh.
36Giŏng anŭn, pơtao Solomôn pơkiaŏ mơnuih nao iâu rai Simei pơ plei Yerusalaim. Solomôn laĭ kơ gơ̆ tui anai, “Pơdơ̆ng bĕ sa boh sang kơ ih pô amăng plei Yerusalaim anai laih anŭn hơdip bĕ pơ anŭn, samơ̆ anăm nao pơ anih pă ôh. 37Ƀơi hrơi ih tơbiă đuaĭ laih anŭn găn dơnung Kidrôn kiăng kơ nao pơ anih pă, sĭt ih či djai yơh laih anŭn drah ih či dŏ ƀơi akŏ ih pô yơh.” 38Simei laĭ glaĭ kơ pơtao tui anai, “Tơlơi ih laĭ anŭn jing găl djơ̆ yơh. Ding kơna ih anai či ngă tui hăng tơlơi ih hơmâo pơtă yơh, Ơ pơtao khua kâo ăh.” Laih anŭn Simei dŏ amăng plei Yerusalaim sui biă mă yơh.
39Samơ̆ klâo thŭn mơ̆ng anŭn, dua čô hlŭn Simei tơbiă đuaĭ nao pơ pơtao Akis ană đah rơkơi Maakhah amăng plei pơnăng Gat laih anŭn arăng laĭ pơthâo kơ Simei kơ tơlơi anŭn tui anai, “Ƀing hlŭn ih hlak dŏ pơ plei pơnăng Gat.” 40Ƀơi mông anŭn mơtam, ñu prap pre aseh ñu kiăng kơ nao pơ Akis ƀơi anih plei Gat kiăng hơduah ƀing hlŭn ñu. Giŏng anŭn, Simei tơbiă nao mơ̆ng plei Yerusalaim laih anŭn hơduah ƀuh ba glaĭ ƀing hlŭn ñu anŭn mơ̆ng anih plei pơnăng Gat yơh.
41Tơdang Solomôn hơmư̆ Simei hơmâo tơbiă đuaĭ mơ̆ng plei Yerusalaim nao pơ plei Gat laih anŭn ñu hơmâo wơ̆t glaĭ laih, 42pơtao iâu rai Simei hăng laĭ kơ ñu tui anai, “Kâo brơi kơ ih ƀuăn laih hăng Yahweh laih anŭn khă laih tui anai, ‘Ƀơi hrơi pă ih tơbiă nao pơ anih pơkŏn dơ̆ng, sĭt ih či djai yơh.’ Hlak anŭn, ih laĭ kơ kâo tui anai, ‘Tơlơi ih laĭ anŭn jing găl djơ̆ yơh. Kâo či tui gưt yơh.’ 43Yua hơget ih ƀu djă̱ pioh ôh tơlơi ih ƀuăn rơ̆ng hăng Yahweh laih anŭn tui gưt tơlơi kâo pơđar kơ ih anŭn lĕ?”
44Pơtao ăt laĭ kơ Simei tui anai dơ̆ng mơ̆n, “Ih thâo laih amăng jua pơmĭn ih abih bang tơlơi sat ƀai ih ngă laih kơ ama kâo Dawid. Tui anŭn, Yahweh či kla glaĭ kơ ih yuakơ tơlơi sat ƀai ih ngă anŭn yơh. 45Samơ̆ pơtao Solomôn či hơmâo tơlơi bơni hiam laih anŭn rơnŭk git gai pơtao Dawid či dŏ kơjăp ƀơi anăp Yahweh hlŏng lar yơh.”
46Giŏng anŭn, pơtao pơkiaŏ Benayah nao kiăng kơ pơdjai hĭ Simei. Tui anŭn, ñu tơbiă nao pơdjai hĭ Simei hăng đao yơh. Tui anŭn yơh, Yahweh pơkơjăp lŏn čar ƀing Israel amăng tơngan Solomôn.