16

不義的管家

1耶穌又對門徒說:「某財主有一個管家,有人向主人告管家浪費他的財物。 2主人叫他來,對他說:『我聽到了,你做的是甚麼事?把你所經管的交代清楚,你不能再作我的管家了。』 3那管家心裏說:『主人辭我,不用我再作管家,我將來做甚麼呢?鋤地嘛,沒有力氣;討飯嘛,怕羞。 4我知道怎麼做,好叫人們在我不作管家之後,接我到他們家裏去。』 5於是他把欠他主人債的,一個一個地叫了來,問頭一個說:『你欠我主人多少?』 6他說:『一百簍油。』管家對他說:『拿你的賬,快坐下,寫五十。』 7他問另一個說:『你欠多少?』他說:『一百石麥子。』管家對他說:『拿你的賬,寫八十。』 8主人就誇獎這不義的管家做事精明,因為今世之子應付自己的世代比光明之子更加精明。 9我又告訴你們,要藉着那不義的錢財結交朋友,到了錢財無用的時候,他們可以接你們到永遠的住處去。 10人在最小的事上忠心,在大事上也忠心;在最小的事上不義,在大事上也不義。 11若是你們在不義的錢財上不忠心,誰還把那真實的錢財託付你們呢? 12如果你們在別人的東西上不忠心,誰還把你們自己的東西給你們呢? 13一個僕人不能服侍兩個主;他不是恨這個愛那個,就是重這個輕那個。你們不能又服侍上帝,又服侍瑪門。」

律法和上帝的國

(太5.31-32;11.12-13;可10.11-12)

14法利賽人是貪愛錢財的;他們聽見這一切話,就嘲笑耶穌。 15耶穌對他們說:「你們是在人面前自稱為義的,你們的心,上帝卻知道;因為人以為尊貴的,是上帝看為可憎惡的。 16律法和先知到約翰為止,從此上帝國的福音傳開了,人人努力要進去。 17天地廢去比律法的一點一畫落空還要容易。 18凡休妻另娶的,就是犯姦淫;娶被丈夫休了的婦人的,也是犯姦淫。」

財主和拉撒路

19「有一個財主穿着紫色袍和細麻布衣服,天天奢華宴樂。 20又有一個討飯的,名叫拉撒路,渾身長瘡,被人放在財主門口, 21想得財主桌子上掉下來的碎食充飢,甚至還有狗來舔他的瘡。 22後來那討飯的死了,被天使帶去放在亞伯拉罕的懷裏。財主也死了,並且埋葬了。 23他在陰間受苦,舉目遠遠地望見亞伯拉罕,又望見拉撒路在他懷裏, 24他就喊着說:『我祖亞伯拉罕哪,可憐我吧!請打發拉撒路來,用指頭尖蘸點水,涼涼我的舌頭,因為我在這火焰裏,極其痛苦。』 25亞伯拉罕說:『孩子啊,你該回想你生前享過福,拉撒路也同樣受過苦,如今他在這裏得安慰,你卻受痛苦。 26除此之外,在你們和我們之間,有深淵隔開,以致人要從這邊過到你們那邊是不可能的;要從那邊過到這邊也是不可能的。』 27財主說:『我祖啊,既然這樣,求你打發拉撒路到我父家去, 28因為我還有五個兄弟,他可以警告他們,免得他們也來到這痛苦的地方。』 29亞伯拉罕說:『他們有摩西和先知的話可以聽從。』 30他說:『不!我祖亞伯拉罕哪,假如有一個人從死人中到他們那裏去,他們一定會悔改。』 31亞伯拉罕對他說:『如果他們不聽從摩西和先知的話,就是有人從死人中復活,他們也不會信服的。』」

16

Tus Thawj Tubtxib uas Siab Tsis Ncaj

1Yexus hais rau nws cov thwjtim hais tias, “Muaj ib tug neeg npluanuj, nws muaj ib tug thawj tubtxib uas saib nws lub vajtse. Muaj neeg los qhia rau tus npluanuj hais tias, koj tus thawj tubtxib muab koj tej nyiaj coj mus siv phuam lam ntsuav lawm, 2Yog li ntawd, tus npluanuj thiaj hu tus thawj tubtxib los thiab hais rau nws hais tias, ‘Zaj uas kuv hnov koj ua ntawd yog li cas tiag? Koj cia li muab tej ntaub ntawv uas teev tej nyiaj los rau kuv, rau qhov kuv tsis yuav koj ua kuv tej haujlwm lawm.’ 3Tus thawj tubtxib ntawd xav hais tias, ‘Kuv tus tswv twb yuav rho kuv tawm haujlwm, kuv yuav ua li cas thiaj zoo? Kuv yuav mus khawb av los tsis muaj zog, yuav mus thov khawv noj los txajmuag. 4Nimno, kuv paub hais tias kuv yuav ua li cas! Thaum tus tswv tsis pub kuv ua haujlwm lawm, thiaj muaj neeg hu kuv mus hauv lawv tej tsev.’ 5Nws txawm hu txhua tus uas tshuav nws tus tswv nqi ib tug zuj zus tuaj cuag nws. Nws nug thawj tug hais tias, ‘Koj tshuav tus tswv nqi npaum li cas?’ 6Tus ntawd teb hais tias, ‘Kuv tshuav ib puas thoob roj.’ Tus thawj tubtxib hais rau tus ntawd hais tias, ‘Daim ntawv no yog daim uas koj tshuav nqi, koj cia li mus zaum thiab sau kiag ua tsib caug thoob.’ 7Tus thawj tubtxib txawm nug dua ib tug hais tias, ‘Koj tshuav npaum li cas?’ Tus ntawd teb hais tias, ‘Kuv tshuav ib txhiab hnab nplej.’ Tus thawj tubtxib hais rau tus ntawd hais tias, ‘Daim ntawv no yog daim uas koj tshuav nqi, koj cia li sau ua yim caum hnab.’ 8Tus tswv qhuas tus thawj tubtxib uas tsis ncaj hais tias, tus tubtxib ntawd muaj tswvyim kawg li; rau qhov cov neeg uas nyob hauv ntiajteb no muaj tswvyim ua haujlwm heev dua cov neeg uas nyob qhov pom kev.”
9Yexus hais ntxiv hais tias, “Yog li ntawd kuv qhia rau nej hais tias, nej yuav tsum muab tej nyiaj hauv ntiajteb no coj mus zeem phoojywg. Thaum nej tej nyiaj tas lawm, cov neeg ntawd thiaj yuav tos txais nej hauv qhov chaw uas yuav nyob mus ibtxhis. 10Tus uas ua ncaj rau tej yam tsawg, nws yeej yuav ua ncaj rau yam ntau thiab; tus uas ua tsis ncaj rau tej yam tsawg, nws yeej yuav ua tsis ncaj rau tej yam ntau thiab. 11Tej nyiaj hauv ntiajteb no, nej twb siv tsis ncaj. Yog li ntawd, leejtwg yuav muab tej uas tseemceeb dua tej nyiaj ntawd rau nej thiab. 12Thiab yog nej ua tsis ncaj rau tej uas yog lwm tus tug, leejtwg yuav muab tej uas yog nej tug rau nej?
13“Yeej tsis muaj ib tug tubtxib yuav ua haujlwm tau rau ob tug tswv. Yog nws ua li ntawd, nws yuav ntxub ib tug thiab nyiam ib tug; nws yuav hwm ib tug thiab saib tsis taus ib tug. Yog nej yuav muab Vajtswv thiab nyiaj txiag saib hlob ib yam nkaus yeej tsis tau li.”

Yexus Ntuas Cov Falixais

(Mathais 11.12-13; 5.31-32; Malakaus 10.11-12)

14Thaum cov Falixais hnov Yexus qhia tej ntawd, lawv txawm thuam Yexus, rau qhov lawv yog cov uas ntshaw nyiaj. 15Yexus hais rau lawv hais tias, “Nej yog cov neeg uas ua txuj ua kom sawvdaws xav hais tias, nej yog neeg zoo, tiamsis Vajtswv twb paub nej lub siab tas lawm. Rau qhov tej uas neeg xav hais tias muaj nqis, tej ntawd Vajtswv pom hais tias tsis muaj nqis.
16“Sawvdaws coj Mauxes txoj Kevcai thiab tej lus qhia uas cov cev Vajtswv lus sau tseg los txog lub sijhawm uas Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej los qhia, txij thaum ntawd los muaj neeg mus qhia Txojmoo Zoo uas hais txog Vajtswv lub tebchaws, ces sawvdaws sib txeeb mus rau hauv lub tebchaws ntawd. 17Yog ua kom lub ntiajteb thiab lub ntuj puastsuaj mus, yoojyim dua li rhuav Mauxes txoj Kevcai ib tug tsiaj ntawv povtseg.
18“Yog leejtwg muab nws tus pojniam nrauj lawm thiab mus yuav dua pojniam, kuj yog nws ua txhaum kev nkauj kev nraug; thiab yog leejtwg mus yuav ib tug pojnrauj, kuj yog nws ua txhaum kev nkauj kev nraug ib yam nkaus.

Tus Npluanuj thiab Laxalus

19“Muaj ib tug npluanuj, nws hnav tej tsoos tsho zoo zoo uas kim kim, thiab niaj hnub muaj noj seem noj so. 20Muaj ib tug txivneej pluag pluag hu ua Laxalus, nws ibce mob ua paug viag, luag pheej coj nws tuaj tso rau ntawm tus npluanuj ib sab qhovrooj. 21Nws xav hais tias nyaj nws yuav tau noj tej mov uas poob saum tus npluanuj lub rooj los, txawm yog nws txomnyem npaum li ntawd los dev tseem los yaim nws tej qhov txhab thiab. 22Thaum tus txomnyem ntawd tuag, cov timtswv ceebtsheej los coj nws mus nyob ntawm Anplahas ib sab. Thaum tus npluanuj tuag, luag coj nws mus faus, 23thiab nws raug txomnyem nyob hauv tubtuag teb. Nws tsa qhovmuag ntsia saud, nws pom Anplahas nyob deb deb, thiab pom Laxalus nyob ntawm Anplahas ib sab. 24Tus npluanuj hu hais tias, ‘Txiv Anplahas! Thov koj hlub kuv, thiab txib Laxalus muab nws tus ntivtes mus ntub dej tuaj rau kuv tus nplaig kom laj mentsis, rau qhov kuv nyob hauv cov nplaim taws no, kuv txomnyem kawg li!’ 25Tiamsis Anplahas teb hais tias, ‘Metub, koj puas nco thaum koj tseem ua neej nyob, koj muaj noj muaj hnav, Laxalus txomnyem tsis muaj dabtsi li. Nimno nws tau zoo, koj ho mus nyob hauv qhov txomnyem. 26Tsis tas li ntawd xwb, tseem muaj ib tug kwj tob tob quas peb thiab nej lawm, cov sab tim peb no yuav tuaj rau sab tim nej los yeej tsis tau, thiab cov sab tim nej yuav hla tuaj rau sab tim peb no los yeej tsis tau.’ 27Tus npluanuj hais tias, ‘Txiv Anplahas, thov koj txib Laxalus rov mus kom txog kuv txiv tsev, 28kuv tshuav tsib tug kwvtij, kom Laxalus mus qhia rau lawv, nyob tsam lawv yuav tau los nyob hauv qhov txomnyem no thiab.’ 29Anplahas teb hais tias, ‘Koj cov kwvtij twb muab Mauxes txoj kevcai thiab tej lus uas cov cev Vajtswv lus sau tseg lawm, cia lawv coj raws li tej lus ntawd.’ 30Tus npluanuj teb hais tias, ‘Txiv Anplahas, tsis yog li ntawd, yog ib tug uas tuag lawm, sawv rov mus qhia rau lawv, lawv thiaj li yuav tso lawv tej kev txhaum tseg.’ 31Tiamsis Anplahas hais tias, ‘Yog lawv tsis mloog Mauxes thiab cov uas cev Vajtswv lus tej lus qhia, ces txawm yog ib tug uas tuag lawm sawv rov qab mus qhia rau lawv los lawv yeej yuav tsis ntseeg li.’ ”