17

  1Noj ib qho mov qhuav los nyob kaj siab
   kuj zoo dua li lub tsev uas noj nqaij noj hno
   los muaj kev sib cav sib ceg.
  2Tus qhev uas ua haujlwm ntse ntsuav
   yuav tswj tau tus tub uas rhuav ntsej muag,
  thiab nws yuav muaj feem
   nrog cov tub tau qub txeeg qub teg.
  3Lub yeej vub siv nchuav cov tseem nyiaj,
   lub cub thee siv nchuav cov tseem kub,
   tiamsis Yawmsaub sim neeg lub siab.
  4Tus uas ua phem mloog
   daim tawv ncauj uas limhiam tej lus,
  thiab tus neeg dag ua tib zoo mloog
   tus nplaig uas ntxeev ntxias.
  5Tus uas thuam cov neeg pluag
   kuj yog saib tsis taus Yawmsaub
   uas yog tus tsim,
  tus uas thaum lwm tus raug ceeblaj
   los tseem zoo siab
   kuj yuav tsis dim kev teem txim.
  6Tej xeeb ntxwv
   yog tej poj koob yawm txwv lub mom kub,
   thiab leej txiv yog cov tub lub koob meej.
  7Tus neeg ruam tsis phim hais
   tej lus zaj lus zuag,
  thiab tej lus dag yeej tsis phim
   cov uas muaj meej mom.
  8Nyiaj xiab mas tus muab pom tias
   zoo yam nkaus li tej pov hum uas muaj hwjchim,
   nws mus rau qhov twg los nws vam meej.
  9Tus uas zam txim rau luag
   kuj yog nrhiav kev sib raug zoo,
  tiamsis tus uas pheej rov dig tej qub
   los kuj yog rhuav kev ua phoojywg.
  10Tej lus qhuab ntuas nkag rau hauv
   tus neeg thoob tsib tob dua li uas
   nplawm tus ruam ib puas nplawg.
  11Tus neeg phem nrhiav kev fav xeeb,
   tiamsis yuav muaj ib tug tub tshaj xo nyaum
   mus tiv nws.
  12Mus ntsib ib tug maum dais
   uas cov menyuam ploj lawm
  zoo dua li uas ntsib ib tug neeg ruam
   uas ua tej haujlwm ruam.
  13Yog leejtwg ua phem pauj zoo,
   kev phem yuav tsis tawm
   hauv nws lub tsev mus.
  14Thaum pib sib cav sib ceg
   kuj zoo yam nkaus li tso lub pas dej nqeg,
  yog li ntawd cia li tseg ua ntej uas
   kev sib ceg sib ntaus tawm tuaj.
  15Tus uas tso tej neeg txhaum dim
   thiab tus uas rau txim rau cov uas tsis txhaum,
  mas ob tug uas ua li no
   Yawmsaub ntxub kawg li.
  16Ua cas tus neeg ruam yuav rho nyiaj
   hauv nws txhais tes yuav tswvyim
   rau thaum uas nws tsis txawj xav dabtsi?
  17Tej phoojywg kuj muaj kev sib hlub
   txhua lub sijhawm,
  thiab tej kwvtij kuj yug los sib pab
   rau thaum muaj kev txom nyem.
  18Tus neeg tsis thoob tsib
   thiaj nrog luag cog lus,
   thiab qhwv kwvtij zej zog.
  19Tus uas nyiam kev txhaum
   kuj nyiam kev sib cav sib ceg,
  tus uas ua lub qhov rooj siab siab
   kuj yog nrhiav kev puam tsuaj.
  20Tus uas lub siab nkhaus yuav tsis vam meej,
   tus nplaig ntxeev xaiv
   poob rau qhov txom nyem.
  21Leejtxiv uas muaj tub tsis thoob tsib
   kuj muaj kev txhawj xeeb,
  thiab leej txiv uas muaj tub ruam
   tsis muaj ntsej muag luag.
  22Lub siab xyiv fab yog cov tshuaj zoo,
   tiamsis kev poob siab ua rau pob txha qhuav.
  23Tus neeg limhiam txais tej nyiaj xiab
   ntawm luag lub hnab tsho los qhau txojcai.
  24Tus uas thoob tsib to nrog tob,
   mas ntsia ntsoov rau tswvyim,
  tiamsis tus ruam lub qhov muag
   nuam rau qab ntuj kawg.
  25Tus tub ruam ua rau leej txiv txhawj qas ntsuav
   thiab ua rau leej niam uas yug lwj siab.
  26Qhov uas muab tus ncaj ncees nplua
   kuj tsis zoo,
  qhov uas muab tus uas zoo nplawm
   kuj txhaum.
  27Tus uas tswj tau nws tej lus
   kuj yog nws txawj ntse,
  tus uas muaj lub siab ntev
   kuj thoob tsib to nrog.
  28Tus ruam ua twjywm
   kuj suav tias muaj tswvyim,
  thaum nws qos nws daim tawv ncauj
   kuj suav tias nws txawj xav.

17

  1一塊乾餅,大家相安;
  勝過宴席滿屋,大家相爭。
  2明智的僕人必管轄蒙羞的兒子,
  並在兄弟中同分產業。
  3鼎為煉銀,爐為煉金,
  惟有耶和華熬煉人心。
  4行惡的,留心聽惡毒的嘴唇;
  說謊的,側耳聽邪惡的舌頭。
  5譏笑窮乏人的,是蔑視造他的主;
  幸災樂禍的,難免受罰。
  6子孫為老人的冠冕;
  父母是兒女的榮耀。
  7愚頑人說美言並不相宜,
  君子說謊言也不合宜。
  8賄賂在餽贈者的眼中看為玉石,
  隨處運轉都得順利。
  9包容過錯的,尋求友愛;
  喋喋不休的,離間密友。
  10一句責備的話深入聰明人的心,
  強如打愚昧人一百下。
  11惡人只尋求背叛,
  殘忍的使者必奉差攻擊他。
  12寧可遇見失喪小熊的母熊,
  也不願遇見正行愚昧的愚昧人。
  13以惡報善的,
  禍患必不離他的家。
  14紛爭掀起,如同缺口的水;
  因此,爭端尚未爆發就當制止。
  15定惡人為義的,定義人為有罪的,
  都為耶和華所憎惡。
  16愚昧人既無知,
  為何手拿銀錢去買智慧呢?
  17朋友時常親愛,
  弟兄為患難而生。
  18在鄰舍面前擊掌擔保的,
  是無知的人。
  19喜愛爭吵的,是喜愛過犯;
  門蓋得高的,自取敗壞。
  20心中歪曲的,得不着福樂;
  舌頭顛倒是非的,陷在禍患中。
  21生愚昧之子的,自己必愁苦;
  愚頑人的父親毫無喜樂。
  22喜樂的心能治好疾病;
  憂傷的靈使骨頭枯乾。
  23惡人暗中受賄賂,
  以致彎曲公正的路。
  24聰明人面前有智慧;
  愚昧人眼望地的盡頭。
  25愚昧的兒子使父親愁煩,
  使那生他的母親憂苦。
  26刑罰義人實為不善,
  責打正直的君子也不宜。
  27節制言語的,有見識;
  性情溫良的人,有聰明。
  28愚妄人若靜默不言,可算為智慧,
  閉上嘴唇也可算為聰明。