28

Tus uas Mloog Lus Tau Koob Hmoov

(Levis Kevcai 26.3-13; 2 Kevcai 7.12-24)

1“Yog nej mloog tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv lus thiab ua raws li nws tej kevcai uas hnub no kuv qhia rau nej, tus TSWV yuav tsa nej ua haivneeg uas muaj hwjchim loj dua lwm haivneeg hauv ntiajteb no. 2Yog nej mloog tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv lus, nej yuav tau tej koob hmoov no:
3“Tus TSWV yuav foom koob hmoov rau nej tej nroog thiab tej liaj tej teb.
4“Tus TSWV yuav foom koob hmoov kom nej muaj tubki, muaj nyuj muaj yaj coob, thiab muaj qoobloo ntau.
5“Tus TSWV yuav foom koob hmoov rau nej tej qoobloo thiab tej zaub mov uas nej khwv tau los.
6“Tus TSWV yuav foom koob hmoov rau txhua yam uas nej ua.
7“Tus TSWV yuav ua rau nej cov yeebncuab swb thaum lawv tuaj tua nej. Lawv ua ke tuaj tua nej, tiamsis lawv yuav tawg ua sab ua sua rov qab.
8“Tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv yuav foom koob hmoov rau tej uas nej ua thiab pub kom nej tau nplej ntau puv txhab. Nws yuav foom koob hmoov rau lub tebchaws uas nws muab rau nej lawm.
9“Yog nej mloog tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv lus thiab ua raws li nws tej kevcai, tus TSWV yuav cia nej ua nws haivneeg raws li nws tau coglus tseg lawm. 10Txhua haivneeg uas nyob thoob ntiajteb yuav pom hais tias, tus TSWV twb xaiv nej los ua nws haivneeg lawm, lawv sawvdaws yuav ntshai nej. 11Tus TSWV yuav pub kom nej muaj tubki, muaj nyuj thiab muaj qoobloo ntau nyob hauv lub tebchaws uas tus TSWV tau coglus rau nej cov yawgkoob hais tias, nws yuav muab rau nej. 12Tus TSWV yuav qhib rooj ntug tso nag los raws caij raws nyoog thiab foom koob hmoov rau tej uas nej ua, nej yuav muaj qiv rau ntau lub tebchaws, tiamsis nej yuav tsis tau mus txais luag. 13Yog nej ua raws li tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv tej kevcai txhua nqe uas kuv qhia rau nej, tus TSWV yuav tsa nej ua ntau haivneeg tus thawj, tsis yog ua tus uas raws luag qab; yog nej ua raws li tus TSWV tej lus uas hnub no kuv qhia rau nej, tej uas nej ua yuav vammeej. 14Tiamsis nej tsis txhob tso tej uas hnub no kuv qhia rau nej tseg, lossis tsis mus pe lwm tus vajtswv.

Tej uas Tus Tsis Mloog Lus Yuav Tau Txais

15“Yog nej tsis mloog tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv lus, tsis muab siab npuab nws, thiab tsis ua raws li nws tej kevcai uas hnub no kuv qhia rau nej, ces nej yuav raug tej kev phem no:
16“Tus TSWV yuav foom tsis zoo rau nej tej nroog thiab tej liaj tej teb.
17“Tus TSWV yuav foom tsis zoo rau nej tej nplej thiab tej zaub mov uas nej khwv tau los.
18“Tus TSWV yuav foom kom nej tsis muaj tubki coob, tej qoobloo tsis zoo, thiab tej nyuj tej yaj tsis huamvam.
19“Tus TSWV yuav foom tsis zoo rau txhua yam uas nej ua.
20“Yog nej ua kev phem kev qias thiab tso tus TSWV tseg, nws yuav tso kev puastsuaj, kev covnyom thiab kev ntxhov siab los rau txhua yam uas nej ua mus txog hnub uas nej raug puastsuaj tas. 21Nws yuav tso kab mob ib yam tas ib yam tuaj rau nej, mus txog hnub uas nej puastsuaj tas rau hauv lub tebchaws uas nej yuav mus nyob ntawd. 22Tus TSWV yuav tso mob phem, mob rwj, thiab mob npaws los rau nej; nws yuav ua kom muaj ntuj qhua teb nkig thiab tso cua nplawm nej tej qoobloo kom qhuav tas. Tej siv tej npog no yuav los raug nej mus txog hnub uas nej tuag tas. 23Yuav tsis muaj nag los rau nej lub tebchaws, nej lub tebchaws yuav qhuav thiab tawv cuag hlau. 24Tus TSWV yuav tsis tso nag los, tiamsis nws yuav tso hmoov av thiab suabzeb saum ntuj los rau nej, mus txog thaum nej tuag tas.
25“Tus TSWV yuav cia nej cov yeebncuab tuaj tua yeej nej. Nej yuav ua ib pab mus tua cov yeebncuab, tiamsis nej yuav swb thiab khiav ua sab ua sua, thaum txhua haivneeg thoob ntiajteb pom nej raug tej xwm no lawv yuav ntshai tshee hnyo. 26Thaum nej tuag, tej noog thiab tej tsiaj nruab nrag yuav noj nej lub cev, thiab yuav tsis muaj leejtwg lawv tej tsiaj ntawd kom khiav. 27Tus TSWV yuav ua rau nej mob rwj, ib yam li nws ua rau cov Iziv lawm. Nws yuav ua kom nej lub cev tawg pleb, mob txhab qawj ua paug viag, thiab khaus thoob ibce kho tsis zoo li. 28Tus TSWV yuav ua kom nej lub tswvyim ploj xav tsis tawm dabtsi li; nws yuav ua kom nej qhovmuag fam thiab tsis pom qab ua dabtsi. 29Txawm yog nruab hnub nrig los nej yuav mus kev ib yam li tej neeg digmuag, nej yuav nrhiav tsis tau txoj haukev mus. Tej uas nej ua yuav tsis vammeej. Luag yuav huab nej tej khoom, thiab tsimtxom nej tas mus li, yuav tsis muaj leejtwg tuaj pab nej.
30“Nej qhaib tau luag ib tug ntxhais los lwm tus yuav tuaj txeeb yuav. Nej ua tau tsev los nej yuav tsis tau nyob. Nej cog tau txiv hmab los nej yuav tsis tau noj. 31Luag yuav muab nej tej nyuj tua tabmeeg nej los nej yuav tsis tau noj. Luag yuav tuaj cab nej tus neesluav tabmeeg nej, thiab tsis xa rov qab rau nej. Luag yuav tuaj muab nej tej yaj tej tshis coj mus pub nej cov yeebncuab, yuav tsis muaj leejtwg tuaj pab nej. 32Luag yuav tabmeeg coj nej tej tub tej ntxhais mus ua cov neeg txawv tebchaws qhev. Nej yuav niaj hnub tos ntsia kev ntsoov, tiamsis tsis pom luag xa nej tej menyuam rov los li. 33Lwm haivneeg yuav tuaj txeeb nej tej qoobloo uas nej ua khwv khwv, kom nej tsis tau noj, nej tseem yuav raug luag tsimtxom thiab quab yuam tas mus li. 34Nej raug luag tsimtxom li ntawd, yuav ua rau nej siab ntsws puas tas. 35Tus TSWV yuav ua kom nej mob rwj ntawm hauvcaug, ntawm txhais ceg, thiab thoob plaws saum taubhau ti hauv kotaw ua paug viag kho tsis zoo li.
36“Tus TSWV yuav coj nej thiab nej tus vajntxwv mus nyob lwm lub tebchaws uas nej thiab nej cov yawgkoob tsis tau mus nyob dua li; nyob hauv lub tebchaws ntawd, nej yuav pe luag tej vajtswv uas muab ntoo thiab pobzeb ua. 37Cov neeg uas nyob hauv tej tebchaws uas tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv muab nej ntiab mus nyob, yuav xav tsis thoob tej uas tus TSWV ua rau nej; lawv yuav luag nej plig thiab txob thuam nej.
38“Nej cog qoobloo ntau, tiamsis sau tau tsawg, rau qhov yuav muaj kooj txomfav noj nej tej qoob. 39Nej cog txiv hmab thiab tu zoo heev, tiamsis nej yuav tsis tau de tej txiv thiab tsis tau haus tej cawv txiv hmab, rau qhov kab muab tej hmab noj tas lawm. 40Nej cog txiv ntoo roj thoob nej lub tebchaws, tiamsis nej tsis tau roj, rau qhov tej txiv zeeg tas lawm. 41Nej muaj tub muaj ntxhais, tiamsis lawv yuav tsis nrog nej nyob, rau qhov luag yuav ntes lawv mus. 42Kab yuav noj nej tej ntoo thiab nej tej qoobloo uas nyob hauv nej lub tebchaws tas.
43“Lwm haivneeg uas nrog nej nyob hauv nej lub tebchaws yuav muaj hwjchim loj zuj zus, tiamsis nej yuav poob hwjchim zuj zus. 44Lawv yuav muaj nyiaj qiv rau nej, tiamsis nej yuav tsis muaj nyiaj qiv rau lawv. Thaum kawg lawv yuav tswjhwm nej.
45“Tej kev siv kev npog no yuav los raug nej, mus txog thaum nej puastsuaj tas, rau qhov nej tsis mloog tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv lus, thiab tsis ua raws li tej kevcai uas tus TSWV qhia rau nej. 46Tej xwmtxheej no yog lub cim uas qhia txog Vajtswv txojkev txiav txim rau nej thiab nej tej xeebntxwv mus tas ibtxhis li. 47Tus TSWV twb foom koob hmoov rau tej uas nej ua lawm, tiamsis nej tsis muab siab npuab thiab nej tsis muaj lub siab dawb paug pehawm nws. 48Tus TSWV yuav tso nej cov yeebncuab tuaj yuam nej ua lawv qhev. Nej yuav tshaib plab, nqhis dej, liabqab thiab nej yuav ntshaw ib puas tsav yam. Tus TSWV yuav muab tus quab hlau uas hnyav heev los khuam rau nej cajdab, mus txog thaum nws ua rau nej puastsuaj tas. 49Tus TSWV yuav cia lwm haivneeg uas nyob tim qabntuj kawg tuaj tawmtsam nej, yog haivneeg uas nej tsis paub lawv tej lus. Lawv yuav ya ib yam li dav tuaj tawmtsam nej. 50Haivneeg ntawd yuav tsis hlub thiab tsis txuag leejtwg, tsis hais tus laus lossis tus hluas li. 51Lawv yuav noj nej tej tsiaj txhu thiab nej tej qoob tas; nej yuav tuag tshaib. Lawv yuav tsis tseg nej tej nplej, cawv txiv hmab, roj txiv ntoo, nyuj lossis yaj rau nej li, ces nej yuav tuag tas. 52Lawv yuav tuaj tua txhua lub nroog hauv lub tebchaws uas tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv muab rau nej, tej chaw tsomfaj uas siab, thiab tej ntsa yeej uas nej tso siab rau los yuav pob puas tas.
53“Thaum nej cov yeebncuab tuaj vij nej tej nroog, nej yuav tshaib plab heev, nej yuav noj nej tej menyuam uas tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv muab rau nej. 54-55Txawm yog tus txivneej uas muaj siab dawb siab zoo los thaum cov yeebncuab tuaj vij ntawd, nws yuav tsis hlub thiab tshua leejtwg li, nws yuav noj nws cov menyuam ib tug, nws yuav tsis faib rau nws tej kwvtij, lossis nws tus pojniam uas nws hlub, lossis nws lwm tus menyuam noj li, rau qhov nws tsis muaj zaub mov noj lawm. 56-57Txawm yog tus pojniam uas muaj lub siab dawb siab zoo, thiab muaj txiag npluanuj tsis tau taug kev mus kotaw li los nws yuav ua ib yam li ntawd. Thaum yeebncuab tuaj vij nws lub nroog, nws yuav tshaib plab heev vim tsis muaj zaub mov noj li; nws yuav muab nws tus menyuam mos noj ntsiag to. Nws yuav tsis faib rau nws tus txiv uas nws hlub lossis nws lwm tus menyuam noj li.
58“Yog nej tsis mloog thiab tsis ua raws li Vajtswv tej lus qhia uas sau rau hauv phau ntawv no, thiab yog nej tsis hwm tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv lub npe uas dawbhuv, 59ces nws yuav tso tej kab mob uas kho tsis zoo thiab tej sub tawg sub ntsha los rau nej thiab nej tej tubki. 60Nws yuav tso tej kab mob phem kawg nkaus uas nej pom thaum nej nyob nram tebchaws Iziv los raug nej; nej yuav kho tsis zoo li. 61Tus TSWV tseem yuav tso ntau yam kab mob thiab sub tawg sub ntsha uas tsis tau teev tseg rau hauv phau ntawv uas sau Vajtswv tej kevcai no los raug nej kom nej puastsuaj tas. 62Txawm yog nej yuav huamvam coob li cov hnubqub saum nruab ntug los tsuav qee leej seem xwb, rau qhov nej tsis mloog tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv lus. 63Tus TSWV txaus siab pub rau nej vammeej thiab huamvam coob li cas, nws pom zoo yuav rhuav kom nej puastsuaj li ntawd. Nws yuav ntiab nej tawm hauv lub tebchaws uas nws muab rau nej.
64“Tus TSWV yuav ntiab nej mus nyob ua sab ua sua rau ntau lub tebchaws thoob qabntuj, nej yuav mus pe luag tej vajtswv uas muab ntoo thiab pobzeb ua uas nej thiab nej cov yawgkoob tsis tau pe dua li. 65Hauv tej tebchaws uas nej mus nyob ntawd, nej yuav tsis muaj kev kaj siab, thiab tsis muaj av ua nej tug li; tus TSWV yuav ua rau nej ntshai tshee hnyo, qaug zog thiab tas kev cia siab. 66Nej lub neej yuav niaj hnub muaj kev ntxhov siab. Nruab hnub hmo ntuj los nej ntshai, thiab tsis paub xyov nej lub neej yuav xaus thaum twg. 67Tej uas nej pom yuav ua rau nej lub siab ntshai tshee hnyo. Thaum sawv ntxov nej xav kom yog tsaus ntuj; thaum tsaus ntuj los nej xav kom yog kaj ntug. 68Txawm yog tus TSWV hais tias nej yuav tsis rov mus nram tebchaws Iziv ntxiv lawm los tus TSWV yuav muab nkoj xa nej mus. Thaum nej mus nyob nrad, nej yuav muab nej muag rau nej cov yeebncuab ua lawv qhev los tsis muaj leejtwg yuav nej li.”

28

遵行誡命蒙福

(利26.3-13;申7.12-24)

1「你若留心聽從耶和華-你上帝的話,謹守遵行他的一切誡命,就是我今日所吩咐你的,他必使你超乎地上的萬國之上。 2你若聽從耶和華-你上帝的話,這一切的福氣必臨到你身上,追隨你: 3你在城裏必蒙福,在田間也必蒙福。 4你身所生的,你地所產的,你牲畜所生的,牛犢、羔羊,都必蒙福。 5你的筐子和你的揉麵盆都必蒙福。 6你出也蒙福,入也蒙福。
7「耶和華必使那起來攻擊你的仇敵在你面前潰敗。他們從一條路來攻擊你,必在你面前從七條路逃跑。 8在你倉房裏,以及你手所做的一切,耶和華必發令賜福給你。耶和華-你上帝也必在所賜你的地上賜福給你。 9你若謹守耶和華-你上帝的誡命,遵行他的道,他必照他向你所起的誓立你為自己神聖的子民。 10地上的萬民見你歸在耶和華的名下,就必懼怕你。 11在耶和華向你列祖起誓應許賜你的土地上,他必使你身所生的,牲畜所生的,地所產的,都豐富有餘。 12耶和華必為你敞開天上的寶庫,按時降雨在你的地上。他必賜福你手裏所做的一切。你必借給許多國家,卻不必去借貸。 13你若聽從耶和華-你上帝的誡命,就是我今日所吩咐你的,謹守遵行,耶和華就必使你作首不作尾,居上不居下, 14只要你不偏左右,不背離我今日所吩咐你的一切話,也不隨從別神,事奉它們。」

違反誡命遭禍

(利26.14-46)

15「你若不聽從耶和華-你上帝的話,不謹守遵行他的一切誡命律例,就是我今日所吩咐你的,這一切的詛咒必臨到你身上,追隨你: 16你在城裏必受詛咒,在田間也必受詛咒。 17你的筐子和你的揉麵盆都必受詛咒。 18你身所生的,你地所產的,以及牛犢、羔羊,都必受詛咒。 19你出也受詛咒,入也受詛咒。 20耶和華因你作惡離棄他,必在你手裏所做的一切,使詛咒、困擾、責罰臨到你,直到你被除滅,直到你迅速滅亡。 21耶和華必使瘟疫緊貼着你,直到他把你從所進去得為業的地上滅絕。 22耶和華要用癆病、熱病、發炎、高燒、刀劍、焚風和霉爛攻擊你;這些要追趕你,直到你滅亡。 23你頭上的天要變成銅,下面的地要化為鐵。 24耶和華要使那降在你地上的雨變為灰塵,塵土從天落在你身上,直到你被除滅。
25「耶和華必使你在仇敵面前潰敗。你從一條路去攻擊他們,必從七條路逃跑。地上萬國必因你而驚駭。 26你的屍首必給空中的飛鳥和地上的走獸作食物,卻無人鬨趕。 27耶和華必用埃及人的瘡、潰瘍、癬和疥攻擊你,使你不得醫治。 28耶和華必用癲狂、眼瞎、心驚攻擊你。 29你必在午間摸索,好像盲人在黑暗中摸索。你的道路必不亨通,天天受人欺壓、搶奪,無人搭救。 30你聘了妻子,別人必與她同寢;你建了房屋,卻不得住在其內;你栽植了葡萄園,卻不得享用所結的果子。 31你的牛在你眼前宰了,你吃不到牠的肉;你的驢在你眼前被人搶奪,卻討不回來;你的羊被敵人拿走,無人幫助你。 32你的兒女被交給別國的民;你的眼目終日切望,甚至失明,你的手卻無能為力。 33你地所產的和你勞力所得的,必被你所不認識的百姓吃盡。你天天只被欺負,受壓制, 34甚至你因眼中所見的景象而瘋狂。 35耶和華必攻擊你,使你膝上腿上,從腳掌到頭頂,都長滿了毒瘡,無法醫治。
36「耶和華必將你和你所立統治你的王,領到你和你列祖不認識的國去;在那裏你必事奉別神,就是木頭和石頭。 37你在耶和華趕你到的萬民中,要令人驚駭,成為笑柄,被人譏誚。 38你撒在田裏的種子雖多,收的卻少,因為蝗蟲把它吃光了。 39你栽植修整葡萄園,卻沒有酒喝,也不得儲存,因為蟲子把它吃了。 40你全境有橄欖樹,卻得不到油抹身,因為你的橄欖都掉光了。 41你生兒育女,卻不屬於你,因為他們必被擄去。 42你所有的樹木和你地裏的出產必被蝗蟲吃盡了。 43在你中間寄居的必上升高過你,高而又高;你必下降,低而又低。 44他必借給你,你卻不能借給他;他必作首,你必作尾。 45這一切的詛咒必臨到你,追趕你,趕上你,直到把你除滅,因為你不聽從耶和華-你上帝的話,不遵守他吩咐的誡命律例。 46這些詛咒必在你和你後裔身上成為神蹟奇事,直到永遠! 47因為你富裕的時候,不以歡喜快樂的心事奉耶和華-你的上帝, 48所以你必在飢餓、乾渴、赤身、缺乏中事奉仇敵,那是耶和華派來攻擊你的。他必把鐵軛加在你的頸項上,直到把你除滅。 49耶和華要從遠方、地極之處帶一國來,如鷹飛來攻擊你;這國的語言,你聽不懂。 50這國的人面貌兇惡,不給長者面子,也不恩待年輕人。 51他們必吃你牲畜所生的和你土地所產的,直到你被除滅。你的五穀、新酒和新的油,以及牛犢、羔羊,他都不給你留下,直到使你滅亡。 52他們必在你的各城圍困你,直到你在全地所倚靠、高大堅固的城牆都倒塌。他們必在耶和華-你上帝所賜給你全地的各城圍困你。 53你在仇敵圍困的窘迫中,必吃你本身所生的,就是耶和華-你上帝所賜給你的兒女之肉。 54你中間,連那溫和文雅的人都必冷眼惡待自己的兄弟和懷中的妻子,以及他所剩下其餘的兒女, 55不把所吃兒女的肉分一點給他們任何一個人,因為在被仇敵圍困、陷入窘迫的各城中,他已經一無所剩了。 56你中間柔順嬌嫩的婦人,甚至因柔順嬌嫩腳不肯踏地的婦人,也必冷眼惡待她懷中的丈夫和自己的兒女。 57在被仇敵圍困、陷入窘迫的城鎮中,她因缺乏一切,就要暗中把從她兩腿中間出來的胞衣和所生下的兒女吃了。
58「這書上所寫律法的一切話,是叫你敬畏耶和華-你上帝尊榮可畏的名,你若不謹守遵行, 59耶和華就必將奇異的災害,就是嚴重持久的災害和長期難治的疾病,加在你和你後裔的身上。 60他必使你所畏懼、埃及一切的疾病臨到你,緊貼着你, 61沒有寫在這律法書上的各樣疾病、災害,耶和華也必降在你身上,直到你被除滅。 62你們雖然曾像天上的星那樣多,卻因不聽從耶和華-你上帝的話,所剩的人丁就稀少了。 63耶和華先前怎樣喜愛善待你們,使你們增多,耶和華也要照樣喜愛消滅你們,使你們滅絕。你們必從所要進去得為業的地上被拔除。 64耶和華必把你們分散在萬民中,從地的這邊到地的另一邊,在那裏你必事奉你和你列祖不認識的神明,就是木頭和石頭。 65在那些國中,你必得不到安寧,腳掌也沒有安歇之處;耶和華卻要使你在那裏心中發顫,眼目失明,精神沮喪。 66你的一生懸空不安;你晝夜恐懼,生命沒有保障。 67你因心中的恐懼,眼睛所見的景象,早晨必說:『但願現在是晚上!』晚上必說:『但願現在是早晨!』 68耶和華要用船把你送回埃及去,走那我曾告訴你不再看見的路;在那裏你們必賣身給你的仇敵作奴婢,卻沒有人要買。」