17

饒恕得罪你的人

(太18.6-7,21-22;可9.42)

1耶穌又對門徒說:「絆倒人的事是免不了的,但那絆倒人的有禍了! 2人若把這些小子中的一個絆倒的,還不如把磨石拴在他的頸項上,丟在海裏。 3你們要謹慎!若是你的弟兄犯罪,就勸戒他;他若懊悔,就饒恕他。 4如果他一天七次得罪你,又七次回頭,說:『我懊悔了』,你總要饒恕他。」

信心的能力

5使徒對主說:「請加增我們的信心。」 6主說:「你們若有信心像一粒芥菜種,就是對這棵桑樹說:『你要連根拔起,栽在海裏』,它也會聽從你們。」

僕人的本分

7「你們當中誰有僕人耕地或是放羊,從田裏回來,就對他說『你快來坐下吃飯』呢? 8他豈不對僕人說『你給我預備晚飯,束上帶子伺候我,等我吃喝完了,你才可以吃喝』嗎? 9僕人照所吩咐的去做,主人還謝謝他嗎? 10這樣,你們做完了一切所吩咐的,要說:『我們是無用的僕人,所做的本是我們該做的。』」

治好十個痲瘋病人

11耶穌往耶路撒冷去,經過撒瑪利亞加利利中間的地區。 12他進入一個村子,有十個痲瘋病人迎面而來,遠遠地站着, 13高聲說:「耶穌,老師啊,可憐我們吧!」 14耶穌看見,就對他們說:「你們去,把身體給祭司檢查。」他們正去的時候就潔淨了。 15其中有一個見自己已經好了,就回來大聲歸榮耀給上帝, 16又俯伏在耶穌腳前感謝他。這人是撒瑪利亞人。 17耶穌回答說:「潔淨了的不是十個人嗎?那九個在哪裏呢? 18除了這外族人,再沒有別人回來歸榮耀給上帝嗎?」 19於是他對那人說:「起來,走吧,你的信救了你!」

上帝國的來到

(太24.23-28,37-41)

20法利賽人問:「上帝的國幾時來到?」耶穌回答:「上帝的國來到,不是眼睛看得見的。 21人也不能說:『看哪,在這裏!』或說:『在那裏!』因為上帝的國就在你們心裏。」 22他又對門徒說:「那些日子將到,你們渴望能看見人子的一個日子,卻看不見。 23有人要對你們說:『看哪,在那裏!』或說:『看哪,在這裏!』你們不要出去,也不要追隨他們。 24好像閃電從天這邊一閃直照到天那邊,人子在他的日子也要這樣。 25可是他必須先受許多苦,又被這世代所棄絕。 26挪亞的日子怎樣,人子的日子也要怎樣。 27那時,人又吃又喝,又娶又嫁,直到挪亞進方舟的那日,洪水就來,把他們全都滅了。 28同樣,就像在羅得的日子,人又吃又喝,又買又賣,又耕種又建造, 29羅得離開所多瑪的那日,有火與硫磺從天上降下來,把他們全都滅了。 30人子顯現的日子也要這樣。 31在那日,人在屋頂上,東西在屋裏,不要下來拿;人在田裏,也不要回家。 32你們想想羅得的妻子吧! 33凡想保全性命的,要喪失性命;凡喪失性命的,要保存性命。 34我告訴你們,在那一夜,兩個人在一張床上,一個被接去,一個被撇下。 35兩個女人一同推磨,一個被接去,一個被撇下。 37門徒回答他說:「主啊,在哪裏呢?」耶穌對他們說:「屍首在哪裏,鷹也會聚在哪裏。」

17

Kev txhaum, kev ntseeg thiab ua haujlwm

(Mth. 18:6-7, 17:20; Mk. 9:42)

1Yexus hais rau nws cov thwjtim tias, “Yeej yuav tsum muaj tej yam ua kom ua txhaum, tiamsis tus uas ua rau lwm tus ua txhaum yuav raug txom nyem lauj! 2Mas muab ib txhib zeb loj los khi rau tus ntawd caj dab es muab pov rau hauv hiavtxwv kuj zoo dua li cia nws ua rau cov menyuam yaus no ib tug dawm. 3Nej cia li ceev faj zoo. Yog koj li kwvtij ua txhaum cia li ntuas nws, yog nws ntxeev dua siab tshiab cia li zam txim rau nws. 4Yog ib hnub nws ua txhaum rau koj xya zaus thiab tuaj cuag koj xya zaus thiab hais rau koj tias, ‘Kuv ntxeev dua siab lawm,’ koj yuav tsum zam txim rau nws.”
5Cov tubtxib hais rau tus Tswv tias, “Thov koj tsav kev ntseeg rau peb ntau zuj zus.” 6Tus Tswv hais tias, “Yog nej muaj kev ntseeg luaj li ib lub noob me me, nej yuav hais tau rau tsob txiv cev no tias, ‘Cia li rho kiag cag mus cog rau hauv hiavtxwv,’ nws kuj yuav mloog nej lus.
7“Yog nej muaj ib tug tub qhe mus laij teb lossis yug yaj, mas thaum nws los tom teb los, nej leejtwg yuav hais rau nws tias, ‘Los zaum noj mov lauj’? 8Nws yuav tsis hais rau tus tub qhe li no lov hais tias, ‘Cia li npaj rau kuv noj thiab sia siv khov kho tu kuv mus txog thaum kuv noj haus tag, dhau ntawd koj mam li noj thiab haus.’ 9Nws yuav ua tus tub qhe tsaug vim tus tub qhe ua raws li nws hais lov? 10Ib yam li ntawd, thaum nej ua txhua yam raws li uas hais rau nej lawd, nej cia li hais tias, ‘Peb yog cov tub qhe uas tsis tsim txiaj. Peb tsuas ua raws li tes haujlwm uas peb yuav tsum ua xwb.’ ”

Kho kaum tus mob lig mob ruas

11Thaum Yexus mus nram Yeluxalees nws taug txojkev ntawm Kalilais thiab Xamali ciam teb. 12Thaum nws tabtom mus rau hauv ib lub zos muaj kaum tus mob lig mob ruas tuaj ntsib nws. Lawv sawv ntsug deb deb, 13thiab hu nrov hais tias, “Xibhwb Yexus, thov khuvleej peb.” 14Thaum Yexus pom dheev lawv nws txawm hais rau lawv tias, “Cia li mus qhia nej lub cev rau cov pov thawj saib.” Thaum lawv tabtom mus lawv txawm zoo tag huv lawm. 15Lawv cov ntawd muaj ib tug, thaum nws pom tias nws zoo lawm ces nws txawm rov los qhuas Vajtswv nrov nrov, 16thiab khwb nkaus rau ntawm Yexus kotaw ua Yexus tsaug. Tus ntawd yog neeg Xamali. 17Yexus txawm hais tias, “Muaj kaum leej zoo mob los tsis yog? Cuaj leeg ntawd dua twg lawm? 18Tsis pom lwm tus rov los qhuas Vajtswv li, tsuas yog tus uas yog lwm haiv neeg no los xwb lov?” 19Yexus txawm hais rau tus ntawd tias, “Cia li sawv tsees mus lauj. Koj txojkev ntseeg ua rau koj zoo lawm.”

Vajtswv lub tebchaws yuav los

(Mth. 24:23-28,37-41)

20Thaum cov Falixai nug Yexus tias Vajtswv lub tebchaws yuav los thaum twg, Yexus teb lawv tias, “Thaum Vajtswv lub tebchaws los, yuav tsis muaj ib yam dabtsi tshwm uas neeg txawj paub thiab pom. 21Thiab lawv yuav tsis hais tias, ‘Saib maj, nyob ntawm no,’ lossis ‘Nyob tod,’ rau qhov Vajtswv lub tebchaws yeej nyob hauv nej nruab nrab lawm.” 22Yexus hais rau cov thwjtim tias, “Yuav muaj ib lub sijhawm uas nej xav pom hnub uas Neeg leej Tub rov los, los nej yuav tsis pom. 23Thiab luag yuav hais rau nej tias, ‘Mus saib maj, nyob tod,’ lossis ‘Saib maj, nyob ntawm no.’ Nej tsis txhob mus, tsis txhob raws luag qab mus. 24Xob laim laim ib sab ntuj ci mus txog dua ib sab ntuj li cas, hnub uas Neeg leej Tub los yuav zoo ib yam li ntawd. 25Tiamsis ua ntej ntawd nws yuav tsum raug kev tsim txom ntau yam thiab cov neeg tiam no yuav tsis lees yuav nws. 26Tiam uas Nau‑a nyob zoo li cas, mas hnub uas Neeg leej Tub los yuav zoo ib yam li ntawd. 27Lawv noj haus ua tshoob qua tub qua ntxhais mus txog hnub uas Nau‑a nkag rau hauv lub nkoj thiab dej los nyab kiag lawv puam tsuaj tag huvsi. 28Tiam uas Lauj nyob kuj zoo ib yam nkaus thiab, lawv noj haus ua lag ua luam cog qoob loo ua vaj ua tsev, 29tiamsis hnub uas Lauj tawm hauv lub moos Xaudoo, hluavtaws lawj faj poob saum ntuj los hlawv lawv puam tsuaj tag huvsi. 30Hnub uas Neeg leej Tub tshwm plaws los kuj yuav zoo ib yam li ntawd. 31Hnub ntawd tus uas nyob saum txheej tsev las tshav, nws tej qhov txhia chaw tseem nyob hauv tsev, los tsis txhob nqes los muab. Thiab tus uas nyob tom teb tsis txhob tig rov los ib yam nkaus. 32Cia li nco txog Lauj tus pojniam. 33Tus uas xav tau nws txojsia yuav piam txojsia, tiamsis tus uas tso nws txojsia tseg, mas yuav cawm tau nws txojsia. 34Kuv hais rau nej tias, hmo ntawd muaj ob leeg pw ib txag, los yuav coj ib tug mus yuav tseg ib tug cia. 35Muaj ob tug pojniam zom zeb ua ke, los yuav coj ib tug mus yuav tseg ib tug cia.” 37Lawv txawm nug Yexus tias, “Tus Tswv, yuav muaj li no rau qhovtwg?” Yexus teb lawv tias, “Tsiaj tuag qhovtwg, dav noj twm yuav sau nthwv los rau qhov ntawd.”