32

Xenakhawli tuaj ntaus Yeluxalees

(2Vntx. 18:13-37, 19:14-19,35-37; Yxy. 36:1-22, 37:8-38)

1Thaum dhau tej xwm txheej no thiab tej haujlwm uas Hexikhiya mob siab ua no lawd, Axilia tus vajntxwv Xenakhawli txawm tuaj ua rog rau Yuda thiab tsuam chaw vij tej moos uas muaj ntsa loog, npaj siab yuav txeeb kom tau. 2Thaum Hexekhiya pom tias Xenakhawli tuaj yuav ua rog rau Yeluxalees, 3nws txawm nrog nws cov thawj rog thiab cov tub rog siab loj siab tuab ntaus tswvyim txhub tej qhov dej txhawv uas nyob ib ncig lub nroog, mas lawv kuj pab nws ua. 4Cov pejxeem sau zog coob coob tuaj, mas lawv txhub txhua lub qhov dej txhawv thiab txhub lub hauv dej uas ntws hla lub tebchaws. Lawv hais tias, “Ua cas yuav cia Axilia tej vajntxwv tuaj ntsib tej dej uas ntau li no?” 5Hexekhiya rau siab ntso ua tej ntsa loog uas pob tag dua tshiab thiab ua tej chaw tsom faj saum ntsa loog, thiab tseem ua dua ib txheej ntsa loog rau sab nraud, thiab nws ua lub loog Milau hauv Davi lub nroog khov dua. Nws kuj ua tej cuab yeej ua rog thiab tej daim hlau thaiv ntau kawg. 6Nws tsa cov thawj rog saib xyuas cov pejxeem thiab sau lawv los ua ke rau hauv lub tshav puam ntawm rooj loog los rau nws thiab hais lus txhawb lawv lub siab hais tias, 7“Cia li ua khov kho thiab ua siab loj siab tuab. Tsis txhob ntshai tsis txhob poob siab rau Axilia tus vajntxwv thiab tej pab tub rog coob coob uas nrog nws tuaj ntawd, rau qhov tus uas nrog peb loj dua tus uas nrog nws. 8Nws tsuas yog muaj txhais npab nqaij tawv xwb tiamsis peb muaj Yawmsaub uas yog peb tus Vajtswv nrog nraim peb uas pab peb thiab nyob peb chaw ua rog.” Hexekhiya tej lus thiaj txhawb tau cov pejxeem lub zog.
9Dhau ntawd thaum Axilia tus vajntxwv Xenakhawli thiab nws cov tub rog huvsi tseem tabtom vij lub moos Lakhi, mas nws tso nws cov tub teg tub taws mus rau lub nroog Yeluxalees mus cuag Yuda tus vajntxwv Hexekhiya thiab cuag cov neeg Yuda sawvdaws uas nyob hauv Yeluxalees, hais tias, 10“Axilia tus vajntxwv Xenakhawli hais li no tias, Nej vam khom dabtsi es nej yuav nyob hauv Yeluxalees thev qhov uas raug vij li no? 11Thaum Hexekhiya hais rau nej tias, ‘Yawmsaub uas yog peb tus Vajtswv yuav cawm peb dim hauv Axilia tus vajntxwv txhais tes,’ tsis yog Hexekhiya coj nej yuam kev mus tuag tshaib tuag nqhis lov? 12Tus Hexikhiya no nws tsis yog tus uas rhuav tshem Vajtswv tej chaw siab thiab tej thaj uas xyeem rau Vajtswv lov? Thiab hais rau cov Yuda thiab cov hauv Yeluxalees tias, ‘Nej yuav tsum pe rau tib lub thaj thiab hlawv xyeem rau lub thaj ntawd xwb.’ 13Nej tsis paub tias kuv thiab kuv tej poj koob yawm txwv twb ua li cas rau txhua haiv neeg hauv lwm tebchaws lawm lov? Cov neeg hauv tej tebchaws ntawd li dab pab cawm tau lawv tej tebchaws dim hauv kuv txhais tes lov? 14Tej dab huvsi hauv tej tebchaws uas kuv tej poj koob yawm txwv muab ua puam tsuaj tag nrho muaj ib tug dab twg uas pab tau nws cov neeg dim hauv kuv txhais tes? Mas nej tus Vajtswv tseem yuav pab tau nej dim hauv kuv txhais tes lov? 15Vim li no tsis txhob cia Hexekhiya dag ntxias nej lossis coj nej yuam kev, tsis txhob ntseeg nws, rau qhov tsis muaj ib tug dab hauv haiv neeg twg thiab lub tebchaws twg uas cawm tau nws haiv neeg dim hauv kuv txhais tes lossis hauv kuv tej poj koob yawm txwv txhais tes. Nej tus Vajtswv yimhuab tsis txawj pab nej dim hauv kuv txhais tes li lauj!”
16Xenakhawli cov tub teg tub taws tseem thuam Vajtswv Yawmsaub thiab Hexekhiya uas yog Vajtswv tus tub qhe ntau dua li no. 17Thiab Xenakhawli tseem sau ntawv hais saib tsis taus Yawmsaub uas yog cov Yixayee tus Vajtswv thiab thuam hais tias, “Cov neeg hauv ib tsoom tebchaws li dab pab tsis tau lawv haiv neeg dim hauv kuv txhais tes li cas, Hexekhiya tus Vajtswv kuj yuav pab tsis tau nws haiv neeg dim hauv kuv txhais tes li ntawd thiab.” 18Ces lawv txawm qw tej lus ntawd nrov nrov ua lus Yuda rau cov neeg Yeluxalees uas nyob saum lub ntsa loog hnov es kom lawv ntshai thiab poob siab heev xwv thiaj li txeeb tau lub nroog ntawd. 19Lawv hais txog Yeluxalees tus Vajtswv ib yam li lawv hais txog ib tsoom neeg hauv ntiajteb tej dab uas yog neeg txhais tes ua.
20Ces vajntxwv Hexekhiya thiab Amoj tus tub Yaxaya uas yog xibhwb cev Vajtswv lus txawm quaj thov txog zaj no rau saum ntuj. 21Yawmsaub thiaj txib ib tug tubtxib saum ntuj los mas nws tua cov tub rog siab loj siab tuab thiab cov thawj tub rog thiab cov uas kav tej pab tub rog huvsi tuag tag rau hauv vajntxwv Axilia lub yeej. Yog li no Xenakhawli thiaj li rov qab mus rau nws lub tebchaws yam poob ntsej muag kawg. Thaum nws mus rau hauv lub tsev uas teev nws tus dab nws cov tub qee leej xuas ntaj muab nws tua rau qhov ntawd. 22Yawmsaub thiaj cawm Hexekhiya thiab cov uas nyob hauv Yeluxalees dim hauv Axilia tus vajntxwv Xenakhawli txhais tes thiab hauv nws tej yeeb ncuab sawvdaws txhais tes li no. Yawmsaub pub lawv tau so tsis ua rog rau txhua fab. 23Neeg coob coj qhov txhia chaw tuaj rau hauv Yeluxalees pub rau Yawmsaub thiab coj tej uas tsim txiaj tuaj pub rau Yuda tus vajntxwv Hexekhiya, Hexekhiya thiaj tau koob meej tab meeg ib tsoom tebchaws sawvdaws txij thaum ntawd los.

Hexekhiya mob

(2Vntx. 20:1-3,12-21; Yxy. 38:1-3, 39:1-8)

24Lub sijhawm ntawd Hexekhiya mob hnyav heev twb yuav tuag, mas nws thov Yawmsaub. Yawmsaub kuj teb nws thiab ua ib yam txujci phimhwj tshwm rau nws. 25Tiamsis Hexekhiya tsis nco tej txiaj ntsig uas Yawmsaub pab nws, vim yog nws lub siab khav theeb. Vim li no txojkev npau taws thiaj los raug nws thiab cov Yuda thiab Yeluxalees. 26Ces Hexekhiya txawm txo nws lub siab khav theeb ntawd thiab cov neeg uas nyob hauv Yeluxalees kuj ua ib yam li nws, ces Yawmsaub txojkev npau taws thiaj tsis los raug lawv rau hauv Hexekhiya sim neej.

Hexekhiya nplua nuj

27Hexekhiya muaj nyiaj txiag ntau kawg thiab muaj koob meej loj, mas nws ua tej txhab nyiaj rau nws rau nyiaj rau kub, rau tej qe zeb hlaws muaj nqes, rau txuj lom, rau tej daim phiaj hlau thaiv thiab tej twj siv tsim txiaj txhua yam. 28Thiab nws ua txhab rau qoob, rau cawv txiv hmab thiab roj, thiab ua nkuaj rau txhua yam tsiaj txhu thiab nkuaj yaj. 29Thiab nws tsim tej moos rau nws thiab nws muaj tej pab yaj tej pab tshis tej pab nyuj ntau nplua mias, vim yog Vajtswv pub cuab txhiaj cuab tam rau nws ntau heev. 30Tus vajntxwv Hexekhiya no yog tus uas cais lub hauv dej Kihoo sab ped kom ntws mus rau Davi lub nroog sab hnub poob. Hexekhiya vam meej rau nws tej haujlwm huvsi. 31Thaum cov thawj hauv lub nroog Npanpiloo txib neeg tuaj nug txog tej txujci phimhwj uas tshwm rau hauv lub tebchaws, mas Vajtswv muab nws tso nyob kab ntsab xwv thiaj sim tau nws thiab paub txhua yam uas nyob hauv nws lub siab.
32Lwm yam haujlwm uas Hexekhiya ua thiab tej yam zoo uas nws ua, twb muab sau cia rau hauv tej zaj yog toog uas Amoj tus tub Yaxaya uas yog xibhwb cev Vajtswv lus hais nyob rau hauv phau ntawv uas hais txog Yuda thiab Yixayee tej vajntxwv. 33Ces Hexekhiya txawm tuag mus nrog nws tej poj koob yawm txwv nyob. Lawv muab nws log rau saum caj qaum roob uas yog Davi caj ces li toj ntxa. Tag nrho cov Yuda thiab cov uas nyob hauv Yeluxalees sawvdaws tuaj pam nws lub ntees loj kawg hwm nws. Mas nws tus tub Manaxe sawv nws chaw ua vajntxwv kav.

32

亚述人恐吓耶路撒冷

(王下18.13-37;19.14-19,35-37;赛36.1-22;37.8-38)

1在这些虔诚的事以后,亚述西拿基立来侵犯犹大,围困坚固城,想要攻破它们。 2希西家西拿基立来,定意要攻打耶路撒冷 3就与领袖和勇士商议,塞住城外的泉源;他们都帮助他。 4于是许多百姓聚集,塞住一切泉源,以及国中流通的小河,说:“亚述诸王来,为何让他们得着许多水呢?” 5希西家奋勇自强,修筑所有毁坏的城墙,升高城楼,又在城外筑另一片城墙,坚固大卫城米罗,制造许多兵器和盾牌。 6他设立军事将领管理百姓,召集他们在城门的广场,勉励他们,说: 7“你们当刚强壮胆,不要因亚述王和跟随他的大军恐惧惊慌,因为与我们同在的,比与他们同在的更大。 8与他们同在的是血肉之臂,但与我们同在的是耶和华-我们的上帝,他必帮助我们,为我们争战。”百姓因犹大希西家的话就得到鼓励。
9此后,亚述西拿基立和跟随他的全军攻打拉吉,派臣仆到耶路撒冷犹大希西家和所有在耶路撒冷犹大人,说: 10亚述西拿基立如此说:‘你们倚靠什么,还留在耶路撒冷受困吗? 11希西家说:耶和华-我们的上帝必救我们脱离亚述王的手,这不是诱惑你们,使你们受饥渴而死吗? 12希西家岂不是将耶和华的丘坛和祭坛废去,并且吩咐犹大耶路撒冷的人说:你们当在一个坛前敬拜,在其上烧香吗? 13我与我祖先向列邦民族所行的,你们岂不知道吗?列邦的神明何尝能救自己的国脱离我的手呢? 14我祖先所灭的那些国的神明,有谁能救自己的百姓脱离我的手呢?难道你们的上帝能救你们脱离我的手吗? 15现在,不要让希西家这样欺骗你们,诱惑你们,也不要相信他,因为没有一国一邦的神明能救自己的百姓脱离我的手和我祖先的手,你们的上帝也绝不能救你们脱离我的手。’”
16西拿基立的臣仆还说了一些话来毁谤耶和华上帝和他的仆人希西家 17西拿基立也写信毁谤耶和华-以色列的上帝,说:“列邦的神明既不能救自己的百姓脱离我的手,希西家的上帝也不能救他的百姓脱离我的手。” 18亚述王的臣仆用犹大话向耶路撒冷城墙上的百姓大声呼喊,要恐吓他们,扰乱他们,以便取城。 19他们谈论耶路撒冷的上帝,如同谈论世上人手所造的神明一样。
20希西家王和亚摩斯的儿子以赛亚先知为此祷告,向天呼求。 21耶和华就差遣一个使者进入亚述王的营中,把所有大能的勇士、官长和将领尽都灭了。亚述王满面羞愧地回到本国,进了他神明的庙中,他几个亲生的儿子在那里用刀杀了他。 22这样,耶和华救希西家耶路撒冷的居民脱离亚述西拿基立的手,也脱离一切仇敌的手,又赐他们四境平安 23有许多人到耶路撒冷将供物献与耶和华,又将宝物送给犹大希西家。自此之后,希西家在列国人的眼中受人尊崇。

希西家的疾病和骄傲

(王下20.1-3,12-19;赛38.1-3;39.1-8)

24那些日子,希西家病得要死,就向耶和华祷告,耶和华应允他,赐他一个预兆。 25希西家却没有照他所蒙的恩回报,因他心里骄傲,所以愤怒要临到他,临到犹大耶路撒冷 26希西家耶路撒冷的居民为了心里骄傲,就一同谦卑,以致耶和华的愤怒在希西家的日子没有临到他们。

希西家的财富和尊荣

27希西家大有财富和尊荣,他为自己建造府库,收藏金银、宝石、香料、盾牌和各样的宝器, 28又建造仓房,收藏五谷、新酒和新的油,又为各类牲畜盖棚立圈, 29并且为自己建立城镇,也拥有许多的羊群牛群,因为上帝赐他极多的财产。 30希西家也塞住基训的上源,引水直下,流在大卫城的西边。希西家所行的事尽都亨通。 31但当巴比伦诸侯差遣使者来见希西家,询问国中所发生的奇事时,上帝离开他,要考验他,好知道他心里的一切。

希西家逝世

(王下20.20-21)

32希西家其余的事和他的善行,看哪,都写在亚摩斯的儿子以赛亚先知的《默示书》上和《犹大和以色列诸王记》上。 33希西家与他祖先同睡,葬在大卫子孙陵墓的斜坡上。他死的时候,犹大众人和耶路撒冷的居民都向他致敬。他的儿子玛拿西接续他作王。