36

Cov Yudas Tus Vajntxwv Yehau-ahas

(2 Vajntxwv 23.30-35)

1Cov Yudas xaiv Yauxiyas tus tub Yehau-ahas thiab muab nws tsa ua vajntxwv nyob rau hauv lub nroog Yeluxalees. 2Thaum Yehau-ahas ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas nws hnubnyoog muaj nees nkaum peb xyoos, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau peb hlis. 3Vajntxwv Nekaus uas kav lub tebchaws Iziv tuaj ntes Vajntxwv Yehau-ahas coj mus thiab yuam cov Yudas them xya txhiab tsib puas choj nyiaj thiab xya caum tsib choj kub rau nws. 4Nekaus tsa Yehau-ahas tus tijlaug Eliyakees ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas thiab muab nws hloov npe hu ua Yehauyakees. Nekaus coj Yehau-ahas mus rau nram tebchaws Iziv lawm.

Cov Yudas Tus Vajntxwv Yehauyakees

(2 Vajntxwv 23.36–24.7)

5Thaum Yehauyakees ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas nws hnubnyoog muaj nees nkaum tsib xyoos, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau kaum ib xyoos. Yehauyakees ua txhaum rau tus TSWV uas yog nws tus Vajtswv. 6Vajntxwv Nenpukajnexales uas kav lub tebchaws Npanpiloos thiaj tuaj tua lub tebchaws Yudas thiab ntes tau Yehauyakees, muab saw hlau khi coj mus rau tim tebchaws Npanpiloos lawm. 7Nenpukajnexales coj tej nyiaj tej kub hauv lub Tuamtsev ibtxhia mus tso rau hauv nws lub loog uas nyob tim tebchaws Npanpiloos. 8Txhua yam uas Yehauyakees ua, tsis hais nws tej kev phem kev qias thiab tej kev txhaum uas nws ua, puavleej muab sau cia rau hauv phau ntawv keebkwm uas teev cov Yixalayees thiab cov Yudas cov vajntxwv lub neej lawm. Thiab nws tus tub Yehauyakhees ua vajntxwv hloov nws chaw.

Cov Yudas Tus Vajntxwv Yehauyakhees

(2 Vajntxwv 24.8-17)

9Thaum Yehauyakhees ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas nws hnubnyoog muaj kaum yim xyoo, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau peb hlis thiab kaum hnub. Nws tau ua txhaum rau tus TSWV. 10Thaum lub caij nplooj ntoos hlav, Vajntxwv Nenpukajnexales txawm tuaj ntes Yehauyakhees mus rau tim tebchaws Npanpiloos thiab coj tagnrho tej nyiaj tej kub hauv lub Tuamtsev mus lawm. Nenpukajnexales thiaj tsa Yehauyakhees tus txivntxawm Xedekiyas ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas thiab cov neeg hauv lub nroog Yeluxalees.

Cov Yudas Tus Vajntxwv Xedekiyas

(2 Vajntxwv 24.18-20; Yelemis 52.1-3a)

11Thaum Xedekiyas ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas, nws hnubnyoog muaj nees nkaum ib xyoos, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau kaum ib xyoos. 12Nws ua txhaum rau tus TSWV, nws tsis txo hwjchim thiab tsis mloog Yelemis tus uas cev tus TSWV tej lus li.

Luag Txeeb Tau Lub Nroog Yeluxalees

(2 Vajntxwv 25.1-21; Yelemis 52.3b-11)

13Xedekiyas ntxeev siab rau Vajntxwv Nenpukajnexales tus uas yuam kom Xedekiyas tuav Vajtswv lub npe coglus hais tias nws yuav muab siab npuab Nenpukajnexales. Nws muaj lub siab tawv tsis kam lees txim thiab tig los cuag tus TSWV uas yog cov Yixalayees tus Vajtswv. 14Tsis yog li ntawd xwb, cov Yudas cov thawjcoj, cov povthawj thiab cov neeg cia li mus nrog cov neeg txhaum uas nyob ibncig lawv, pe lawv tej mlom thiab ua rau tus TSWV lub Tuamtsev uas dawbhuv tsis huv lawm. 15Tus TSWV uas yog lawv cov yawgkoob tus Vajtswv txib cov cev Vajtswv lus ntuas lawv ua ntu zus, rau qhov nws hlub nws haivneeg thiab lub Tuamtsev. 16Tiamsis lawv saib tsis tau Vajtswv cov cevlus, tsis quavntsej nws tej lus thiab luag cov cev Vajtswv lus plig mus txog thaum tus TSWV chim rau nws haivneeg, lawv thiaj khiav tsis dim tus TSWV txojkev rau txim li.
17Yog li ntawd, tus TSWV thiaj coj tus vajntxwv uas kav lub tebchaws Npanpiloos tuaj tua lawv. Tus vajntxwv ntawd tua cov Yudas tej tub hluas tuag pawglug rau hauv lub Tuamtsev. Nws tsis hlub leejtwg li, tsis hais tus laus tus hluas, pojniam txivneej, tus muaj mob lossis noj qab nyob zoo. Vajtswv muab lawv cob huv tibsi rau Nenpukajnexales tes. 18Tus vajntxwv uas kav lub tebchaws Npanpiloos muab tej nyiaj tej kub hauv lub Tuamtsev thiab muab vajntxwv thiab nws cov nomtswv tej nyiaj tej kub txhua yam coj mus rau tim tebchaws Npanpiloos lawm. 19Nws muab hluavtaws hlawv lub Tuamtsev thiab lub nroog Yeluxalees, tej loog thiab txhua yam muaj nqis uas nyob hauv tej loog kub hnyiab tas, thiab tsoo tus ntsayeej uas thaiv lub nroog pob puas tas. 20Nws coj cov neeg uas seem mus huv tibsi rau tim tebchaws Npanpiloos, lawv ua nws thiab ua nws cov xeebntxwv qhev mus txog thaum tebchaws Pawxias muaj vajntxwv kav. 21Yog li ntawd, thiaj muaj raws li tus TSWV tej lus uas hais rau Yelemis tus uas cev Vajtswv lus hais tias, “Lub tebchaws yuav nyob qhuav nquas xya caum xyoo kom lub tebchaws muaj xyoo Xanpataus rau qhov lawv tsis cia lub tebchaws so li.”

Xailas Tso Cov Yudas Rov Qab

(Exalas 1.1-4)

22Thawj xyoo uas Xailas ua huabtais kav lub tebchaws Pawxias, tus TSWV thiaj ua kom muaj raws li nws tau hais rau Yelemis tus uas cev Vajtswv lus lawm. Tus TSWV tshoov Xailas siab kom tshabxo raws li tej lus samhwm nram no thiab sau xa mus nyeem nrov nrov rau cov pejxeem thoob plaws txhua qhov hauv lub tebchaws uas Xailas kav mloog hais tias, 23“Ntawm no yog Xailas uas yog tus huabtais kav lub tebchaws Pawxias tej lus samhwm. Tus TSWV uas yog Vajtswv, tus uas nyob saum ntuj tsa kuv los kav tagnrho lub qab ntuj no thiab kom kuv txhim kho lub Tuamtsev rau nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees hauv lub tebchaws Yudas. Nimno nej cov uas yog Vajtswv haivneeg, nej cia li rov qab mus rau nej lub tebchaws thiab thov tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv nrog nraim nej.”

36

犹大王约哈斯

(王下23.30-35)

1这地的百姓立约西亚的儿子约哈斯耶路撒冷接续他父亲作王。 2约哈斯登基的时候年二十三岁,在耶路撒冷作王三个月。 3埃及王在耶路撒冷废了他,又罚这地一百他连得银子,一他连得金子。 4埃及尼哥约哈斯的哥哥以利雅敬犹大耶路撒冷的王,给他改名叫约雅敬尼哥却将他的弟弟约哈斯带到埃及去。

犹大王约雅敬

(王下23.36-24.7)

5约雅敬登基的时候年二十五岁,在耶路撒冷作王十一年。他行耶和华-他上帝眼中看为恶的事。 6巴比伦尼布甲尼撒上来攻击他,用铜链锁着他,要把他带到巴比伦去。 7尼布甲尼撒又将耶和华殿里的一些器皿带到巴比伦,放在巴比伦自己的宫里 8约雅敬其余的事和他所行可憎的事,以及发生在他身上的事,看哪,都写在《以色列和犹大列王记》上,他儿子约雅斤接续他作王。

犹大王约雅斤

(王下24.8-17)

9约雅斤登基的时候年八岁,在耶路撒冷作王三个月十天,他行耶和华眼中看为恶的事。 10过了一年,尼布甲尼撒王差遣人将约雅斤和耶和华殿里宝贵的器皿带到巴比伦,然后立约雅斤的叔父西底家犹大耶路撒冷的王。

犹大王西底家

(王下24.18-20;耶52.1-3)

11西底家登基的时候年二十一岁,在耶路撒冷作王十一年。 12他行耶和华-他上帝眼中看为恶的事,没有谦卑听从耶利米先知所传达耶和华的话。 13尼布甲尼撒王曾叫他指着上帝起誓,他却背叛,硬着颈项,内心顽固,不归向耶和华-以色列的上帝。 14众祭司长和百姓也多多犯罪,效法列国一切可憎的事,玷污耶和华在耶路撒冷分别为圣的殿。 15耶和华-他们列祖的上帝因为爱惜自己的百姓和居所,一再差遣使者去警戒他们。 16他们却嘲笑上帝的使者,藐视他的话,讥诮他的先知,以致耶和华向他的百姓大发烈怒,甚至无法可救。
17所以,耶和华使迦勒底人的王来攻击他们,在他们圣殿里用刀杀了他们的壮丁,不怜悯他们的少男少女、老人长者。耶和华把所有的人都交在他手里。 18他把上帝殿里一切的大小器皿与耶和华殿里的财宝,以及王和众领袖的财宝,全都带到巴比伦去。 19迦勒底人焚烧了上帝的殿,拆毁耶路撒冷的城墙,用火烧了城里所有的宫殿,毁坏了城里一切宝贵的器皿。 20凡脱离刀剑的幸存者,迦勒底王都掳到巴比伦去,作他和他子孙的仆婢,直到波斯国兴起。 21这就应验耶和华藉耶利米的口所说的话:地得享安息;在荒凉的日子,地就守安息,直到满了七十年。

犹大人返国

(拉1.1-3)

22波斯居鲁士元年,耶和华为要应验藉耶利米的口所说的话,就激发波斯居鲁士的心,使他下诏书通告全国,说: 23波斯居鲁士如此说:耶和华-天上的上帝已将地上万国赐给我,又委派我在犹大耶路撒冷为他建造殿宇。你们中间凡作他子民的可以上去,愿耶和华-他的上帝与他同在。”