16

Kaulas, Dathas thiab Anpilas Ntxeev Siab

1-2Ixehas tus tub Kaulas uas yog xeem Levis thiab yog cuab Kauhas, nws tau ntxeev siab rau Mauxes uas yog tus thawjcoj. Kaulas koom siab nrog Eli-as tus tub Dathas, Anpilas thiab Pelethes tus tub uas yog xeem Lunpees, thiab ob puas tsib caug leej Yixalayees uas cov pejxeem sawvdaws tau xaiv los ua cov thawjcoj. 3Lawv tuaj sib sau tim ntsej tim muag rau ntawm Mauxes thiab Aloos, thiab hais rau nkawd hais tias, “Neb tau ua dhau kevcai lawm! Tagnrho cov pejxeem sawvdaws puavleej yog tus TSWV tug, thiab tus TSWV yeej nrog peb sawvdaws nyob huv tibsi. Vim li cas neb tsav neb lub hwjchim siab tshaj tus TSWV haivneeg lawm thiab?”
4Thaum Mauxes hnov tej lus ntawd, nws txawm tso cev da rau hauv av thiab thov tus TSWV. 5Mauxes hais rau Kaulas thiab nws cov phoojywg hais tias, “Tagkis sawv ntxov tus TSWV mam qhia saib peb leejtwg yog tus TSWV tug thiab peb leejtwg yog tus uas tus TSWV xaiv; nws yuav cia tus uas yog nws tug, thiab tus uas nws xaiv mus cuag nws rau ntawm lub thaj. 6Kaulas, koj thiab tagnrho koj cov phoojywg ua li no: tagkis nej cia li mus muab cov laujkaub 7thiab muab ncaig taws thiab hmoov tshuaj tsw qab tso rau hauv cov laujkaub coj mus tso tabmeeg tus TSWV. Tus neeg uas tus TSWV xaiv nws yuav yog tus dawbhuv. Nej cov Levis ko yog cov uas ua dhau cai ntag!”
8Mauxes hais rau Kaulas ntxiv hais tias, “Nej cov Levis ko cia li ua tib zoo mloog! 9Nej xav hais tias, qhov uas cov Yixalayees tus Vajtswv tau tsa nej los ua ib pab uas nyob ibcag ntawm cov pejxeem kom nej mus cuag tau nws, ua nej tes haujlwm nyob rau hauv tus TSWV lub Tsevntaub sib ntsib, thiab saib cov pejxeem sawvdaws thiab ua cov uas ua haujlwm rau lawv, tseem tsis tau txaus nej siab thiab los? 10Nws tsa nej thiab cov Levis los ua tes haujlwm no, tiamsis nimno nej tseem xav nrhiav kev los ua tus povthawj thiab! 11Thaum koj yws Aloos twb yog koj thiab koj cov phoojywg ntxeev siab tawmtsam tus TSWV ntag.”
12Mauxes txawm txib neeg mus hu Dathas thiab Anpilas nkawd, tiamsis nkawd teb hais tias, “Peb yuav tsis tuaj! 13Qhov uas koj coj peb tawm nram tebchaws Iziv uas av rog thiab zoo qoob los tuag tas rau hauv tiaj suabpuam no tseem tsis tau txaus koj siab thiab los? Ua li cas koj tseem yuav muab koj tsa ua tus tswv kav tagnrho peb thiab? 14Qhov tseemceeb koj twb tsis tau coj peb mus rau hauv lub tebchaws uas av rog thiab zoo qoob lossis pub liaj teb rau peb thiab pub kom muaj vaj txiv hmab los ua peb tug, thiab nimno koj tabtom nrhiav kev dag ntxias peb. Peb yuav tsis tuaj cuag koj!”
15Mauxes chim heev, nws hais rau tus TSWV hais tias, “Tsis txhob txais tej khoom uas cov neeg no coj mus fij rau koj. Kuv yeej tsis tau ua phem rau lawv ib leeg tus twg; txawm yog lawv tej neesluav los kuv twb tsis tau txeeb ib tug li.”
16Mauxes hais rau Kaulas hais tias, “Tagkis koj yuav tsum tau coj koj ob puas tsib caug leej ntawd tuaj rau hauv lub Tsevntaub sib ntsib uas yog tus TSWV qhov chaw sib ntsib; Aloos los nws yuav tsum tuaj nyob rau hauv thiab. 17Nej txhua tus nyias yuav tsum nqa nyias lub laujkaub hlawv hmoov tshuaj tsw qab tuaj, muab hmoov tshuaj tsw qab tso rau hauv lub laujkaub, thiab coj mus fij rau ntawm lub thaj.” 18Yog li ntawd txhua tus txivneej nyias thiaj nqa nyias lub laujkaub thee, muab cov thee uas cig ntsaj thuav thiab muab tshuaj tsw qab tso rau hauv, lawv tuaj sawv nrog Mauxes thiab Aloos nkawd ua ke rau ntawm tus TSWV lub Tsevntaub sib ntsib lub qhovrooj. 19Ces Kaulas txawm coj cov pejxeem sawvdaws mus sawv tim ntsej tim muag Mauxes thiab Aloos rau ntawm tus TSWV lub Tsevntaub sib ntsib lub qhovrooj. Tamsim ntawd tus TSWV lub tshwjchim ci ntsa iab tshwm los rau sawvdaws pom, 20ces tus TSWV hais rau Mauxes thiab Aloos hais tias, 21“Neb cia li txav tawm ntawm cov neeg no mus, kuv yuav ua kom lawv puastsuaj tamsim no ntag.”
22Tiamsis Mauxes thiab Aloos nkawd txhos caug ntua, nyo hau ntshis ua nkawd ob lub ntsejmuag ti nkaus hauv av thiab thov hais tias, “Vajtswv, koj yog tus tswj neeg txojsia. Thaum ib tug ua txhaum, koj txawm chim rau sawvdaws tagnrho los?”
23Tus TSWV hais rau Mauxes hais tias, 24“Cia li hais rau cov pejxeem kom lawv txav ntawm Kaulas, Dathas thiab Anpilas lawv cov tsev ntaub tamsim no mus.”
25Ces Mauxes thiab cov Yixalayees tej thawjcoj thiaj mus rau tom Dathas thiab Anpilas nkawd ob lub tsev. 26Mauxes hais rau cov neeg ntawd hais tias, “Nej cia li txav kom deb ntawm peb tug neeg siab phem no lub tsev mus, thiab tsis txhob cev tes kov ib yam dabtsi uas yog lawv tug li.” 27Yog li ntawd, lawv thiaj khiav tawm ntawm Kaulas, Dathas thiab Anpilas lawv tsev mus lawm.
 Dathas thiab Anpilas tseem tabtom tawm tuaj sawv ntawm nkawd ob lub qhovrooj nrog nkawd ob tug pojniam thiab cov menyuam nyob.
28Mauxes hais rau cov pejxeem hais tias, “Nej yuav tsum paub hais tias tus TSWV yog tus txib kuv tuaj ua txhua yam no, tsis yog kuv lam tuaj ua raws li kuv lub siab nyiam xwb. 29Yog cov txivneej no tuag raws li neeg ibtxwm mob tuag, ces tsis yog Vajtswv rau txim rau lawv, thiab tsis yog tus TSWV tso kuv tuaj ua nws tes haujlwm li. 30Tiamsis yog tus TSWV ua tej yam uas tsis tau hnov dua, thiab av cia li qhib plho muab lawv nqos kiag nrog txhua yam uas yog lawv tug, kom lawv cia li nqis ciaj mus rau hauv tubtuag teb, nej thiaj yuav paub hais tias cov neeg no yog cov uas muab tus TSWV tso tseg lawm.”
31Thaum Mauxes hais cov lus ntawd tagnrho, ces thaj av uas nyob ntawm qhov chaw uas Dathas thiab Anpilas nkawd sawv txawm tu nrho qhib plho 32thiab nqos kiag nkawd thiab nkawd tsevneeg, nqos tagnrho Kaulas cov phoojywg uas koom siab nrog nws, thiab lawv tej cuab txhiaj cuab tam nrog lawv huv tibsi lawm. 33Yog li ntawd, lawv thiaj nqis ciaj sia kais mus rau hauv tubtuag teb, nrog lawv tej cuab txhiaj cuab tam. Av qhaws nkaus npog lawv, lawv thiaj puastsuaj ploj ntais lawm. 34Thaum lawv quaj qw zom zaws, cov Yixalayees uas nyob ibncig ntawm lawv puavleej khiav tawm thiab qw hais tias, “Cia li khiav! Nyob tsam av nqos peb lawm thiab!”
35Ces tus TSWV tso hluavtaws los kub ob puas tsib caug leej uas tabtom hlawv lawv tej hmoov tshuaj tsw qab ntawd tuag tas huv tibsi lawm thiab.

Cov Laujkaub Hlawv Hmoov Tshuaj Tsw Qab

36Tus TSWV hais rau Mauxes hais tias, 37“Koj hais rau Aloos tus tub Ele-axas uas yog tus povthawj kom nws mus muab cov laujkaub tooj hlawv hmoov tshuaj tsw qab ntawm cov neeg uas kub hnyiab tuag ntawd tshem, thiab muab cov thee hauv cov laujkaub ntawd hliv rau lwm qhov, rau qhov cov laujkaub ntawd dawbhuv. 38Cov laujkaub ntawd dawbhuv rau thaum coj mus fij rau ntawm tus TSWV lub thaj. Cia li mus muab cov laujkaub ntawm cov neeg tuag uas vim lawv ua txhaum ntawd los ntaus ua tej daim nyias nyias coj mus npog lub thaj. Daim tooj ntawd yuav ua lub cim rau cov Yixalayees.” 39Ces tus povthawj Ele-axas thiaj mus muab cov laujkaub ntawd los thiab muab ntaus ua tej daim nyias nyias thiab muab ham ua ib daim loj loj mus npog lub thaj. 40Qhov no ua lub cim qhia rau cov Yixalayees paub hais tias, yog leejtwg tsis yog Aloos cov xeebntxwv tsis txhob mus hlawv hmoov tshuaj tsw qab rau tus TSWV ntawm lub thaj. Nyob tsam nws yuav raug kev puastsuaj li Kaulas thiab cov neeg uas koom nrog nws ua ib lub siab. Tej lus no ua raws li tus TSWV tau samhwm rau Mauxes kom hais rau Ele-axas ntag.

Aloos Cawm Cov Pejxeem

41Hnub tom qab cov pejxeem rov yws Mauxes thiab Aloos nkawd dua hais tias, “Neb tau tua tus TSWV cov neeg coob leej lawm.” 42Tom qab uas lawv yws Mauxes thiab Aloos li ntawd tas, Mauxes thiab Aloos txawm tig mus rau tom tus TSWV lub Tsevntaub sib ntsib, thiab pom ib tauv huab los roos nkaus lub Tsevntaub sib ntsib, tus TSWV lub tshwjchim ci ntsa iab tshwm plaws los. 43Ces Mauxes thiab Aloos nkawd txawm txav mus sawv ntawm tus TSWV lub Tsevntaub sib ntsib lub qhovrooj, 44tus TSWV hais rau Mauxes hais tias, 45“Koj txav kom deb ntawm pawg neeg no, kuv yuav muab lawv ua kom puastsuaj tas rau ntawm qhov chaw uas lawv sawv no!”
 Nkawd ob leeg puavleej txhos caug ntua nyo hau ntshis ti nkaus hauv av,
46thiab Mauxes hais rau Aloos hais tias, “Cia li muab koj lub laujkaub thee los, muab cov ncaig saum lub thaj tso rau hauv, thiab muab hmoov tshuaj tsw qab tso rau saum cov ncaig. Koj cia li ceev nrooj coj mus yom ua kevcai ntxuav daws cov pejxeem lub txim. Tus TSWV txojkev chim thiab tej sub tawg sub ntsha twb pib tawm tuaj lawm!” 47Aloos mloog Mauxes lus, nws thiaj muab hlo lub laujkaub thee thiab nqa ceev nrooj mus rau hauv plawv pawg neeg uas tuaj sib sau ntawd. Thaum Aloos pom tej kev tuag twb pib lawm, nws mam muab hmoov tshuaj tsw qab tso plhuav rau hauv cov ncaig taws, mus ua kevcai ntxuav daws cov neeg ntawd lub txim. 48Qhov no thiaj tswj tau txojkev tuag, Aloos sawv nres nroos hauv nruab nrab ntawm cov neeg ciaj thiab cov neeg tuag. 49Cov neeg tuag muaj kaum plaub txhiab xya pua leej, twb tsis tau suav cov neeg ntxeev siab uas tuag nrog Kaulas ua ke. 50Thaum txojkev tuag dhau lawm, Aloos rov mus cuag Mauxes rau tom tus TSWV lub Tsevntaub sib ntsib lub qhovrooj.

16

可拉、大坍、亞比蘭和安的叛變

1利未的曾孫,哥轄的孫子,以斯哈的兒子可拉,連同呂便子孫中以利押的兒子大坍亞比蘭,與比勒的兒子,帶了 2以色列人中的二百五十個領袖,就是有名望、從會眾中選出來的人,在摩西面前一同起來, 3聚集攻擊摩西亞倫,說:「你們太過分了!全會眾人人都成為聖,耶和華也在他們中間。你們為甚麼抬高自己,在耶和華的會眾之上呢?」 4摩西聽見就臉伏於地, 5可拉和他所有同夥的人說:「到了早晨,耶和華必指示誰是屬他的,誰是成為聖的,就准許誰親近他。他要叫自己所揀選的人親近他。 6可拉和你所有同夥的人哪,你們要這樣做:要拿着香爐, 7明天在耶和華面前把火盛在爐中,把香放在上面。耶和華揀選誰,誰就成為聖。利未的子孫哪,你們太過分了!」
8摩西又對可拉說:「利未的子孫,聽吧! 9以色列的上帝將你們從以色列會眾中分別出來,使你們親近他,在耶和華的帳幕中事奉,並且站在會眾面前替他們供職。這對你們豈是小事嗎? 10耶和華已經准許你和你所有的弟兄,就是利未的子孫,一同親近他,你們還要求祭司的職分嗎? 11所以,你和你所有同夥的人聚集是在攻擊耶和華。亞倫算甚麼,你們竟向他發怨言?」
12摩西派人去叫以利押的兒子大坍亞比蘭。他們卻說:「我們不上去! 13你把我們從流奶與蜜之地領出來,讓我們死在曠野,這豈是小事?你還要自立為王管轄我們嗎? 14你根本沒有領我們到流奶與蜜之地,也沒有給我們田地和葡萄園作為產業。難道你想要挖這些人的眼睛嗎?我們不上去!」
15摩西非常生氣,就對耶和華說:「求你不要接受他們的供物。我並沒有奪過他們一匹驢,也沒有害過他們中任何一個人。」 16摩西可拉說:「明天,你和你所有同夥的人,以及亞倫,都要站在耶和華面前。 17你們各人要拿一個香爐,把香放在上面,各人帶香爐到耶和華面前,共二百五十個;你和亞倫也各拿自己的香爐。」 18於是他們各人拿一個香爐,盛着火,加上香,和摩西亞倫一同站在會幕的門口。 19可拉召集全會眾到會幕門口攻擊摩西亞倫。這時,耶和華的榮光向全會眾顯現。
20耶和華吩咐摩西亞倫說: 21「你們離開這會眾,我好立刻把他們滅絕。」 22摩西亞倫臉伏於地,說:「上帝,賜萬人氣息的上帝啊,一人犯罪,你就要向全會眾發怒嗎?」
23耶和華吩咐摩西說: 24「你吩咐會眾說:『你們遠離可拉大坍亞比蘭帳棚的周圍。』」 25摩西起來,到大坍亞比蘭那裏去;以色列的長老也都跟着他去。 26他吩咐會眾說:「你們離開這些惡人的帳棚吧!不可碰他們的任何東西,免得你們因他們一切的罪而消滅。」 27於是會眾遠離了可拉大坍亞比蘭的帳棚。大坍亞比蘭帶着妻子、兒女和小孩子出來,站在自己的帳棚門口。 28摩西說:「因這件事,你們就必知道這一切事是耶和華差派我做的,並非出於我的心意。 29這些人的死若和世人無異,或者他們所遭遇的和其他人相同,那麼耶和華就不曾差派我了。 30但是,倘若耶和華創作一件新事,使地開了裂口,把他們和一切屬他們的都吞下去,叫他們活活墜落陰間,你們就知道是這些人藐視了耶和華。」 31摩西剛說完這些話,他們腳下的地就裂開, 32地開了裂口,把他們和他們的家眷,以及一切屬可拉的人和財物,都吞了下去。 33他們和一切屬他們的,都活活墜落陰間;地在他們上面又合攏起來,他們就從會眾中滅亡了。 34在他們四圍的以色列眾人聽見他們的叫聲,就都逃跑,說:「恐怕地也要把我們吞下去了!」 35有火從耶和華那裏出來,吞滅了那上香的二百五十人。
36耶和華吩咐摩西說: 37「你要對亞倫祭司的兒子以利亞撒說,把香爐從火中移開,再把炭火撒在別處,因為這些香爐是分別為聖的。 38要把那些犯罪自喪己命之人的香爐錘成薄片,用以包祭壇;因為這些本是他們在耶和華面前獻過,分別為聖的,可以給以色列人作記號。」 39於是以利亞撒祭司把被燒死的人所獻的銅香爐拿來;它們被錘出來,用以包壇, 40以色列人作紀念,為要叫亞倫子孫之外的人不得近前來,在耶和華面前燒香,免得他和可拉與同他一夥的人一樣,正如耶和華藉摩西所吩咐的。
41第二天,以色列全會眾都向摩西亞倫發怨言說:「你們殺了耶和華的百姓了。」 42會眾聚集攻擊摩西亞倫的時候,摩西亞倫轉向會幕,看哪,雲彩遮蓋會幕,耶和華的榮光顯現。 43摩西亞倫就來到會幕前。 44耶和華吩咐摩西說: 45「你們離開這會眾,我好立刻把他們滅絕。」他們二人就臉伏於地。 46摩西亞倫說:「拿你的香爐,把祭壇的火盛在裏面,加上香,趕快帶到會眾那裏,為他們贖罪。因為有憤怒從耶和華面前發出,瘟疫已經開始了。」 47亞倫摩西所說的拿了香爐,跑到會眾中。看哪,瘟疫已經在百姓中開始了。他就加上香,為百姓贖罪。 48他站在活人和死人之間,瘟疫就止住了。 49除了因可拉事件死的以外,遭瘟疫死的共有一萬四千七百人。 50亞倫回到會幕門口,到摩西那裏,瘟疫已經止住了。