36

1Giŏng anŭn, ƀing ană plei amăng lŏn čar Yudah mă Yêhôahaz ană đah rơkơi Yôsiyahu laih anŭn brơi kơ gơ̆ jing pơtao amăng plei Yerusalaim pơala brơi kơ ama gơ̆.

Yêhôahaz Ngă Pơtao Lŏn Čar Yudah

(2 Ƀing Pơtao 23:31-35)

2Yêhôahaz hlak duapluh-klâo thŭn tơdang ñu jing pơtao laih anŭn ñu git gai wai lăng amăng plei Yerusalaim klâo blan. 3Hlak anŭn, Nekhôh pơtao lŏn čar Êjip pơglưh hĭ tơlơi ñu jing pơtao amăng plei Yerusalaim laih anŭn brơi kơ ƀing Yudah duh kơ ñu sa-rơtuh talang amrăk hăng sa talang mah. 4Pơtao lŏn čar Êjip anŭn ăt brơi mơ̆n kơ Elyakim, adơi Yêhôahaz, jing pơtao kơ lŏn čar Yudah hăng plei phŭn Yerusalaim, laih anŭn ñu pơplih hĭ anăn Elyakim jing hĭ Yehôyakim. Samơ̆ bơ kơ Yêhôahaz, jing ayŏng Elyakim, pơtao Nekhôh mă ba glaĭ pơ lŏn čar Êjip jing mơnă yơh.

Yehôyakim Ngă Pơtao Lŏn Čar Yudah

(2 Ƀing Pơtao 23:36–24:7)

5Yehôyakim hlak duapluh-rơma thŭn tơdang ñu jing pơtao laih anŭn ñu git gai wai lăng amăng plei Yerusalaim pluh-sa thŭn. Ñu ngă tơlơi sat ƀai ƀơi anăp Yahweh Ơi Adai ñu. 6Nebukhadnezzar pơtao prŏng dêh čar Babilon kơsung blah Yehôyakim laih anŭn mă akă hĭ ñu hăng hrĕ čuăk ko̱ng kiăng kơ ba ñu nao pơ lŏn čar Babilon. 7Pơtao prŏng Nebukhadnezzar ăt mă ba glaĭ mơ̆n pơ dêh čar Babilon khul gơnam yua yom mơ̆ng sang yang Yahweh laih anŭn pioh khul gơnam anŭn amăng sang yang ñu pơ anŭn.
8Khul tơlơi truh pơkŏn dơ̆ng amăng rơnŭk pơtao Yehôyakim git gai wai lăng wơ̆t hăng khul bruă hơƀak drak ñu ngă laih hăng abih bang tơlơi tơnap tap truh kơ ñu yuakơ khul bruă anŭn, sĭt arăng hơmâo čih laih amăng hră ƀing pơtao Israel hăng ƀing pơtao Yudah. Ană ñu Yehôyakhin tŏ tui ñu jing pơtao.

Yehôyakhin Jing Pơtao Lŏn Čar Yudah

(2 Ƀing Pơtao 24:8-17)

9Yehôyakhin hlak pluh-sapăn thŭn tơdang ñu jing pơtao laih anŭn ñu git gai wai lăng amăng plei Yerusalaim klâo blan hăng pluh hrơi. Yehôyakhin ngă tơlơi sat ƀai ƀơi anăp Yahweh. 10Amăng bơyan bơnga, pơtao prŏng Nebukhadnezzar pơkiaŏ ƀing ding kơna ñu nao mă ba Yehôyakhin pơ lŏn čar Babilon, hrŏm hăng khul gơnam yua yom mơ̆ng sang yang Yahweh, laih anŭn Nebukhadnezzar brơi kơ met Yehôyakhin anăn Zidkiyah jing pơtao kơ lŏn čar Yudah hăng plei Yerusalaim.

Zidkiyah Ngă Pơtao Lŏn Čar Yudah

(2 Ƀing Pơtao 24:18-20; Yirmeyah 52:1-3a)

11Zidkiyah hlak duapluh-sa thŭn tơdang ñu jing pơtao laih anŭn ñu git gai wai lăng amăng plei Yerusalaim truh kơ pluh-sa thŭn. 12Ñu ngă tơlơi sat ƀai ƀơi anăp Yahweh Ơi Adai ñu laih anŭn ƀu pơluă gŭ ôh ñu pô ƀơi anăp pô pơala Yirmeyah, jing pô pơhaih boh hiăp Yahweh pơkơdơ̆ng glaĭ hăng ñu.

Ƀing Dêh Čar Babilon Pơrai Hĭ Plei Phŭn Yerusalaim

(2 Ƀing Pơtao 25:1-21; Yirmeyah 52:3b-11)

13Zidkiyah ăt tơgŭ pơkơdơ̆ng glaĭ hăng pơtao prŏng Nebukhadnezzar, jing pô pơgŏ̱ kơ Zidkiyah ƀuăn rơ̆ng hăng anăn Ơi Adai kơ tơlơi ñu či dŏ tŏng ten hăng pơtao prŏng. Zidkiyah jing hĭ khăng akŏ laih anŭn ngă kơpĭl pran jua ƀu kiăng wơ̆t glaĭ pơ Yahweh, jing Ơi Adai ƀing Israel ôh. 14Hloh kơ anŭn dơ̆ng, abih bang ƀing khua moa, ƀing khua ngă yang laih anŭn ƀing ană plei ƀrư̆ hrơi ƀu dŏ tŏng ten hăng Ơi Adai dơ̆ng tah. Ƀing gơñu ngă tui abih bang tơlơi bruă hơƀak drak ƀing lŏn čar pơkŏn hăng pơgrĭ hĭ sang yang Yahweh, jing anih Ñu hơmâo pơrơgoh hĭ laih amăng plei Yerusalaim kơ Ñu pô.
15Yahweh Ơi Adai ƀing ơi adon gơñu mơit nanao boh hiăp mơ̆ng ƀing ding kơna Ñu, jing ƀing pô pơala, kiăng kơ pơkơđiăng kơ ƀing gơñu yuakơ Ñu pap kơ ƀing ană plei Ñu laih anŭn kơ sang dŏ Ñu. 16Samơ̆ ƀing gơñu djik djak kơ ƀing ding kơna Ơi Adai anŭn. Ƀing gơñu hơngah hĭ ƀu kiăng hơmư̆ ôh khul boh hiăp Ñu laih anŭn klao djik kơ ƀing pô pơala Ñu tơl Yahweh hil nač pơkơdơ̆ng glaĭ hăng ƀing ană plei Ñu. Tui anŭn, ƀing gơñu ƀu tơklaih hĭ ôh. 17Yahweh pơkiaŏ pơtao prŏng ƀing Babilon rai pơkơdơ̆ng glaĭ hăng ƀing gơñu laih anŭn ñu pơdjai hĭ ƀing hlak ai gơñu hăng đao gưm. Pơtao anŭn ƀu pioh hơdip ôh ƀing hlak ai đah rơkơi ƀôdah đah kơmơi, ƀing hlak hrăl ƀôdah tha rơma, ƀing kơjăp rơjăng ƀôdah duăm ruă. Ơi Adai jao hĭ abih bang ƀing gơñu kơ pơtao Nebukhadnezzar. 18Pơtao prŏng anŭn ba glaĭ pơ dêh čar Babilon abih bang gơnam yua mơ̆ng sang yang Ơi Adai, prŏng ƀôdah anet, khul mŭk gơnam mơ̆ng sang yang Yahweh wơ̆t hăng mŭk gơnam lŏm kơ pơtao hăng ƀing khua moa ñu. 19Ƀing Babilon čuh hĭ sang yang Ơi Adai laih anŭn pơrai hĭ pơnăng plei phŭn Yerusalaim. Ƀing gơñu čuh hĭ abih bang sang yom pơphan hăng pơrai hĭ abih bang gơnam yom pơ anŭn.
20Bơ kơ ƀing dŏ so̱t anŭn, jing ƀing tơklaih hĭ mơ̆ng đao gưm, Ñu ba pơđuaĭ hĭ ataih pơ lŏn čar Babilon laih anŭn ƀing gơñu jing hĭ ƀing hlŭn mơnă kơ pơtao anŭn hăng ƀing ană đah rơkơi pơtao anŭn hlŏng truh kơ rơnŭk dêh čar Persia hơmâo tơlơi dưi kơtang biă mă. 21Tơlơi anŭn truh kiăng kơ pơkrĕp truh hĭ boh hiăp Yahweh hơmâo pơhiăp laih mơ̆ng pô pơala Yirmeyah. Tui anŭn, anih lŏn Yudah dŏ hông hang amăng tơjuhpluh thŭn kiăng kơ pơplih pơala kơ khul thŭn saƀat ƀing Yudah ƀu brơi anih lŏn gơñu pơdơi ôh. Amăng tơjuhpluh thŭn anŭn anih lŏn či mơak pơdơi yơh.

Pơtao Prŏng Sirus Brơi Kơ Ƀing Yehudah Wơ̆t Glaĭ Pơ Čar Gơñu Pô

(Ezra 1:1-4)

22Amăng thŭn tal sa rơnŭk pơtao prŏng Sirus jing pơtao dêh čar Persia, Yahweh mă bruă amăng pran jua pơtao prŏng Sirus anai kiăng kơ čih pơtă sa tơlơi pơđar hăng mơit nao djŏp djang anih amăng dêh čar ñu laih anŭn brơi kơ ƀing khua moa ñu đŏk kraih kiăng kơ abih bang ƀing ană plei hơmư̆. Yahweh brơi kơ pơtao prŏng Sirus ngă tui anŭn kiăng kơ boh hiăp Ñu pô hơmâo pơhiăp laih mơ̆ng pô pơala Yirmeyah krep truh sĭt. Hiăp pơtă pơtao anŭn čih tui anai:
23Anai yơh jing tơlơi kâo, pơtao prŏng Sirus, jing pơtao dêh čar Persia pơđar tui anai:
Yahweh, jing Ơi Adai amăng adai adih, hơmâo brơi laih kơ kâo git gai wai lăng abih bang dêh čar amăng lŏn tơnah anai. Ñu ăt hơmâo jao laih kơ kâo bruă jao kiăng pơdơ̆ng glaĭ Sang Yang Ñu ƀơi plei prŏng Yerusalaim amăng lŏn čar Yudah. Rơkâo kơ Ơi Adai dŏ hrŏm hăng abih bang ƀing gih jing ƀing ană plei Ñu. Brơi kơ ƀing gih nao bĕ pơ plei prŏng Yerusalaim kiăng kơ ma̱n pơdơ̆ng glaĭ Sang Yang Yahweh, jing Ơi Adai ƀing Israel laih anŭn ăt jing Ơi Adai jing Pô ƀing gơñu hơmâo kơkuh pơpŭ laih amăng plei Yerusalaim yơh.

36

Cov Yudas Tus Vajntxwv Yehau-ahas

(2 Vajntxwv 23.30-35)

1Cov Yudas xaiv Yauxiyas tus tub Yehau-ahas thiab muab nws tsa ua vajntxwv nyob rau hauv lub nroog Yeluxalees. 2Thaum Yehau-ahas ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas nws hnubnyoog muaj nees nkaum peb xyoos, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau peb hlis. 3Vajntxwv Nekaus uas kav lub tebchaws Iziv tuaj ntes Vajntxwv Yehau-ahas coj mus thiab yuam cov Yudas them xya txhiab tsib puas choj nyiaj thiab xya caum tsib choj kub rau nws. 4Nekaus tsa Yehau-ahas tus tijlaug Eliyakees ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas thiab muab nws hloov npe hu ua Yehauyakees. Nekaus coj Yehau-ahas mus rau nram tebchaws Iziv lawm.

Cov Yudas Tus Vajntxwv Yehauyakees

(2 Vajntxwv 23.36–24.7)

5Thaum Yehauyakees ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas nws hnubnyoog muaj nees nkaum tsib xyoos, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau kaum ib xyoos. Yehauyakees ua txhaum rau tus TSWV uas yog nws tus Vajtswv. 6Vajntxwv Nenpukajnexales uas kav lub tebchaws Npanpiloos thiaj tuaj tua lub tebchaws Yudas thiab ntes tau Yehauyakees, muab saw hlau khi coj mus rau tim tebchaws Npanpiloos lawm. 7Nenpukajnexales coj tej nyiaj tej kub hauv lub Tuamtsev ibtxhia mus tso rau hauv nws lub loog uas nyob tim tebchaws Npanpiloos. 8Txhua yam uas Yehauyakees ua, tsis hais nws tej kev phem kev qias thiab tej kev txhaum uas nws ua, puavleej muab sau cia rau hauv phau ntawv keebkwm uas teev cov Yixalayees thiab cov Yudas cov vajntxwv lub neej lawm. Thiab nws tus tub Yehauyakhees ua vajntxwv hloov nws chaw.

Cov Yudas Tus Vajntxwv Yehauyakhees

(2 Vajntxwv 24.8-17)

9Thaum Yehauyakhees ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas nws hnubnyoog muaj kaum yim xyoo, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau peb hlis thiab kaum hnub. Nws tau ua txhaum rau tus TSWV. 10Thaum lub caij nplooj ntoos hlav, Vajntxwv Nenpukajnexales txawm tuaj ntes Yehauyakhees mus rau tim tebchaws Npanpiloos thiab coj tagnrho tej nyiaj tej kub hauv lub Tuamtsev mus lawm. Nenpukajnexales thiaj tsa Yehauyakhees tus txivntxawm Xedekiyas ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas thiab cov neeg hauv lub nroog Yeluxalees.

Cov Yudas Tus Vajntxwv Xedekiyas

(2 Vajntxwv 24.18-20; Yelemis 52.1-3a)

11Thaum Xedekiyas ua vajntxwv kav lub tebchaws Yudas, nws hnubnyoog muaj nees nkaum ib xyoos, thiab nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees kav tau kaum ib xyoos. 12Nws ua txhaum rau tus TSWV, nws tsis txo hwjchim thiab tsis mloog Yelemis tus uas cev tus TSWV tej lus li.

Luag Txeeb Tau Lub Nroog Yeluxalees

(2 Vajntxwv 25.1-21; Yelemis 52.3b-11)

13Xedekiyas ntxeev siab rau Vajntxwv Nenpukajnexales tus uas yuam kom Xedekiyas tuav Vajtswv lub npe coglus hais tias nws yuav muab siab npuab Nenpukajnexales. Nws muaj lub siab tawv tsis kam lees txim thiab tig los cuag tus TSWV uas yog cov Yixalayees tus Vajtswv. 14Tsis yog li ntawd xwb, cov Yudas cov thawjcoj, cov povthawj thiab cov neeg cia li mus nrog cov neeg txhaum uas nyob ibncig lawv, pe lawv tej mlom thiab ua rau tus TSWV lub Tuamtsev uas dawbhuv tsis huv lawm. 15Tus TSWV uas yog lawv cov yawgkoob tus Vajtswv txib cov cev Vajtswv lus ntuas lawv ua ntu zus, rau qhov nws hlub nws haivneeg thiab lub Tuamtsev. 16Tiamsis lawv saib tsis tau Vajtswv cov cevlus, tsis quavntsej nws tej lus thiab luag cov cev Vajtswv lus plig mus txog thaum tus TSWV chim rau nws haivneeg, lawv thiaj khiav tsis dim tus TSWV txojkev rau txim li.
17Yog li ntawd, tus TSWV thiaj coj tus vajntxwv uas kav lub tebchaws Npanpiloos tuaj tua lawv. Tus vajntxwv ntawd tua cov Yudas tej tub hluas tuag pawglug rau hauv lub Tuamtsev. Nws tsis hlub leejtwg li, tsis hais tus laus tus hluas, pojniam txivneej, tus muaj mob lossis noj qab nyob zoo. Vajtswv muab lawv cob huv tibsi rau Nenpukajnexales tes. 18Tus vajntxwv uas kav lub tebchaws Npanpiloos muab tej nyiaj tej kub hauv lub Tuamtsev thiab muab vajntxwv thiab nws cov nomtswv tej nyiaj tej kub txhua yam coj mus rau tim tebchaws Npanpiloos lawm. 19Nws muab hluavtaws hlawv lub Tuamtsev thiab lub nroog Yeluxalees, tej loog thiab txhua yam muaj nqis uas nyob hauv tej loog kub hnyiab tas, thiab tsoo tus ntsayeej uas thaiv lub nroog pob puas tas. 20Nws coj cov neeg uas seem mus huv tibsi rau tim tebchaws Npanpiloos, lawv ua nws thiab ua nws cov xeebntxwv qhev mus txog thaum tebchaws Pawxias muaj vajntxwv kav. 21Yog li ntawd, thiaj muaj raws li tus TSWV tej lus uas hais rau Yelemis tus uas cev Vajtswv lus hais tias, “Lub tebchaws yuav nyob qhuav nquas xya caum xyoo kom lub tebchaws muaj xyoo Xanpataus rau qhov lawv tsis cia lub tebchaws so li.”

Xailas Tso Cov Yudas Rov Qab

(Exalas 1.1-4)

22Thawj xyoo uas Xailas ua huabtais kav lub tebchaws Pawxias, tus TSWV thiaj ua kom muaj raws li nws tau hais rau Yelemis tus uas cev Vajtswv lus lawm. Tus TSWV tshoov Xailas siab kom tshabxo raws li tej lus samhwm nram no thiab sau xa mus nyeem nrov nrov rau cov pejxeem thoob plaws txhua qhov hauv lub tebchaws uas Xailas kav mloog hais tias, 23“Ntawm no yog Xailas uas yog tus huabtais kav lub tebchaws Pawxias tej lus samhwm. Tus TSWV uas yog Vajtswv, tus uas nyob saum ntuj tsa kuv los kav tagnrho lub qab ntuj no thiab kom kuv txhim kho lub Tuamtsev rau nws nyob hauv lub nroog Yeluxalees hauv lub tebchaws Yudas. Nimno nej cov uas yog Vajtswv haivneeg, nej cia li rov qab mus rau nej lub tebchaws thiab thov tus TSWV uas yog nej tus Vajtswv nrog nraim nej.”