30

1Tiamsis Laxees tsis muaj ib tug menyuam rau Yakhauj li, thiab nws ntxub nws tus niamlaus heev, nws thiaj hais rau Yakhauj hais tias, “Koj yuav muab menyuam rau kuv lossis koj yuav cia kuv tuag mus.”
2Yakhauj chim heev rau Laxees, nws thiaj teb Laxees hais tias, “Kuv yog Vajtswv los? Vajtswv yog tus uas tsis pub koj muaj menyuam los sav.”
3Laxees hais tias, “Kuv tus ntxhais qhev Npilehas nyob ntawm no, koj cia li mus nrog nws pw kom nws muaj menyuam rau kuv. Ua li no kuv thiaj yuav tau ua tus tub ntawm leej niam.” 4Yog li ntawd, Laxees thiaj muab Npilehas rau nws tus txiv yuav, thiab Yakhauj thiaj mus nrog nws pw. 5Npilehas txawm xeeb tub thiab yug tau ib tug tub rau Yakhauj. 6Laxees hais tias, “Vajtswv txiav txim raws li nws txojkev ncaj ncees. Nws hnov kuv tej lus thov thiab pub rau kuv muaj ib tug tub lawm”; yog li ntawd, nws thiaj tis tus tub ntawd npe hu ua Das. 7Npilehas rov xeeb tub thiab yug tau ib tug tub rau Yakhauj. 8Laxees hais tias, “Kuv tau tawmtsam kuv tus niamlaus hnyav heev, nimno kuv thiaj yeej nws lawm”; yog li ntawd, nws thiaj tis tus tub ntawd npe hu ua Nathalis.
9Thaum Le-as paub hais tias, nws tsis muaj menyuam lawm, nws txawm muab nws tus ntxhais qhev Xilepas rau Yakhauj yuav ua niamyau. 10Ces Xilepas txawm yug tau ib tug tub rau Yakhauj. 11Le-as hais tias, “Kuv hmoov zoo kawg”; yog li ntawd, nws thiaj tis tus metub ntawd npe hu ua Khas. 12Xilepas rov yug tau ib tug tub rau Yakhauj, 13thiab Le-as hais tias, “Kuv zoo siab kawg nkaus li lauj! Nimno tej pojniam yuav hu kuv hais tias, tus zoo siab”; yog li ntawd, nws thiaj tis tus tub ntawd npe hu ua Aseles.
14Thaum txog caij hlais nplej Lunpees mus yos ua si tom teb thiab nws pom ib cov zaub ntug hauvpaus, nws txawm rho tau ib cov nqa los rau nws niam Le-as. Laxees hais rau Le-as hais tias, “Thov muab koj tus tub cov zaub ntug hauvpaus ob peb lub pub rau kuv.”
15Le-as teb hais tias, “Koj twb coj kuv tus txiv mus lawm ne, tseem tsis txaus koj siab thiab los? Nimno koj tseem tuaj thov kuv tus tub cov zaub ntug hauvpaus thiab.”
 Laxees teb hais tias, “Yog koj muab koj tus tub cov zaub ntug hauvpaus ob peb lub rau kuv, ib chim tsaus ntuj kuv cia Yakhauj nrog koj pw.”
16Thaum yuav tsaus ntuj Yakhauj rov tom teb los, Le-as tawm mus tos Yakhauj thiab hais tias, “Hmo no koj yuav tsum mus nrog kuv pw, rau qhov kuv twb muab kuv tus tub cov zaub ntug hauvpaus ntiav koj lawm.” Yog li ntawd, hmo ntawd Yakhauj thiaj mus nrog Le-as pw.
17Vajtswv teb Le-as tej lus thov, nws thiaj rov xeeb tub thiab yug tau ib tug tub rau Yakhauj yog tus tsib. 18Le-as hais tias, “Vajtswv muab nqi zog rau kuv, rau qhov kuv muab kuv tus ntxhais qhev rau kuv tus txiv yuav”; yog li ntawd, nws thiaj tis tus metub ntawd npe hu ua Ixakhas. 19Le-as rov xeeb tub thiab yug tau ib tug tub rau Yakhauj yog tus rau. 20Le-as hais tias, “Vajtswv muab tau ib qhov khoom pub rau kuv zoo kawg nkaus li. Mas zaum no kuv tus txiv yuav hlub kuv, rau qhov kuv twb yug tau rau tug tub rau nws lawm”; yog li ntawd, nws thiaj tis tus tub ntawd npe hu ua Xenpuloos. 21Ces tom qab ntawd nws yug tau ib tug ntxhais, thiab nws tis npe rau tus ntxhais ntawd hu ua Dinas.
22Vajtswv tseem nco ntsoov txog Laxees; nws thiaj teb Laxees tej lus thov thiab pub kom nws muaj menyuam. 23Laxees thiaj xeeb tub thiab yug tau ib tug tub. Nws hais tias, “Vajtswv pub kuv muaj tus tub no los tshem kuv txojkev txajmuag tawm. 24Thov kom tus TSWV pub rau kuv rov muaj dua ib tug tub ntxiv thiab”; yog li ntawd, Laxees thiaj tis tus tub ntawd npe hu ua Yauxej.

Yakhauj Thov Ncaim Lanpas

25Tom qab uas Laxees yug tau Yauxej lawm, Yakhauj txawm hais rau Lanpas hais tias, “Thov koj tso kuv rov qab, kuv yuav rov qab mus nyob nram kuv txiv lub tsev thiab lub tebchaws. 26Thov muab kuv ob tug pojniam thiab kuv cov menyuam uas kuv ua zog tau rau kuv, kuv yuav sawv kev mus. Koj yeej paub hais tias kuv ua txhua yam rau koj tiav log lawm.”
27Lanpas teb Yakhauj hais tias, “Thov cia kuv hais li no: raws li kuv saib yaig mas, vim muaj koj, tus TSWV thiaj foom koob hmoov rau kuv. 28Xam tagnrho tej nqi zog uas koj ua saib raug pestsawg kuv yuav them rau koj.”
29Yakhauj teb hais tias, “Kuv tau ua haujlwm zoo npaum li cas rau koj thiab koj tej tsiaj uas kuv tu huamvam npaum li cas los koj yeej paub zoo lawm. 30Ua ntej thaum uas kuv tsis tau los, koj muaj tsiaj tsawg heev, nimno koj tej tsiaj kuj huamvam coob kawg li lawm, thiab tus TSWV twb foom koob hmoov rau koj txhua yam uas kuv ua thiab txhua qhov uas kuv mus. Xyov yuav thaum twg kuv mam li yug taus kuv lub cuab lub yig?”
31Lanpas thiaj nug hais tias, “Yog li ntawd, kuv yuav muab dabtsi los ua nqi zog rau koj?”
 Yakhauj teb hais tias, “Kuv tsis yuav ib yam dabtsi li. Yog koj kam mas kuv yuav nyob tu koj cov tsiaj mus ntxiv xwsli:
32Hnub no cia kuv mus ncig xyuas thoob plaws koj cov tsiaj thiab muab txhua tus menyuam yaj dub thiab tej menyuam tshis uas txaij lossis txaij tej teev xaiv cia rau ib qho. Cov tsiaj no lauj, yog cov uas ua nqi zog rau kuv. 33Thaum koj tuaj saib koj thiaj paub hais tias, kuv yeej ua ncaj ncees tiag. Thaum koj tuaj tshuaj xyuas kuv tej nqi zog, yog kuv tseem muaj tej tug menyuam tshis tsis txaij lossis tsis txaij tej teev lossis muaj ib tug menyuam yaj tsis dub li, ces koj thiaj paub hais tias yog kuv nyiag los xwb.”
34Lanpas teb hais tias, “Kuv pom zoo yuav li uas koj hais ntag.” 35Tiamsis hnub ntawd Lanpas muab cov laug tshis uas txaij lossis txaij tej teev thiab cov maum tshis uas txaij lossis txaij ua tej teev lossis dawb tej teev cais, thiab nws muab tagnrho cov yaj dub cais tawm rau ib qho. Nws tso nws cov tub ua cov saib tej tsiaj ntawd, 36thiab muab cais mus nyob nrug deb peb hnub ke ntawm Lanpas cov tsiaj uas tseg cia rau Yakhauj tu.
37Yakhauj muab tej ceg cev, ceg txiv duaj thiab ceg seb laws tawv txaij ua tej kab kom pom tus txha ceg ntoo dawb paug. 38Nws thiaj muab cov ceg ntoo ntawd coj mus tso rau ntawm lub dabdej uas cov tsiaj los haus dej. Nws coj cov ceg ntoo mus tso rau ntawd, rau qhov cov tsiaj sib tshov thaum lawv los haus dej ua ke. 39Yog li ntawd, thaum cov tshis los sib tshov rau ntawm cov ceg ntoo ntawd, cov tshis txawm yug tau cov menyuam txaij ua tej kab thiab txaij ua tej teev.
40Yakhauj txawm muab cov menyuam yaj thiab menyuam tshis uas txaij cais tawm ntawm cov maum laus thiab muab cov maum laus tig taubhau mus rau tom Lanpas cov tsiaj uas txaij thiab dub. Qhov uas Yakhauj ua li no, twb yog nws faib kom nws muaj ib pab tsiaj ua nws tug thiab muab cais tawm ntawm Lanpas cov mus nyob ib qho.
41Thaum cov tsiaj uas zoo thiab khov kho sib tshov, Yakhauj muab cov ceg ntoo ntawd coj mus tso rau ntawm lub dabdej, qhov chaw uas cov tsiaj los haus dej, kom cov tsiaj los sib tshov nyob ntawm cov ceg ntoo ntawd. 42Tiamsis nws tsis muab cov ceg ntoo ntawd tso rau ntawm dabdej thaum cov tsiaj uas tsis khov los haus dej. Txij thaum ntawd los Lanpas thiaj tau cov tsiaj uas tsis khov lawm xwb, tiamsis cov tsiaj uas khov puavleej yog Yakhauj cov. 43Twb yog vim ua li no Yakhauj thiaj npluanuj. Nws muaj tsiaj txhu, muaj tub qhe thiab ntxhais qhev, muaj ntxhuav thiab muaj neesluav coob heev.

30

1拉结见自己不给雅各生孩子,就嫉妒她姊姊,对雅各说:“你给我孩子,不然,让我死了吧。” 2雅各拉结生气,说:“是我代替上帝使你生不出孩子的吗?” 3拉结说:“看哪,我的使女辟拉在这里,你可以与她同房,使她生子归在我膝下,我也可以藉着她得孩子。” 4拉结就把她的婢女辟拉给丈夫为妾,雅各与她同房。 5辟拉怀孕,为雅各生了一个儿子。 6拉结给他起名叫,说:“上帝为我伸冤,也听了我的声音,赐给我一个儿子。” 7拉结的婢女辟拉又怀孕,为雅各生了第二个儿子。 8拉结给他起名叫拿弗他利,说:“我与我姊姊大大较力,并且得胜了。”
9利亚见自己停了生育,就把她的婢女悉帕雅各为妾。 10利亚的婢女悉帕雅各生了一个儿子。 11利亚给他起名叫迦得,说:“真是幸运!” 12利亚的婢女悉帕又为雅各生了第二个儿子。 13利亚给他起名叫亚设,说:“我真有福啊,众女子都要称我有福。”
14收割麦子的时候,吕便到田里去,找到曼陀罗草,就拿给他的母亲利亚拉结利亚说:“请你给我一些你儿子的曼陀罗草吧。” 15利亚对她说:“你夺走了我的丈夫还是小事吗?你还要夺取我儿子的曼陀罗草吗?”拉结说:“今夜他可以与你同寝,来交换你儿子的曼陀罗草。” 16到了晚上,雅各从田里回来,利亚出来迎接他,说:“你要与我同寝,因为我真的用我儿子的曼陀罗草把你雇下了。”那一夜,雅各就与她同寝。 17上帝应允了利亚,她就怀孕,为雅各生了第五个儿子。 18利亚给他起名叫以萨迦,说:“上帝给了我工价,因为我把婢女给了我的丈夫。” 19利亚又怀孕,为雅各生了第六个儿子。 20利亚给他起名叫西布伦,说:“上帝赐给我厚礼了;这次,我丈夫必看重我,因为我为他生了六个儿子。” 21后来她又生了一个女儿,给她起名叫底拿
22上帝顾念拉结,应允她,使她能生育。 23拉结怀孕生子,说:“上帝除去了我的羞耻。” 24拉结就给他起名叫约瑟,说:“愿耶和华再增添一个儿子给我。”

雅各和拉班定工资

25拉结约瑟之后,雅各拉班说:“请让我走,回到我的本乡本土去。 26请你把我服事你所得的妻子和孩子给我,让我走吧!我怎样服事你,你都知道。” 27拉班对他说:“愿你看得起我,因我占卜得知,耶和华赐福给我是因你的缘故。” 28又说:“请为我定你的工资,我就给你。” 29雅各对他说:“我怎样服事你,你的牲畜在我这里变得怎样,你都知道。 30我未来以前,你拥有的很少,现在却已大量增加,因为耶和华随着我的脚步赐福给你。现在,我到什么时候才可以成家立业呢?” 31拉班说:“我该给你什么呢?”雅各说:“你什么也不必给我,只要你为我做这件事,我就继续牧放你的羊群。 32今天我要走遍你的羊群,把绵羊中凡有点的、有斑的,和小绵羊中凡是黑色的羊;以及山羊中凡有斑的、有点的,都从那里挑出来,作为我的工资。 33以后你来当面查看我的工资,任何我这里的山羊不是有点有斑的,小绵羊不是黑色的,就算是我偷的。这就可以证明我是正直的。” 34拉班说:“看哪,就照你所说的做吧。” 35当日,拉班把有纹的、有斑的公山羊,一切有点的、有斑的、有少许白色的母山羊,以及小绵羊中所有黑色的,都挑出来,交在他儿子们的手里, 36又使自己和雅各相隔三天的路程。雅各就牧放拉班其余的羊。
37雅各拿杨树、杏树、枫树的嫩枝,把皮剥出白色的条纹,使枝子露出白色来。 38他把剥了皮的枝子对着羊群,插在羊喝水的水沟和水槽里。羊来喝水的时候,它们彼此交配。 39羊对着枝子交配,就生下有纹的、有点的、有斑的来。 40雅各把小绵羊分出来,让羊对着拉班羊群中有纹的和所有黑色的。于是他把自己的羊群分开,不叫它们和拉班的羊混在一起。 41当肥壮的羊交配的时候,雅各就把枝子插在水沟里,使羊对着枝子交配。 42可是当瘦弱的羊交配的时候,他就不插枝子。这样,瘦弱的就归拉班,肥壮的就归雅各 43于是这人极其发达,拥有许多的羊群、奴仆、婢女、骆驼和驴。