23

Philaj Taug Yexus Zaj

(Mathais 27.1-2; Malakaus 15.1-5; Yauhas 18.28-38)

1Tagnrho cov neeg uas tuaj sablaj ntawd txawm sawv tsees coj Yexus mus cuag Philaj, 2lawv nkaug Yexus rau Philaj hais tias, “Peb ntes tus txivneej no thaum nws tabtom ntxias kom peb haivneeg ua yuam kev, thiab txwv tsis pub lawv them se rau Xixas, thiab nws khav hais tias nws yog tus Mexiyas uas yog vajntxwv.”
3Philaj nug Yexus hais tias, “Koj yog cov Yudais tus vajntxwv los?”
 Yexus teb hais tias, “Koj hais yog lawm.”
4Ces Philaj hais rau cov thawj ntawm cov povthawj thiab cov neeg coob coob ntawd hais tias, “Kuv tsis pom tus txivneej no muaj ib qhov txhaum li.”
5Tiamsis lawv hajyam hais tawv tawv hais tias, “Nws tej lus qhia ua rau sawvdaws muaj kev kub ntxhov thoob lub xeev Yudas. Nws pib qhia pem lub xeev Kalilais thiab tuaj txog ntawm no.”

Helauj Taug Yexus Zaj

6Thaum Philaj hnov lawv hais li ntawd, nws nug hais tias, “Tus txivneej no yog neeg Kalilais los?” 7Thaum Philaj paub hais tias Yexus tuaj pem cheebtsam uas Helauj kav tuaj, ces nws txawm xa Yexus mus cuag Helauj, rau qhov lub sijhawm ntawd Helauj tuaj so hauv lub nroog Yeluxalees. 8Thaum Helauj pom Yexus, Helauj zoo siab kawg li, rau qhov nws ibtxwm hnov Yexus lub moo, thiab xav pom Yexus ntev los lawm. Helauj cia siab hais tias nws yuav pom Yexus ua ib yam txujci tseemceeb. 9Helauj nug Yexus ntau zaj, tiamsis Yexus tsis teb li. 10Cov thawj ntawm cov povthawj thiab cov xibhwb uas qhia Vajtswv txoj Kevcai txav zog mus nkaug Yexus rau Helauj. 11Helauj thiab nws cov tubrog thuam Yexus thiab ua saib tsis taus Yexus; lawv muab ib lub tsho ntev uas zoo nkauj heev rau Yexus hnav, thiab xa nws rov qab mus rau Philaj. 12Txij hnub ntawd los Helauj thiab Philaj txawm sib raug zoo lawm; yav tas los nkawd ua yeebncuab.

Txiav Txim Muab Yexus Tua

(Mathais 27.15-26; Malakaus 15.6-15; Yauhas 18.39–19.16)

13Philaj hu cov thawj ntawm cov povthawj, cov thawjcoj thiab cov pejxeem tuaj, 14thiab nws hais rau lawv hais tias, “Nej hais tias nws ntxias kom cov pejxeem yuam kev. Nimno kuv twb taug nws zaj tabmeeg nej sawvdaws lawm, thiab tsis pom nws muaj ib qho txhaum raws li uas nej nkaug nws ntawd. 15Helauj los tsis pom nws muaj ib qho txhaum li thiab, Helauj thiaj xa nws rov los rau peb. Tus txivneej no yeej tsis tau ua ib qho txhaum uas tsimnyog yuav muab nws tua povtseg. 16Yog li ntawd, kuv yuav kom luag muab nws nplawm thiab tso nws mus.” 17[Raws li ibtxwm, txhua zaus uas ua Kevcai Hla Dhau, Philaj yuav tsum tso ib tug neeg raug txim raws li cov pejxeem thov.]
18Cov neeg coob coob ntawd hais nrov nrov hais tias, “Muab nws tua povtseg! Thiab tso Npalanpas los rau peb!” 19(Npalanpas raug kaw rau hauv tsev lojcuj, vim nws ntxeev nom ntxeev tswv hauv lub nroog thiab nws tua neeg.)
20Philaj xav tso Yexus, nws thiaj rov hais rau cov neeg coob coob ntawd ib zaug ntxiv thiab. 21Tiamsis lawv hajyam qw nrov nrov hais tias, “Muab nws ntsia rau saum ntoo khaublig! Muab nws ntsia rau saum ntoo khaublig!”
22Philaj rov hais rau lawv ib zaug hais tias, “Vim li cas? Nws ua txhaum dabtsi? Kuv tsis pom nws muaj ib qho txhaum uas tsimnyog yuav muab nws tua! Kuv yuav kom luag muab nws nplawm thiab tso nws mus.”
23Tiamsis cov neeg coob coob ntawd qw tas zog kom Philaj muab Yexus ntsia rau saum ntoo khaublig. Thaum kawg lawv kovyeej Philaj. 24Philaj txawm txiav txim rau Yexus raws li lawv thov. 25Thiab Philaj tso tus txivneej uas lawv thov rau lawv. Tus ntawd yog tus uas raug kaw rau hauv tsev lojcuj, nws ntxeev nom ntxeev tswv thiab tua neeg. Ces Philaj muab Yexus rau lawv raws li lawv siab nyiam.

Muab Yexus Ntsia rau Saum Ntoo Khaublig

(Mathais 27.32-44; Malakaus 15.21-32; Yauhas 19.17-27)

26Thaum lawv tabtom coj Yexus tawm mus; lawv ntsib ib tug txivneej hu ua Ximoos uas nyob hauv lub nroog Kulenes uas nyob pem yajsab tuaj yuav mus rau hauv lub nroog. Lawv ntes nws thiab yuam kom nws kwv tus ntoo khaublig nrog Yexus mus.
27Cov neeg coob coob uas raws Yexus qab ntawd, muaj ib co pojniam tsa suab hlo quaj nrov nrov, rau qhov lawv hlub Yexus heev. 28Yexus tig mus saib lawv thiab hais tias, “Cov pojniam uas nyob hauv lub nroog Yeluxalees! Nej tsis txhob quaj kuv, tiamsis cia li quaj nej thiab nej tej menyuam. 29Thaum txog lub sijhawm ntawd, sawvdaws yuav hais tias, ‘Cov pojniam uas ibtxwm xeeb tsis taus menyuam, thiab cov pojniam uas tsis tau xeeb dua menyuam thiab tsis tau pub dua mis rau menyuam noj, yog cov uas hmoov zoo!’ 30Lub sijhawm ntawd, yuav muaj neeg hais rau tej roob hais tias, ‘Nphau los tsuam peb!’ thiab yuav hais rau tej pov roob hais tias, ‘Pob los txhub peb!’ 31Yog lawv twb ua li no rau tsob ntoo uas tseem nyoos, thaum tsob ntoo qhuav lawm, lawv yuav ua li cas rau?”
32Lawv coj ob tug txivneej uas ua tubsab mus tua nrog Yexus. 33Thaum lawv mus txog ntawm qhov chaw uas hu ua “Pob Txha Taubhau,” lawv muab Yexus ntsia rau saum ntoo khaublig thiab muab txhos rau qhov ntawd, thiab muab ob tug tubsab ntsia rau saum ntoo khaublig, muab ib tug txhos rau ntawm Yexus sab xis thiab muab ib tug txhos rau ntawm Yexus sab laug. 34Yexus hais tias, “Txiv, thov koj zam txim rau lawv! Rau qhov lawv tsis paub hais tias lawv ua dabtsi.”
 Lawv muab Yexus cev ris tsho los twv saib leejtwg yuav tau yam twg.
35Tej neeg sawvdaws sawv ibcag saib. Cov Yudais cov thawjcoj thuam Yexus hais tias: “Nws twb pab tau lwm tus dim; yog hais tias nws yog tus Mexiyas uas Vajtswv xaiv tiag, nws cia li pab kom nws dim!”
36Cov tubrog thuam Yexus thiab lawv muab cawv txiv hmab qaub los cev rau Yexus haus, 37thiab hais tias, “Yog koj yog cov Yudais tus vajntxwv tiag, koj cia li pab kom koj dim!”
38Muaj ib cov lus sau rau ntawm ib daim txiag uas nyob ncaj ntawm Yexus taubhau rau saud hais tias, “Tus no yog cov Yudais tus vajntxwv.”
39Ob tug tubsab uas lawv muab ntsia rau saum ntoo khaublig ntawd, ib tug thuam Yexus hais tias, “Koj tsis yog tus Mexiyas los? Koj cia li pab koj thiab pab kom wb dim!”
40Tiamsis muaj dua ib tug cem hais tias, “Koj tsis ntshai Vajtswv los? Koj twb raug txim ib yam nkaus li nws thiab. 41Wb raug txim li no yeej tsimnyog qhov uas wb ua txhaum; tiamsis tus no tsis tau ua txhaum dabtsi li.” 42Nws hais rau Yexus hais tias, “Thaum koj rov qab los ua Vajntxwv, thov koj nco txog kuv thiab.”
43Yexus hais rau nws hais tias, “Kuv qhia tseeb rau koj hais tias, hnub no koj yuav tau nrog kuv nyob saum qhov chaw uas kaj siab lug.”

Yexus Tuag

(Mathais 27.45-56; Malakaus 15.34-41; Yauhas 19.28-30)

44Thaum hnub ntseg, lub hnub tsis ci lawm, thiab lub tebchaws tsaus ntuj nti mus txog thaum peb teev; 45daim ntaub uas thaiv hauv lub Tuamtsev txawm ntuag rhe ua ob daig. 46Yexus hu nrov nrov hais tias, “Txiv, kuv muab kuv txojsia tso rau hauv koj txhais tes!” Yexus hais li ntawd tas, nws txawm tuag lawm.
47Tus thawj tubrog pom muaj li ntawd, nws qhuas Vajtswv hais tias, “Yog tiag, tus no yeej yog neeg ncaj ncees!”
48Thaum cov neeg uas tuaj saib pom li no, lawv ntaus hauv siab thiab rov qab mus tsev lawm. 49Cov neeg uas ibtxwm paub Yexus, thiab cov pojniam uas nrog Yexus tuaj pem lub xeev Kalilais tuaj, lawv sawv deb deb saib tej no.

Faus Yexus

(Mathais 27.57-61; Malakaus 15.42-47; Yauhas 19.38-42)

50-51Muaj ib tug txivneej hu ua Yauxej, tuaj pem lub nroog Alimathas hauv lub xeev Yudas tuaj. Nws yog ib tug neeg zoo uas sawvdaws hwm, thiab nws niaj hnub tos Vajtswv lub Tebchaws uas yuav los thiab nws yog cov Yudais ib tug nomtswv, tiamsis thaum lawv sablaj yuav txiav txim rau Yexus, nws tsis pom zoo tej uas lawv ua ntawd. 52Nws mus cuag Philaj thiab thov Philaj muab Yexus lub cev rau nws. 53Ces nws muab Yexus lub cev txo, muab qhwv thiab muab kwv mus tso rau hauv lub qhov ntxa uas luag txaug rau hauv ib phab pobzeb, yeej tsis tau muaj leejtwg coj neeg mus tso rau hauv li. 54Hnub ntawd yog hnub uas npaj qhov txhia chaw tseg rau Hnub Xanpataus uas twb los yuav txog.
55Cov pojniam uas nrog Yexus tuaj pem Kalilais tuaj, lawv nrog Yauxej mus, lawv pom lub qhov ntxa, thiab Yauxej muab Yexus lub cev tso li cas los lawv pom huv tibsi. 56Lawv rov mus tsev, lawv npaj tej tshuaj tsw qab thiab tej roj tsw qab, yuav nqa mus pleev Yexus lub cev.
 Hnub Xanpataus lawv so raws li Vajtswv txoj Kevcai qhia tseg lawm.

23

耶稣在彼拉多面前受审

(太27.1-2,11-14;可15.1-5;约18.28-38)

1众人都起来,把耶稣解到彼拉多面前。 2他们开始控告他说:“我们见这人煽惑我们的国民,禁止我们纳税给凯撒,并说自己是基督,是王。” 3彼拉多问耶稣:“你是犹太人的王吗?”耶稣回答:“是你说的。” 4彼拉多对祭司长们和众人说:“我查不出这人有什么罪来。” 5但他们越发竭力地说:“他煽动百姓,在犹太全地传道,从加利利起,直到这里了。”

耶稣在希律面前受审

6彼拉多一听见,就问:“这人是加利利人吗?” 7既知道耶稣属希律所管,彼拉多就把他送到希律那里去。那时希律正在耶路撒冷 8希律看见耶稣就非常高兴;因为听见过他的事,早就想要见他,并且指望看他行些神迹, 9于是问他许多的话,耶稣却一言不答。 10那些祭司长和文士都站着,竭力控告他。 11希律和他的士兵就藐视耶稣,戏弄他,给他穿上华丽的衣服,把他送回彼拉多那里去。 12从前希律彼拉多彼此有仇,在那一天竟成了朋友。

耶稣被判死刑

(太27.15-26;可15.6-15;约18.39-19.16)

13彼拉多传齐了众祭司长、官长和百姓, 14对他们说:“你们解这人到我这里,说他是煽惑百姓的。看哪,我也曾在你们面前审问他,并没有查出这人犯过你们控告他的任何罪; 15就是希律也是如此,所以把他送回来。可见他没有做什么该死的事。 16所以,我要责打他,把他释放。” 18众人却一齐喊着说:“除掉这个人!释放巴拉巴给我们!” 19巴拉巴是因在城里作乱和杀人而下在监里的。 20彼拉多愿意释放耶稣,就再次向他们讲话。 21无奈他们喊着说:“把他钉十字架!把他钉十字架!” 22彼拉多第三次对他们说:“为什么呢?这人做了什么恶事呢?我并没有查出他有什么该死的罪来。所以,我要责打他,把他释放。” 23他们大声催逼彼拉多,要求他把耶稣钉十字架;他们的声音终于得胜。 24彼拉多这才照他们的要求定案; 25又把他们所要求的那因作乱和杀人而下在监里的人释放了,而把耶稣交给他们,随他们的意思处置。

耶稣被钉十字架

(太27.32-44;可15.21-32;约19.17-27)

26他们把耶稣带去的时候,有一个古利奈西门从乡下来,他们就拿住他,把十字架搁在他身上,叫他背着跟在耶稣后面。 27有许多百姓跟随耶稣,其中有好些妇女为他号啕痛哭。 28耶稣转身对她们说:“耶路撒冷的女子,不要为我哭,要为你们自己和你们的儿女哭。 29因为日子将到,人要说:‘不生育的、未曾怀孕的,和未曾哺乳孩子的有福了!’
  30那时,人要向大山说:
  ‘倒在我们身上!’
  向小山说:
  ‘遮盖我们!’
31他们若在树木青绿的时候做这些事,那么在枯干的时候将会怎么样呢?”
32另外有两个犯人也被带来和耶稣一同处死。 33到了一个地方,名叫髑髅地,他们就在那里把耶稣钉在十字架上,又钉了两个犯人:一个在右边,一个在左边。 〔 34这时,耶稣说:“父啊!赦免他们,因为他们所做的,他们不知道。”〕士兵就抽签分他的衣服。 35百姓站在那里观看。官长也嘲笑他,说:“他救了别人,他若是基督,是上帝所拣选的,救救他自己吧!” 36士兵也戏弄他,上前拿醋送给他喝, 37说:“你若是犹太人的王,救救你自己吧!” 38在耶稣上方有一个牌子写着:“这是犹太人的王。”
39同钉的犯人中有一个讥笑他,说:“你不是基督吗?救救你自己和我们吧!” 40另一个就应声责备他,说:“你是一样受刑的,还不怕上帝吗? 41我们是应得的,因为我们是自作自受,但这个人没有做过一件不对的事。” 42他对耶稣说:“耶稣啊,你进入你国的时候,求你记念我。” 43耶稣对他说:“我实在告诉你,今日你要同我在乐园里了。”

耶稣之死

(太27.45-56;可15.33-41;约19.28-30)

44那时大约是正午,全地都黑暗了,直到下午三点钟, 45太阳变黑了,殿的幔子从当中裂为两半。 46耶稣大声喊着说:“父啊,我将我的灵交在你手里!”他说了这话,气就断了。 47百夫长看见所发生的事,就归荣耀给上帝,说:“这人真是个义人!” 48聚集观看这事的众人,见了所发生的事,都捶着胸回去了。 49所有与耶稣熟悉的人,和从加利利跟着他来的妇女们,都远远地站着,看这些事。

耶稣的安葬

(太27.57-61;可15.42-47;约19.38-42)

50有一个人名叫约瑟,是个议员,为人善良正直, 51却没有附从别人的所谋所为。他是犹太亚利马太城人,素常盼望着上帝的国。 52这人去见彼拉多,请求要耶稣的身体。 53他把耶稣的身体取下来,用细麻布裹好,安放在凿岩而成的坟墓里;那坟墓从来没有葬过人。 54那日是预备日,安息日快到了。 55那些从加利利和耶稣同来的妇女跟在后面,看见了坟墓和他的身体怎样安放。 56她们就回去,预备了香料香膏。在安息日,她们遵照诫命安息了。