14

约拿单的战绩

1有一日,扫罗的儿子约拿单对拿他兵器的青年说:“来,我们过去到非利士的驻军那里。”但他没有告诉父亲。 2扫罗基比亚的郊外,坐在米矶仑的石榴树下,跟随他的百姓约有六百人。 3在那里有亚希突的儿子亚希亚,穿着以弗得。亚希突以迦博的哥哥,非尼哈的儿子,以利的孙子。以利从前在示罗作耶和华的祭司。约拿单去了,百姓却不知道。 4约拿单要从隘口过到非利士驻军那里去。这隘口两边各有一座齿状峭壁:一座名叫播薛,另一座名叫西尼 5一座向北,对着密抹,一座向南,对着迦巴
6约拿单对拿兵器的青年说:“来,我们过去到那些未受割礼之人的驻军那里,或者耶和华为我们施展能力,因为耶和华使人得胜,不在乎人多人少。” 7拿兵器的对他说:“随你的心意做吧。你上去,看哪,我一定跟随你,与你同心。” 8约拿单说:“看哪,我们要过去到那些人那里,在他们那里展现我们自己。 9他们若对我们这么说:‘站住,等我们到你们那里去’,我们就站在原地,不上他们那里去; 10但他们若这么说:‘上到我们这里来吧’,我们就上去,因为耶和华把他们交在我们手里了。这就是我们的凭据。” 11二人就让非利士的驻军看见。非利士人说:“看哪,希伯来人从躲藏的洞穴里出来了!” 12站岗的士兵对约拿单和拿兵器的人说:“上到这里来,我们有一件事要告诉你们。”约拿单就对拿兵器的人说:“跟我上去,因为耶和华把他们交在以色列人手里了。” 13约拿单手脚并用爬上去,拿兵器的人跟随他。非利士人仆倒在约拿单面前,拿兵器的人跟着他,杀死他们。 14约拿单和拿兵器的人第一次击杀的约有二十人,都在一亩 地的半犁沟之内。 15于是在军营、在田野、在众百姓中,人心惶惶,驻军和突击队都战兢;地也震动,这是从上帝那里来的惊恐

非利士人败退

16便雅悯基比亚扫罗的哨兵观看,看哪,非利士全军溃乱,四处乱窜。 17扫罗就对跟随他的百姓说:“你们去数点人数,看是谁从我们这里出去。”他们一数点,看哪,约拿单和拿兵器的人不在其中。 18那时上帝的约柜以色列人那里。扫罗亚希亚说:“你把上帝的约柜请到这里来。” 19扫罗正与祭司说话的时候,非利士营中的骚乱越来越剧烈;扫罗就对祭司说:“停手吧!” 20扫罗和所有跟随他的百姓都集合,来到战场,看哪,非利士人用刀互相击杀,大大混乱。 21那先前由四方来跟随非利士人、在他们营中的希伯来人,现在也转过来帮助跟随扫罗约拿单以色列人了。 22那藏在以法莲山区的以色列众人听说非利士人逃跑,就出来紧紧地追击他们。 23那日,耶和华使以色列人得胜,战争一直打到伯.亚文

扫罗草率的誓言

24那日,以色列人非常困惫,因为扫罗叫百姓起誓说:“凡不等到晚上我向敌人报完了仇就吃东西的,必受诅咒。”因此所有的百姓都没有尝食物。 25所有的百姓进入树林,见地面上有蜜。 26百姓进了树林,看哪,有蜜流出来,却没有人敢用手取蜜入口,因为百姓怕那誓言。 27约拿单没有听见他父亲叫百姓起誓,所以他伸出手中的杖,以杖头蘸在蜂房里,用手取回送入口内,他的眼睛就明亮了。 28百姓中有一人对他说:“你父亲曾叫百姓严严地起誓说,今日吃东西的人必受诅咒;因此百姓就疲乏了。” 29约拿单说:“我父亲给这地添麻烦了。你们看,我尝了这一点蜜,眼睛就明亮了。 30今日百姓若随意吃了从仇敌夺来的东西,现在击杀的非利士人岂不更多吗?”
31这日,以色列人击杀非利士人,从密抹直到亚雅仑。但百姓非常疲乏, 32就急着扑向掠物,夺取牛羊和牛犊,宰于地上,连肉带血吃了。 33有人告诉扫罗说:“看哪,百姓吃带血的肉,得罪耶和华了。”扫罗说:“你们行了诡诈,今日把一块大石头滚到我这里来吧。” 34扫罗又说:“你们分散到百姓中,对他们说,你们各人把牛羊牵到我这里来宰了吃,不可吃带血的肉得罪耶和华。”那夜,所有的百姓把自己手中的牛牵到那里宰了。 35扫罗为耶和华筑了一座坛,这是他开始为耶和华筑的坛。
36扫罗说:“我们要在夜里下去追赶非利士人,抢掠他们,直到天亮,不给他们留下一人。”众百姓说:“你看怎样好就做吧!”祭司说:“我们要先在这里亲近上帝。” 37扫罗求问上帝说:“我可以下去追赶非利士人吗?你把他们交在以色列人手里吗?”这日上帝没有回答他。 38扫罗说:“百姓中的众领袖,你们都要近前来到这里,查明今日这罪是怎样发生的。 39我指着拯救以色列的永生的耶和华起誓,就是我儿子约拿单犯了罪,他也必被处死。”但众百姓中无人回答他。 40扫罗以色列众人说:“你们站在一边,我与我儿子约拿单也站在一边。”百姓对扫罗说:“你看怎样好就做吧!” 41扫罗向耶和华-以色列的上帝祷告说:“求你指示正确的答案。”抽中的是扫罗约拿单,百姓尽都无事。 42扫罗说:“你们再抽签,看是我,还是我儿子约拿单。”抽中的是约拿单
43扫罗约拿单说:“你告诉我,你做了什么事?”约拿单说:“我只是用手中的杖,以杖头蘸了一点蜜尝尝,看哪,我就要死吗?” 44扫罗说:“约拿单哪,你一定要死!若不然,愿上帝重重惩罚我。” 45百姓对扫罗说:“约拿单以色列中大行拯救,岂可死呢?绝对不可!我们指着永生的耶和华起誓,连他的一根头发也不可落地,因为他今日与上帝一同做事。”于是百姓救约拿单免了死亡。 46扫罗上去,不追赶非利士人,非利士人也回本地去了。

扫罗的王权和家眷

47扫罗执掌以色列的国权,攻打他四围所有的仇敌,就是摩押人、亚扪人、以东人和琐巴诸王,以及非利士人。他无论往何处去,都打败他们。 48扫罗奋勇作战,击败亚玛力人,救了以色列脱离抢掠他们之人的手。
49扫罗的儿子是约拿单亦施韦麦基.舒亚。他的两个女儿:长女名叫米拉,次女名叫米甲 50扫罗的妻子名叫亚希暖,是亚希玛斯的女儿。扫罗军队的元帅名叫押尼珥,是扫罗的叔叔尼珥的儿子。 51扫罗的父亲基士押尼珥的父亲尼珥,都是亚别的儿子。
52扫罗有生之年常与非利士人激烈争战,他看到任何有能力的人或勇士,都招募来跟随他。

14

Yaunathas Tua Cov Filitees

1Muaj ib hnub Yaunathas hais rau tus tub hluas uas nqa nws rab ntaj thiab rab hmuv hais tias, “Wb mus hauv cov Filitees lub yeej.” Tiamsis Yaunathas tsis qhia rau Xa-ules tus uas yog nws txiv paub 2ntawm tsob qab ntoo txiv ntsiavkws ntawm lub nroog Minkeloos uas nyob tsis deb ntawm lub nroog Nkinpe-as; Xa-ules cov tubrog muaj kwvlam li rau pua leej. ( 3Tus povthawj uas hnav lub tsho efaus yog Ahiyas uas yog Ahitus tus tijlaug Ikhanpaus tus tub, Ikhanpaus thiab Ahitus yog Finehas tub thiab yog Elis xeebntxwv, Elis yog tus povthawj uas ua tus TSWV tes haujlwm nyob hauv lub nroog Silaus.) Cov tubrog tsis paub hais tias, Yaunathas twb mus lawm.
4Ntawm lub Dawm Mikemas uas Yaunathas nkawd hla mus rau ntawm cov Filitees lub yeej muaj ob tug ncej zeb loj ntse zuag plias, ib tug nyob ib sab kev: ib tug hu ua Npauxes thiab ib tug hu ua Xenes. 5Tus uas nyob sab ped tig mus rau lub nroog Mikemas thiab tus uas nyob sab nrad tig mus rau nram lub nroog Nkenpas.
6Yaunathas hais rau tus tub hluas hais tias, “Wb cia li hla mus rau tom cov Filitees uas tsis ua kevcai txiav lub yeej. Tej zaum tus TSWV yuav pab wb; yog nws pab wb, yeej tsis muaj dabtsi yuav txwv tau nws kom tsis pub wb yeej li. Txawm yog wb ob leeg xwb los wb yuav kovyeej.”
7Tus tub hluas teb hais tias, “Koj ua dabtsi kuv nrog koj ua, koj mus qhov twg kuv nrog koj mus.”
8Yaunathas teb hais tias, “Zoo heev, wb cia li mus kom cov Filitees pom wb. 9Yog lawv hu kom wb tos lawv tuaj cuag wb, wb cia li nyob twjywm tos. 10Tiamsis yog lawv kom wb mus cuag lawv, wb cia li mus, rau qhov tej ntawd yuav yog lub cim qhia rau wb paub hais tias, tus TSWV twb muab lawv cob rau wb tes lawm.”
11Yog li ntawd, Yaunathas thiab tus hluas txawm tawm mus rau cov Filitees pom, thiab cov Filitees hais tias, “Nej ntsia tid saib! Cov Henplais muaj qee leej tawm hauv tej qhov av uas lawv nkaum los lawm tiag!” 12Cov Filitees txawm hu Yaunathas thiab tus tub hluas hais tias, “Neb cia li los ntawm no! Peb yuav qhia dabtsi rau neb!”
 Yaunathas hais rau tus tub hluas tias, “Koj cia li raws kuv qab. Tus TSWV twb pub peb cov Yixalayees kovyeej lawv lawm.”
13Yaunathas txawm nkag ua ntej thiab tus tub hluas nkag raws nws qab. Yaunathas ntaus cov Filitees ntog rau hauv av, ces tus tub hluas cia li khaws tua xwb. 14Thawj zaug no Yaunathas thiab tus tub hluas tua cov Filitees tuag kwvlam li nees nkaum leej. Thaj chaw uas lawv sib ntaus sib tua lwj ntsuav ntawd dav li ob zeg liaj, 15Cov Filitees, tsis hais cov uas nyob hauv tiaj, cov tubrog uas nyob hauv yeej, thiab cov tubrog uas pheej nyas tuaj tua cov Yixalayees, puavleej ntshai kawg li; av txawm qeeg ua zog koog ua rau cov Filitees ntshai thiab yoob tas.

Cov Filitees Swb

16Xa-ules cov tubrog uas zov lub nroog Nkinpe-as hauv xeem Npeenyamees cheebtsam av pom cov Filitees khiav zom zaws rau txhua qhov. 17Yog li ntawd, Xa-ules hais rau nws cov tubrog hais tias, “Nej cia li txheeb peb cov tubrog saib leejtwg tsis nyob hauv yeej lawm.” Thaum lawv txheeb, lawv tsis pom Yaunathas thiab tus tub hluas uas nqa Yaunathas rab ntaj thiab rab hmuv lawm. 18Xa-ules hais rau tus povthawj Ahiyas hais tias, “Koj cia li nqa lub efaus los ntawm no.” (Hnub ntawd Ahiyas yog tus nqa lub efaus ua cov Yixalayees ntej.) 19Thaum Xa-ules tseem hais rau tus povthawj, cov tubrog Filitees uas nyob hauv yeej yimhuab ua ntxhov quav niab. Yog li ntawd, Xa-ules thiaj hais rau tus povthawj Ahiyas hais tias, “Tsis muaj sijhawm nug tus TSWV lawm!” 20Xa-ules thiab nws cov tubrog thiaj dhia mus tua cov Filitees uas lawv tabtom rov sib ntaus sib tua ntxhov hnyo ntawd. 21Cov Henplais qee leej uas tuaj cov Filitees tog thiab nrog cov Filitees nyob hauv lub yeej ntawd, lawv txawm hloov siab rov los tuaj Xa-ules thiab Yaunathas tog tua cov Filitees. 22Cov Henplais uas khiav mus nkaum pem tej roob hauv tebchaws Efalayees hnov hais tias cov Filitees tabtom swb thiab khiav zom zaws lawm, lawv txawm sau nthwv tuaj pab Xa-ules tua cov Filitees 23mus dhau plaws lub nroog Npethavees. Hnub ntawd tus TSWV pab cov Yixalayees dim.

Yaunathas Noj Zib Ntab

24Hnub ntawd, cov Yixalayees tshaib plab thiab qaug zog heev, rau qhov Xa-ules coglus hais tias, “Hnub no, yog leejtwg noj mov ua ntej uas kuv ua pauj rau kuv cov yeebncuab, tus ntawd yuav raug foom tsis zoo.” Yog li ntawd, hnub ntawd ib hnub thiaj tsis muaj leej twg noj mov li. 25Tagnrho cov tubrog los txog rau hauv ib thaj havzoov uas muaj zib ntab ntau heev. 26Zib ntab nyob puv nrees txhua qhov, tiamsis tsis muaj leejtwg muaj cuabkav muab noj li, rau qhov lawv ntshai Xa-ules tej lus foom tsis zoo. 27Tiamsis Yaunathas tsis hnov qhov uas nws txiv yuav foom tsis zoo rau tus uas tsis mloog lus; nws thiaj muab nws tus pa nrig tshum lub qia nas ntab los noj. Thaum Yaunathas noj tas, nws thiaj muaj zog mentsis tuaj. 28Tiamsis muaj ib tug tubrog hais rau Yaunathas hais tias, “Peb sawvdaws tshaib plab thiab qaug zog heev, tiamsis koj txiv yuam kom peb coglus hais tias, ‘Tus uas noj mov hnub no, tus ntawd yuav raug foom tsis zoo.’ ”
29Yaunathas teb hais tias, “Ua li cas kuv txiv yuav ua nruj ua luaj rau peb cov neeg! Nej saib kuv muaj zog mentsis tuaj, rau qhov kuv noj cov zib ntab ntawd! 30Yog hnub no cov tubrog tseem tau noj tej mov uas txeeb tau ntawm cov yeebncuab los, mas sawvdaws hajyam muaj zog tua cov Filitees tuag coob dua thiab.”
31Hnub ntawd, cov Yixalayees tua yeej cov Filitees ntawm lub nroog Mikemas mus ti nkaus lub nroog Aiyaloos. Thaum ntawd cov Yixalayees tshaib plab thiab qaug zog heev, 32lawv thiaj dhia mus muab tej yaj thiab tej nyuj uas lawv txeeb tau ntawm cov yeebncuab los tua thiab muab hlais noj nyoos ua ntshav liab vog. 33Muaj neeg mus qhia rau Xa-ules hais tias, “Koj saib, muaj neeg noj tej nqaij nyoos uas tseem muaj ntshav. Lawv ua li ntawd, yog lawv ua txhaum rau tus TSWV lawm.”
 Xa-ules nthe tawg ntho hais tias, “Cov nyuag neeg ntxeev siab ko, cia li mus dov ib lub pobzeb loj los rau kuv ntawm no.”
34Tom qab ntawd, Xa-ules hais rau lawv hais tias, “Nej cia li mus hais kom lawv cab lawv tej nyuj thiab tej yaj tuaj tua noj rau ntawm no. Lawv tsis txhob noj tej nqaij nyoos uas muaj ntshav, yuav ua txhaum rau tus TXWV.” Yog li hmo ntawd, lawv thiaj cab lawv tej nyuj los tua qhov ntawd. 35Xa-ules teeb tau ib lub thaj fij khoom rau tus TSWV, lub thaj ntawd yog thawj lub uas Xa-ules teeb.
36Xa-ules hais rau nws cov tubrog hais tias, “Hmo no peb yuav mus tua cov Filitees ib hmo kaj ntug kom lawv tuag tas thiab huab lawv tej khoom huv tibsi.”
 Cov tubrog teb hais tias, “Cia li ua raws li koj pom zoo.” Tiamsis tus povthawj teb hais tias, “Cia peb nug Vajtswv tso.”
37Yog li ntawd, Xa-ules nug Vajtswv hais tias, “Kuv yuav mus tua cov Filitees los tsis mus?” Koj puas pub kom peb tua yeej lawv? Tiamsis hnub ntawd Vajtswv tsis teb li. 38Xa-ules hais rau cov Yixalayees cov thawjcoj hais tias, “Nej los ntawm no, peb ua tib zoo xav saib hnub no peb tau ua txhaum dabtsi lawm. 39Kuv cog lus rau tus TSWV uas muaj sia nyob thiab yog tus uas pub rau cov Yixalayees muaj yeej hais tias, txawm yog kuv tus tub Yaunathas ua txhaum los yuav tsum muab nws tua povtseg.” Tiamsis tsis muaj leejtwg hais ib los li. 40Ces Xa-ules hais rau lawv hais tias, “Nej cia li mus sawv lawm tod, kuv thiab Yaunathas yuav sawv ntawm no.” Lawv teb hais tias, “Ua raws li koj pom zoo.”
41Xa-ules thov tus TSWV uas yog cov Yixalayees tus Vajtswv hais tias, “Tus TSWV, ua li cas hnub no koj tsis teb kuv? Tus TSWV uas yog cov Yixalayees tus Vajtswv, yog kuv tus tub Yaunathas lossis kuv ua txhaum, thov koj qhia rau kuv ntawm lub Ulees; tiamsis yog koj haivneeg Yixalayees ua txhaum, thov koj qhia rau kuv ntawm lub Thumees.” Thaum nws saib, ua ciav yog Yaunathas thiab Xa-ules ua txhaum; tsis yog cov pejxeem ua txhaum. 42Xa-ules hais tias, “Tus TSWV thov koj qhia siab, yog kuv tus tub Yaunathas lossis kuv ua txhaum.” Thaum nws saib, ua ciav yog Yaunathas ua txhaum. 43Xa-ules nug Yaunathas hais tias, “Koj ua txhaum dabtsi?”
 Yaunathas teb hais tias, “Kuv noj mentsis zib ntab xwb. Kuv nyob ntawm no, kuv yeej zoo siab tuag.”
44Xa-ules hais tias, “Yog kuv tsis tua koj, thov kom Vajtswv tua kuv povtseg!”
45Tiamsis cov neeg hais rau Xa-ules hais tias, “Koj yuav muab Yaunathas, tus uas pab tau cov Yixalayees kovyeej loj npaum li no tua povtseg los? Yog koj tua nws, peb yeej tsis zoo siab rau koj li! Peb thov coglus rau tus TSWV uas muaj sia nyob hais tias, txawm yog Yaunathas ib txoj nyuag plaubhau los tsis pub kom poob li. Tej uas hnub no nws ua yeej yog Vajtswv pab xwb.” Yog li ntawd, sawvdaws thiaj pab tau Yaunathas dim tsis raug tua tuag.
46Ces Xa-ules txawm tso tseg tsis caum cov Filitees tua, thiab cov Filitees rov qab mus rau lawv lub tebchaws lawm.

Xa-ules Tsevneeg

47Lub sijhawm uas Xa-ules ua vajntxwv kav tebchaws Yixalayees, nws ntaus tsov ntau rog tawmtsam nws cov yeebncuab rau txhua qhov: nws tua cov Mau-am, cov Amoos thiab cov Edoos, cov vajntxwv uas kav tebchaws Xaunpas thiab cov Filitees. Txhua qhov uas nws tua, nws puavleej tua yeej. 48Nws siab tawv thiab tua rog ua tau heev tsis ntshai leejtwg li, txawm yog cov Amalej los nws tua yeej huv tibsi. Txhua zaus uas yeebncuab tuaj tua cov Yixalayees los nws cawm tau lawv dim.
49Xa-ules cov tub yog: Yaunathas, Isevis thiab Makhisuas. Xa-ules tus ntxhais hlob hu ua Melas thiab tus ntxhais yau hu ua Mikhas. 50Xa-ules tus pojniam hu ua Ahinaus uas yog Ahimas tus ntxhais; Xa-ules tus thawj tubrog hu Aneles uas yog Xa-ules txiv hlob Neles tus tub. 51Kises uas yog Xa-ules txiv thiab Neles uas yog Aneles txiv, yog Anpiyees tub.
52Thaum Xa-ules ua neej nyob, nws nrog cov Filitees sib tua hnyav heev. Yog nws pom ib tug txivneej khov kho thiab siab tawv, ces nws txawm coj tus ntawd mus ua nws tubrog.